Menu
 

Māris Zanders. Kāpēc Latvija nevar Apriņķis.lv

  • Autors:  Māris Zanders
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Tieši tik provokatīvi un vienlaikus daudznozīmīgi (izteikumu nenoslēdz nedz jautājuma zīme, nedz punkts) nosaukta ekonomista un bijušā politiķa Edmunda Krastiņa eseja, kas publicēta “Ekonomistu apvienības 2010” tīmekļa vietnē. Ņemot vērā Latvijas sabiedrības ievērojamas daļas kritisko attieksmi pret valsts virzību, pieļauju, ka arī “Kodola” lasītājiem varētu būt interesantas Krastiņa versijas, kas tapušas vairāku desmitu lappušu garumā, atbildot uz, viņa paša formulējumā, šādu jautājumu:

“Drīz vien ievēroju, ka Latvijai daudzos indikatoros ir vērojama ne tikai jau tradicionāli ierastā atpalicība no Igaunijas, bet nu jau arī no Lietuvas. Īpaši izteikti tas sāka izpausties pēc 2009. gada finanšu krīzes. Sākumā meklēju tam izskaidrojumu kādās politiskās kļūdās: nepareizos likumos, nodokļu likmēs, korupcijas izplatībā. Taču skaidri redzamas korelācijas ar ekonomiskajiem rezultātiem nebija.” (3. lpp.).

Krastiņš uzskata, ka “galvenais traucēklis Latvijas attīstības ceļā ir okupācijas laikā deformētā sabiedrības kultūra, kuru 30 neatkarības gados tā arī nav izdevies pilnībā modernizēt un pietiekoši pietuvināt brīvās pasaules standartiem.” (47. lpp.).

Ko nozīmē “deformēta kultūra”? Iespējams, ka priekšstatu par to var gūt, aplūkojot “World Values Survey” veiktās aptaujas virknē valstu laika posmā no 2017. līdz 2021. gadam. Proti, ar varas lamāšanu mūsdienās nevienu sevišķi nepārsteigsi, interesantāka tēma ir vērtības elektorāta iekšpusē. Un, raugi, apgalvojumam “krāpties ar nodokļiem nedrīkst nekad” piekrīt 74% respondentu Dānijā, 64% Igaunijā, savukārt Latvijā – 52% (jāatzīmē, ka Lietuvā vēl mazāk – 46%).

Tāpat zīmīgi, ka apgalvojumam “absolūti svarīgi ir dzīvot demokrātiskā valstī” Dānijā piekrīt 78%, Igaunijā – 50%, Lietuvā – 40%, savukārt Latvijā – tikai 35% (19. lpp.). Kāpēc tas ir būtiski? Ja sabiedrībā ir zema savstarpēja uzticēšanās (par uzticēšanos politiķiem nerunāsim), toties ir izplatīta, piedošanu, dzīves ziņa, ka “katram jākuļas uz priekšu ar visiem līdzekļiem un paļaujoties tikai uz sevi”, tad gaisotne šajā sabiedrībā nav sevišķi veselīga.

Kas veicinājis “deformāciju”? Starp Krastiņa skaitliski daudzajām versijām minēšu man subjektīvi saprotamākās. Proporcionāli Latvija 1939.–1945.gadā zaudēja visvairāk iedzīvotāju – apmēram 30% (Igaunija 25%, Lietuva 15%). Skaidrs, ka okupācijas apstākļos vara šo deficītu aizpildīja – jo lielāks deficīts, jo vairāk, formulēsim diplomātiski, vietējam kontekstam pasvešu ļaužu.

Otra vērā ņemama versija ir tā, ka jau pēc neatkarības atgūšanas nedz Igaunijā, nedz Lietuvā uzņēmēji nespēja iegūt tādu ietekmi uz politiku kā Latvijā. Kā norāda esejas autors, kurš pats bijis ministrs, “Igaunijā var minēt ekspremjera Tīta Vehi piemēru, kura kontrolē nonāca retzemju metālu pārstrādes uzņēmums “Silmet”, taču viņa piedalīšanās politikā aprobežojās ar ziedojumiem partijai un Sillamē interešu lobēšanu. Savukārt “Hansapank” dibinātājs Jiri Moiss politikai pievērsās pēc tam, kad bankas akcijas jau bija pārdevis, vēlāk kļūstot par iekšlietu ministru un Tallinas mēru.” (35. lpp.).

Un rezultātā Latvijas sabiedrību vairāk ir ietekmējusi t.s. sistēmiskā korupcija. Respektīvi, ja, lietojot Pasaules Bankas terminologiju, t.s. administratīvās korupcijas (“piecīši”, “pateicības” utt.) indeksi trijās Baltijas valstīs uz 21. gadsimta sliekšņa bijuši visai līdzīgi, tad sistēmiskās korupcijas indeksu (“politikas pirkšana”) ziņā Latvija ir pamatīga līdere – 30 punkti iepretī Igaunijas 10 un Lietuvas 11 punktiem.

Ja sabiedrība to redz kā ierastu praksi, par kuru turklāt, kā saka, nevienam nekas nav, un tas uzslāņojas jau iepriekš minētajai savrupībai, kas viegli pāriet cinismā, tad nav jābrīnās, ka virspusē uzpeld un noturas, lietojot Krastiņa terminoloģiju, nejauši cilvēki (jo citiem nav laika vai ir vienalga), racionālus lēmumus ir pieņemt grūti (“es nezinu, kādi ir tavi patiesie nodomi”), savukārt nacionālā identitāte – attiecīgi interese par kopējo labumu – nereti ir virspusēju “uz āru” demonstrāciju formā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.