Jānis Dimants. Kur versijas, kur domas un aizdomas… Apriņķis.lv
- Autors: Jānis Dimants, pašiecelts mediju eksperts
Kad atnāk novembris, šķiet, katrs vismaz domās kaut ko ir pavirpinājis citādāk nekā parasti. Novembrī proklamēta un nodibināta Latvijas valsts. Novembris ir Brīvības cīņu un varoņu – Lāčplēšu – mēnesis. Ja tīk tēlainība, novembris mums nesis ticību; jā, tā nereti jaukusies arī ar sirdi plosošu neticību. Visādi bijis, taču paliekam ar pārliecību, ka novembris ir Latvijas mēnesis. Tomēr tā sanācis, ka valsts dzimšanas 102. novembris atnācis tik drūmu noskaņu pilns, kā reti kad. Un, ja koronavīrusa raisītajām nelaimēm pa virsu vēl uzšņāpjam vienu par otru drausmīgākus atzinumus, tad… Nē, tomēr mēģināsim apjaust, kas ar mums notiek, kurp un uz ko tiekam vedināti.
Tas bija vēl pavisam nesen. Mediji ar skaļiem pieteikumiem vēstīja: veselības aprūpes sistēma Latvijā var nonākt kolapsa stāvoklī! Citā virsrakstā nedaudz konkrētāk: mēneša laikā veselības aprūpes sistēma var piedzīvot sabrukumu. Līdzās vēl dārdošāki izteicieni: šī aprobežotā un nespējīgā persona veselības ministra amatā; Latvijas visu laiku nevarīgākais un gļēvākais Ministru prezidents, viņa vadītā valdība un arī persona, kurai patīk sevi uzskatīt par valsts galvu, kaut patiesībā ir tikai… Miljoni izšķiesti parazītzinātniekiem, taču piemirsies kaut daļu no daudzajām naudām asignēt analīžu jaudas un epidemiologu kapacitātes palielināšanai, par nepieciešamajiem aizsarglīdzekļu, medikamentu un iekārtu krājumiem nemaz nerunājot.
Ak, korona, ak, pandēmija, ko esi izdarījusi ar mūsu valsts vadību un visiem tiem, kuri ir atbildīgi par ļaunās sērgas apkarošanu un kurus vēl pirms neilga laika dēvējām par pasaulē visdiženākajiem savas tautas sargkareivjiem! Ilgu laiku gan absolūtajos skaitļos, gan procentuāli rēķinot Covid-19 pārņemtajā pasaulē bijām ar tādiem rādītājiem, ka Latvija raisīja izbrīnu un, pieļaujams, skaudību. Arī pats, kontaktējoties ar paziņām vienā vai otrā pasaules malā, it kā lielījos, sak, mēs Latvijā… Mēs zinām, kā… Mūsu mediķi, mūsu valdība…
Bez liekām ceremonijām jāteic, ka no baltiem labiņajiem par melniem nešķīsteņiem viņus visus samērā īsā laikā padarījuši mūsu pašu gan mīlētie, gan dažkārt nīstie masu mediji. Tiesa, tie savus pasniegumus dēvē par versijām, viedokļu dažādību. “Šī valdība ir visnejēdzīgākā, kādu vien zinu,” digitalizētā “Neatkarīgā Rīta Avīze” iznīcinošu vērtējumu mums pasniedz kā slavenā reklāmista Ērika Stendzenieka versiju, ko viņš izlolojis, dzīvodamies pa jūras vēju apdvesto Kolku.
Šķiet, noprotams, kādu nostāju pret musinātājiem, mūsdienu negantākajiem kritiķiem ieņem pašieceltais mediju eksperts. Saku viņiem: nu labi, kritizējiet kaut uz velna paraušanu, bet kāpēc kritizējamos apsaukāt cilvēku aizskarošiem apzīmējumiem? Nu labi, var atļauties uzlaist politiķiem – viņi pie tā pieraduši. Bet nav grūti apjaust, ko izjūt astoņu augstskolu un sešu zinātnisko institūtu pārstāvji, kas iemesti šīs trakās nezin no kurienes uzradušās pandēmijas pētīšanai un kurus Lato Lapsa nosaucis par parazītzinātniekiem. Redz, iztērējuši miljonus, bet nav ne vakcīnas, ne zāļu! Kam mums tāda pētījumu programma vispār vajadzīga?! Ik pa laikam pasekoju, ciktāl ar pētījumiem un izgudrojumiem tikuši pasaules visgudrajie… Dzird sūrojamies, ka zinātniekiem rokas sāk nolaisties, jo nevar un nevar trakajam vīrusam īsti tikt uz pēdām. Savukārt pilnīgi drošas vakcīnas radīšanai un vajadzīgā daudzuma izlaidei būšot vajadzīgs ne gads vai divi, bet desmiti un varbūt pat vēl vairāk…
