Menu
 

VUGD: Pilnvērtīgas civilās aizsardzības sistēmas izveidošanai nepieciešamas plānotas un paredzamas investīcijas

  • Autors:  LETA
Foto - VUGD Foto - VUGD

Pilnvērtīgas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas izveidošanai Latvijā nepieciešamas plānotas un paredzamas investīcijas, komentējot Valsts kontroles (VK) veikto revīziju, atzīmē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Kā informēja VUGD, izstrādājot Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, tika ieviesta jauna pieeja risku novērtēšanai un katastrofu pārvaldīšanai Latvijā, nosakot katra līmeņa atbildību un pienākumus.

Sistēma ir salīdzinoši jauna un esot "nepieciešama domāšanas un pieejas maiņa", kas prasa laiku, tādēļ visiem kopā ir jāstrādā pie tās attīstīšanas un pilnveides, bet tam ir nepieciešamas plānotas un paredzamas investīcijas, nevis vienreizējs ieguldījums, lai aizpildītu aktuālos trūkumus, kā arī cilvēkresursi. Tāpat nepieciešama iesaistīto institūciju izpratne par civilās aizsardzības nozīmi valsts iekšējās drošības stiprināšanā.

Valsts kontroles revīzijas rezultātus VUGD izvērtēs. Dienesta ieskatā, tas ir noderīgs vērtējums no malas, kas ļaus izvirzīt prioritātes tālākai sistēmas darbības attīstībai.

Iekšlietu ministrijā (IeM) aģentūrai LETA pauda, ka šāda VK revīzija bija nepieciešama un tā ir "veikta īstajā brīdī", ņemot vērā Krievijas izvērsto karu Ukrainā, Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas kapacitāti un Covid-19 pandēmiju.

VK secinājumi kalpos kā veicinošs faktors civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas efektivitātes uzlabošanai, sola IeM. Ministrija ir vienojusies ar Valsts kontroli par izpildes termiņiem un sadarbībā ar VUGD veiks nepieciešamos pasākumus, lai pilnveidotu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmu, kā arī valsts materiālo rezervju sistēmu.

IeM un tās padotībā esošajām iestādēm ir neatsverama pieredze krīžu vadībā gan lokālā, gan dažādu nozaru līmenī, koordinējot darbus plūdu vai ugunsgrēku gadījumos, iesaistoties Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas pasākumos, koordinējot ārējās robežas aizsardzību Baltkrievijas organizētajā hibrīduzbrukumā, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā koordinējot izmitināšanu un tamlīdzīgi.

Tomēr, vērtējot līdzšinējo pieredzi pēdējo gadu krīzēs, ir pilnīgi skaidrs, ka horizontālu un ilglaicīgu krīžu veiksmīgai vadībai valdībā ir nepieciešams krīzes vadības centrs, kas būtu tiešā premjera pakļautībā. Tas nodrošinātu ātru un efektīvu atbildību sadalījumu atbilstoši esošajai situācijai un būtiski paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu, kas krīzes situācijās ir ļoti svarīgi.

Civilā aizsardzība ir mijiedarbība starp valsti un iedzīvotājiem. Ukrainas pieredze rāda, ka civilās aizsardzības sistēmai jābūt elastīgai, jo karadarbība ir ļoti neprognozējama. Ņemot vērā, ka divu vienādu krīžu nav, civilās aizsardzības plāniem jābūt tādiem, lai tos varētu īstenot un pielāgot dažādām situācijām.

Nav iespējams paredzēt vienādus darba organizēšanas apstākļus vai precīzu institūciju sadarbības ietvaru, jo katastrofas mērogs, intensitāte, ietekme uz sabiedrību, vidi vai īpašumu un tā radītās sekas var būt atšķirīgas, kā arī ne vienmēr iespējams paredzēt, kā minētais pasākums tiks īstenots, norādīja ministrijā.

IeM apgalvo, ka tiek īstenoti dažādi pasākumi, tai skaitā nodrošināta sabiedrības līdzdalība Valsts civilās aizsardzības plāna izstrādē, ieviests cilvēkdrošības mācību kurss, kura saturs ir integrēts dažādos mācību priekšmetos, kā arī ir izstrādātas rekomendācijas augstskolām, lai nodrošinātu vienotu pieeju civilās aizsardzības kursa apguvei un saturam. VUGD regulāri ar citām institūcijām organizē sabiedrības izglītošanas pasākumus.

Runājot par materiālo rezervju veidošanu, finansējums ir nevis katru reizi jāpieprasa, bet tam jābūt nepārtraukti pieejamam un iekļautam pamatbudžetā. To nosaka pašreizējā dzīves realitāte, karš Ukrainā un citi notikumi. Šobrīd vairāku Valsts kontroles ieteikumu izpilde, tai skaitā valsts materiālo rezervju veidošana, ir atkarīga no finansējuma pieejamības šim mērķim. Iepriekšējos gados IeM šim mērķim ir pieprasījusi finansējumu, tomēr prioritāte ir bijusi iekšlietu dienestos nodarbināto atalgojums un aprīkojums. Tā šodienas situācijā rīkoties vairs nedrīkst.

Pagājušajā nedēļā Latvija divpusējās sadarbībā saņēma starptautisko atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai. Piegādātas 500 gultas, 560 matrači un 720 spilveni. Tie palīdzēs ne tikai ukraiņiem, bet kalpos arī kā ilgtermiņa ieguldījums mūsu pašu iedzīvotāju drošībai ārkārtas situācijās. IeM turpināšot strādāt pie tā, lai materiālo rezervju veidošana tiktu nodrošināta.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, secināts VK veiktajā revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

Revīzijā revidējamām vienībām, tostarp IeM un VUGD, ir sniegti 17 ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir 2025.gada 31.decembris. Trīs priekšlikumi saistībā ar katastrofu pārvaldīšanas un krīžu vadības institucionālā modeļa pilnveidošanu, nozaru apdraudējumu plāniem un finansējumu valsts materiālajām rezervēm ir sniegti Ministru prezidentam. Pēc revīzijas paredzēts, ka VK vērsīsies pie Ministru prezidenta, lai pārrunātu revīzijā secināto un sniegtos ieteikumus.

 
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.