Pēteris Strautiņš: Inflācijai ir jāmirst. Par patēriņa cenu izmaiņām 2023.gada aprīlī

Vispārējais cenu līmenis aprīlī bija par 15,1% augstāks nekā pirms gada. Tai skaitā par 20,2% dārgāka nekā pirms gada bija pārtika, bet par 35,8% - mājokļa uzturēšana. Šīs izmaksu pozīcijas kopumā radīja gandrīz ¾ no kopējā cenu kāpuma.

Vissvarīgākā ziņa šodienas datos ir šāda – patēriņa cenu kāpums pret iepriekšējo periodu jau otro mēnesi pēc kārtas ir "zem normas". Iepriekšējos desmit gados cenas aprīlī pret martu pieauga par 0,55%, šogad par 0,3%. Martā attiecīgie skaitļi bija 1,00% un 0,7%. Pārtikas cenu kāpums ir praktiski apstājies, tās aprīlī bija par 0,1% augstākas nekā martā. Turpmākajos mēnešos gan sezonālu efektu, gan izejvielu un enerģijas cenu krituma dēļ drīzāk redzēsim pārtikas cenu kritumu. Mājokļu uzturēšanas izmaksu kritums jau ir redzams datos – tās aprīlī pret martu samazinājās par 1,2%, turpmākajos pārskatos redzēsim straujāku cenu kritumu.

Situācija mainās tik strauji, ka atsevišķas sadaļas aprīļa ziņojumā jau izskatās pēc vēstures grāmatas. Piemēram, aprīlī siltuma cenas vēl bija par 60,2% augstākas nekā pirms gada. Jau pēc dažiem mēnešiem šajā sadaļā redzēsim mīnusu. Aizvadītā mēneša laikā atsevišķi siltumapgādes uzņēmumi paziņoja par tarifu samazināšanu vairāk nekā uz pusi vienā solī.

Apstākļi, kas sākotnēji izraisīja lielo inflācijas lēcienu, jau ir gandrīz pagaisuši. Pasaules izejvielu cenu indekss S&P GSCI eiro izteiksmē aprīlī bija par 30,1% zemāks nekā pērnā gada maijā. Pasaules pārtikas izejvielu cenas ir par 18,7% zemākas, bet enerģijas indekss krities pat par 40,8%. OPEC+ kārtējo reizi ir pierādījis savu bezspēcību, nespējot apturēt naftas cenu kritumu, bet gāzes cenas Eiropā šobrīd svārstās ap 35 eiro par MWh salīdzinājumā ar vairāk nekā 200 eiro cenu kāpuma kulminācijā. Samazinās arī citas ražotāju izmaksas, piemēram, “Freightos Global” konteinerpārvadājumu indekss (1446) gandrīz vairs neatšķiras no 2017.-2019.gada vidējā (1385), bet piegādes ķēžu spriedzes indekss (-0,61) ir pat zem šī perioda vidējā (-0,45), salīdzinājumam, pandēmijas pīķis bija 2,49.

Tas, protams, nesola līdzīgu patēriņa cenu kritumu rīt ap pusdienas laiku. Cenu veidošanās mehānismā ir liela inerce. Taču var redzēt, kā izejvielu izmaksu krituma ietekme jau virzās no viena zobrata uz nākamo. Augstākais ražotāju iekšējā tirgus cenu punkts bija pērn decembrī, līdz martam šīs cenas samazinājās par 8,9%. Stiprāka inerce redzama pārtikas ražotāju cenās, tās kopš decembra svārstās bez noteikta virziena. Ir priekšnosacījumi arī spēcīgam pārtikas ražotāju cenu kritumam – tādi izmaksu posteņi kā elektrība, gāze, degviela, graudi, piena pulveris un sviests ir palētinājušies vai nu par desmitiem procentu, vai pat vairākkārtīgi (gāze).

Februārī pārtikas ražotāju gaidas par pārdošanas cenu izmaiņām noslīdēja zem vēsturiski vidējā, turpinot strauji samazināties martā. Piena cenas patērētājiem kopš janvāra ir samazinājušās par 12,7%. Pārliecinošs "kandidāts" uz cenu samazināšanos ir maize, kas aprīlī bija par 38,8% dārgāka nekā pirms gada, savukārt maizes divu gadu inflācija ir 56,8%. Šī produkta ražošanas izmaksas pērn tiešām strauji kāpa, gāzes cenas rudenī pieauga pat vairāk nekā desmitkārtīgi pret vēsturisko normu. Graudu cenas apmēram divkāršojās salīdzinājumā ar pirmpandēmijas līmeni. Tagad šo svarīgo izmaksu posteņu cenas ir daudz tuvāk "miera laiku" nevis lielākās dārdzības līmenim. Maizes patēriņš Latvijā vēsturiski ir samazinājies, tātad nozarē ir brīvas jaudas, kā arī nozarē ir daudz spēlētāju, tātad arī konkurence.

Cenu pasaulē inerce ir stipra, bet šis spēks nav bezgalīgs – inflācijas liktenis ir izlemts. Vienlaikus daudzās patēriņa groza sadaļās cenas turpinās augt. Pirmkārt, tie būs pakalpojumi, kuru izmaksās dominē arvien dārgākais Latvijas iedzīvotāju laiks. Arvien vairāk būs jāmaksā par restorāniem, kultūras pasākumiem, sporta nodarbībām. Tiem, kuri vēlas dzīvot izsmalcināti, dzīve turpinās kļūt dārgāka, savukārt pirmās nepieciešamības pirkumi turpmākajos šī gada mēnešos un nākamgad kļūs lētāki.