Mūsējo veikumu pandēmijas pētīšanā vai ik pārdienas kādā no medijiem bez jelkādiem izskaistinājumiem vai daiļrunības skaidro galvenais infektologs Uga Dumpis, kurš arī pats koordinē dažus pētījumus. Tikmēr iepriekš pieminētā “Neatkarīgās Rīta Avīzes” raksta varonis Stendzenieks Dumpi gan dēvē par spicāko infektologu, zina, ka viņam ir izcila humora izjūta, kas nepavisam neparādās intervijās, kur šamais izskatoties kā noraizējies Drakula. Lai arī kā, tas tomēr esot infektologa laiks, iznāciens kā uz skatuves, un kurš gan vēlas iziet no starmešu gaismas…
Nu labi, šeit epidēmijas trakumu atslodzei pat visai iederīgi pasmaidīt. Taču, ja Covid-19 briesmām līdzās nāk nelabumu raisoši mediju vēstījumi, tad… Tad arī pats no sevis nāk atzinums, ka vārda brīvības tiesības pie mums vai katrs var izmantot, kā vien grib. Var pat izdot melīgas vai safabricētas grāmatas, apšaubāmi mediju pasniegumi jau uzņemami kā kaut kas ikdienišķs. Bet! – kā kādreiz mēdza iesaukties viens premjers – pievēršoties šodienas aktualitātei Nr. 1, iesaku vismaz domās pārlikt pasniegumus kā tā vai cita personāža versijas. Ja kāds apgalvo, ka, viņaprāt, maska nav jāvalkā, – vai tā ir vārda brīvība vai tomēr jau pavisam citas kategorijas vēstījums, neizslēdzot arī to, ka tiek gribēts mūs iespējami vairāk un drīzāk dabūt gar zemi, ja skaļāk – vai nav diversijas mēģinājums.
Vai nav tā, ka līdzīga sakritība veidojas ar valdības gāšanas un Saeimas atlaistgribētāju pausto?! Mīlīši, mēģināt rīkot kaut kādus apvērsumus šajā laikā būtu ja ne pašnāvība, tad totāla haosa izraisīšana noteikti. Kas attiecas uz valdības varēšanas potencēm, nestandarta situācijās tās atklājas vistiešāk, un faktiski ikkatrs daudz ko izjūtam uz savas ādas, ģimenē, darbavietā, uz ielas, veikalā. Satraukums, nemiers aizvien tik vairojas arī citkārt mierpilnajās lauku sētās; tagad vēl jāuzmanās, lai nedēļas nogalēs neierastos par kādu ciemoties vai vienkārši atpūsties tīkotāju vairāk, nekā likumā ļauts, un, ja kas, stučīšana jau iet vaļā… Protams, ir, par ko parūkt uz valdību. Var pavilkt ierasto dziesmu, ka, lūk, igaunīšiem tomēr iet labāk: i vīrusa izplatība veiksmīgāk ierobežota, i ekonomika mazāk cietusi. Taču nepārtraukti klaigāt un medijos liecināt, cik mums dumja valdība, kas neko nav darījusi un, ja arī ir ko darījusi, viss aplam. Te ar steigu būtu kas darāms maldinošu ziņu apkarotājiem.
Jā, kā draudīgs murgs pavīd tāda globāla rakstura ziņa, ka puse Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu gada laikā var bankrotēt. Protams, nākas saspringti domāt, ciktāl tas skars pašmāju ražotājus, daudzos un dažādos mūsu saimniekotājus. Neviļus arī jādomā: neba mūsu ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs kaut ko slēpj un neko tādu savās mundri, pārliecinoši sniegtajās intervijās neatklāj. Tiek vēstīts: ja nu gadījumā kas, uzņēmēji tiks glābti.
Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele, mazliet pakoķetējot te “Panorāmā”, te vēl kādos kanālos, vēsta un mierina, ka ne kolapsa, ne sabrukuma stāvoklī vismaz tuvākajā laikā Latvijas medicīna nenonāks. Tiek izdarīti pārkārtojumi slimnīcās, lai glābtu ne tikai šaušalīgo vīrusu saķērušos, bet arī ar jebkuru citu kaiti sasirgušos, neatliekamu vajadzību sakarā tiek nodrošināta tikšana uz operāciju galda. Tikai, nedot dies, ļaunā pandēmija masveidīgi metīsies virsū pašiem mediķiem! Ko nozīmē tikai paretinātas rindas, to kā smagu triecienu nupat pārlaidusi Saulkrastu slimnīca.
Mazi šermulīši izskrien caur kauliem, izlasot Pasaules Bankas brīdinājumu, ka pandēmijas ietekmē šogad 115 miljoni cilvēku visā pasaulē var nonākt nabadzībā. Mums kaut kā tāds biedējošs masveidīgums, atkal jāsaka, vismaz pagaidām nedraud un vismaz Pierīgas plašā apkaimē jau nu noteikti ne. Un tā, pamazītiņam vien caurlūkojot biedējošā laika pašmāju norises, var saveidot redzējumu, kas liecina – mums nekādā panikā neklājas krist. Turklāt novembris mums vēsturiski bijis cerību nesējs. Kālab lai labie laiki neatgrieztos?