Pētījums: Latvijā fiksēts straujākais algu pieaugums 15 gadu laikā

Savukārt kopējā atalgojuma, kas ietver arī darba samaksas mainīgās daļas, pieaugums bija +14,3%. Tas ir straujākais atalgojuma vidējais kāpums kopš pirmskrīzes laika 2008. gadā, kad arī pieredzējām algu kāpumu divciparu skaitļa apmērā. Pētījuma ietvaros aprēķināta arī vidējā summa, ko gadā tērē organizācijas, lai nodrošinātu dažādus papildu labumus darbiniekiem – veselības apdrošināšana, pasākumus, pabalstus u.c.

Pētījuma ietvaros noskaidroti arī populārākie papildu labumi, ko organizācijas piedāvā darbiniekiem – izplatītākais no tiem ir iespēja strādāt attālināti, ko vismaz daļai darbinieku piedāvā 96% no organizācijām, kas piedalījās pētījumā. Tam seko dažādi kopābūšanas pasākumi, piemēram, sporta svētki (95%), veselības apdrošināšana (93%), mobilais tālrunis gan darbam, gan personīgai lietošanai (90%), dāvanas Ziemassvētkos, dzimšanas dienās un citos svētkos (80%), pabalsti saistībā ar svarīgiem dzīves notikumiem – kāzām, bērna piedzimšanu u.c. (80%), kā arī elastīgs darba laiks (79%).

“Lai arī viens no atalgojuma pieauguma virzītājfaktoriem pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā bija straujais inflācijas kāpums, kā arī zemākajos amatos – minimālās algas pieaugums, tas nav vienīgais aspekts, kas sekmē algu izmaiņas. Pamatalgu kāpumu joprojām būtiski ietekmē darbaspēka trūkums Latvijas darba tirgū, kā arī kvalificētu speciālistu nepietiekamība dažādās jomās,” skaidro “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Dace Tauriņa.

“Atsākoties ekonomikas izaugsmei un palielinoties pieprasījumam pēc darbiniekiem, darbaspēka pieejamība atkal kļūs par būtiskāko atalgojuma izmaiņas ietekmējošo faktoru. Savukārt kopējā atalgojuma straujāku pieaugumu noteica arī tas, ka daudzas organizācijas sasniedza labus darbības rezultātus 2022. gadā un 2023. gada sākumā, līdz ar to izmaksājot dāsnākas prēmijas.

Reģionos bija vērojams straujāks algu pieaugums, cenšoties panākt Rīgu, bet, runājot par nākotnes prognozēm, jāuzsver, ka tās būs ļoti atkarīgas gan no ekonomikas attīstības tempa izmaiņām Latvijā un reģionā, gan no pasaulē notiekošajiem procesiem. Tomēr ir sagaidāms, ka algu pieauguma temps mazināsies,” piebilst D.Tauriņa.

 “Domājot par labumiem, ko piedāvāt darbiniekiem, jāņem vērā, ka tie ne tikai palielina  organizāciju iespējas piesaistīt un noturēt darbiniekus, bet arī sniedz iespēju pateikt darbiniekam, ka viņš ir svarīgs un novērtēts. Vienlaikus jāatzīmē, ka šī brīža tendence ir labumu individualizēšana, pielāgojot tos darbinieku vajadzībām un darba specifikai. Lai arī tas rada papildu administratīvo slogu, tādējādi ir iespējams izvairīties no situācijas, kad darbiniekam tiek piedāvāts labums, ko viņš neizmanto. Esam aprēķinājuši arī vidējo summu, kas gadā tiek  paredzēta labumu nodrošināšanai vienam darbiniekam – 996 eiro (strādniekiem – 887 eiro, speciālistiem – 1016 eiro un vadītājiem – 1084 eiro),” stāsta “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Kristiāna Boša.

Pētījuma dati liecina, ka 90% organizāciju piedāvā īstermiņa (mainīgās) prēmijas vismaz vienai darbinieku grupai organizācijā, 47% piedāvā pārdošanas prēmijas un 14% piedāvā ilgtermiņa prēmijas.

Pētījumā analizētas arī darbinieku skaita izmaiņas organizācijās – vairāk nekā puse (60%) iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir palielinājušas darbinieku skaitu, savukārt – 27% samazinājušas un 13% darbinieku skaitu nav mainījušas. Vidējā brīvprātīgi aizgājušo darbinieku mainība bija 14%, savukārt kopējā darbinieku mainība sasniedza vidēji 20%.

Dati liecina, ka 61% organizāciju līdz gada beigām plāno palielināt darbinieku skaitu, 28% neplāno mainīt, bet 11% izskata iespēju samazināt darbinieku skaitu.

Šogad pētījumā piedalījās 396 organizācijas no dažādām nozarēm, sniedzot datus par 82 089 amatu pozīcijām. Pētījuma ietvaros tiek analizētas arī atalgojuma izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem un raksturots, ko organizācijas var sagaidīt attiecībā uz darbinieku atalgojumu nākamajā periodā.