CSP: Pieaugusi iedzīvotāju dalība pieaugušo izglītībā

Lai arī pieņemts, ka mūžizglītība vairāk ir aktuāla iedzīvotājiem, kuri nav nodarbināti un kuriem ir zemāks izglītības līmenis, apsekojuma dati liecina pretējo, minēts informatīvajā apskatā. Mūžizglītības pasākumos piedalījušies 59,6% nodarbināto, bet bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars nepārsniedz 30% - attiecīgi 29,7% un 18,3%.

Tāpat formālās un neformālās izglītības aktivitātēs piedalījušies 70,9% iedzīvotāju ar augstāko izglītību. Tikmēr 42,2% iedzīvotāju bija vidējā izglītība, bet 31,7% - zemāka par vidējo vai nebija iepriekš iegūtas formālās izglītības.

Vienlaikus, analizējot datus pēc nodarbinātības statusa, ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji un bezdarbnieki izglītības pasākumos pavada par sešām līdz astoņām stundām mēnesī vairāk nekā nodarbinātie. Salīdzinot ar 2016.gada apsekojuma datiem, pieaugušo izglītībā kopumā pavadītais laiks ir samazinājies. Pēdējā gada laikā katrs izglītības aktivitāšu dalībnieks ir pavadījis vidēji sešas stundas mēnesī izglītojoties.

Populārākās izglītības jomas formālajā un neformālajā izglītībā atšķiras. Formālajā izglītībā pēdējā gada laikā 20,4% iedzīvotāju apguva komerczinību, administrēšanas un likumdošanas programmas, 16% - veselības aprūpi un sociālo labklājību, bet 11,3% - sociālās zinātnes, žurnālistikas un informācijas izglītības programmas. Tikmēr neformālajā izglītībā 20,5% iedzīvotāju izvēlējās pasākumus, saistītus ar veselības aprūpi un sociālo labklājību, 17,7% - pakalpojumiem, bet 12,2% - komerczinībām, administrēšanu un likumdošanu.

Aptaujātie iedzīvotāji priekšroku devuši neformālās izglītības aktivitātēm. Tajās piedalījušies 55,2% sieviešu un 45,7% vīriešu, kamēr formālajā izglītībā mācījušies 5,2% sieviešu un 3,1% vīriešu. Neformālās izglītības aktivitātēs galvenokārt iesaistījušies iedzīvotāji vecuma grupās 25-34 un 35-54 gadi - attiecīgi 55,7% un 53,5%. 

Kā galvenais iemesls dalībai neformālajā izglītībā tika minēta karjeras iespēju uzlabošana - šādu motivāciju atklāja 78,7% respondentu. 67,3% iedzīvotāju vēlējušies iegūt ikdienā noderīgas zināšanas vai prasmes, bet 62,1% piedalīšanās neformālajā izglītībā bija obligāta.

Iegūtie dati liecina, ka vidējās izmaksas gadā vienam neformālās izglītības dalībniekam veidoja 374,8 eiro, minēts apskatā.

47,8% respondentu nepiedalījās izglītības aktivitātēs pēdējo 12 mēnešu laikā. Uzskaitot faktorus, kas traucēja dalībai pieaugušo izglītībā, 56,4% iedzīvotāju minēja, ka apmācības nebija nepieciešamas. Starp uzskaitītajiem iemesliem pieminēta arī nespēja apvienot ar darba grafiku, ģimenes apstākļi, veselības stāvoklis, kā arī iedzīvotāji nav varējuši atļauties dalību apmācībās.

Lielākā daļa iedzīvotāju neizrādīja vēlēšanos nākotnē iesaistīties mūžizglītībā - šādu nostāju pauda 41% respondentu, kuri piedalījās pieaugušo izglītībā, un 42,1% no tiem, kuri nepiedalījās. Salīdzinot ar 2016.gadu, respondentu motivācija nākotnē ir izglītoties ir būtiski samazinājusies - respondentu skaits, kas nākotnē negrib piedalīties mūžizglītībā, ir palielinājies par 18,1 procentpunktu starp tiem, kas jau ir piedalījušies, un par 6,7 procentpunktiem starp tiem, kas nepiedalījās.

Apsekojumā tika aptaujāti 8764 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 69 gadiem. Uz apsekojuma jautājumiem atbildēja 62,7% no visiem izlasē iekļautajiem. Respondentu vidū bija 56% sieviešu un 44% vīriešu.