Vairākas Ropažu novada ēkas iesaistījušās kustībā "Bio cikls"

Bioatkritumu ceļa sākuma punkts ir mūsu katra virtuve, tāpēc kustības centrālā aktivitāte ir pilotprojekts, kurā piedalās ap 5000 iedzīvotāju, aptverot Ropažu, Liepājas, Grobiņas, Saldus un Cēsu novada iedzīvotājus. Pilotprojektā piedalās arī vairāki katra reģiona biroji un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas ikdienā rada lielu bioatkritumu apjomu. Pilotprojekta ietvaros tiks testēta un salīdzināta gan bioatkritumu šķirošana, iedodot cilvēkam gatavu, ērtu risinājumu, izmantojot bioloģiski noārdāmos maisiņus, gan arī uzliekot šķirošanu kā pienākumu bez atbalsta mehānismu nodrošināšanas.

Galvenais pilotprojekta mērķis ir saprast, vai un kāda sistēmas ērtumam ir ietekme uz savāktās bioatkritumu masas apjomu un kvalitāti, kas ir kritiski svarīgi faktori, lai šāda veida atkritumus varētu izmantot jaunu resursu radīšanai. Tieši kvalitāte un apjoms ir arī galvenā problēma, ar ko šobrīd saskārušies ar atkritumu pārstrādi saistītie uzņēmumi, norāda uzņēmumā.

Kustības ietvaros plānoto aktivitāšu mērķis ir piesaistīt sabiedrības uzmanību bioatkritumu šķirošanai un tās ieguvumiem, iemācīt šķirošanas principus. Piemēram, dažādās Latvijas vietās notiks ielu mākslas performances mākslas skolu audzēkņu izpildījumā, ekspertu diskusijas par šķirošanas problēmjautājumiem un risinājumiem, Vērtību kapsulas radīšana, morfoloģisko datu atspoguļojums utt. Kā zināms, bioatkritumu šķirošana no nākamā gada ir obligāta visā Eiropas Savienībā.

Ropažu novadā projektā iesaistījušās daudzdzīvokļu mājas Vangažos (Parka 4, Parka 6, Dārza 14), Ulbrokā, Stopiņu pagastā (Institūta 17, Institūta 19, Mazlīči), Līčos, Stopiņu pagastā ("Krāces", "Mārītes", "Bebri"), Silakrogā, Ropažu pagastā (Priedes - 3, Priedes - 4, Priedes - 5), ēdinātāji "Mazā pērle" Ulbrokā un Berģu Mūzikas un mākslas skolā Upesciemā, uzņēmēji SIA "Kronus" un "Dreiling", kā arī Ropažu novada pašvaldības administratīvā ēka. 

Šobrīd vairāk nekā 40% no sadzīves atkritumiem veido tieši bioatkritumi, par kuriem, tos nešķirojot, iedzīvotāji maksā pilnu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu, lai gan atšķirotu bioatkritumu izvešanas maksa ir par 20% mazāka. Plānots, ka no nākamā gada tā būs par 40% mazāka nekā sadzīves atkritumu apsaimniekošana, vēsta "CleanLiving Trade".

“Saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzīto mērķi dalībvalstis, tai skaitā Latvija, 2035.gadā poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10% no visiem atkritumiem. Izmetot bioatkritumu sadzīves atkritumu konteinerā, tos visus kopā apglabā poligonos, radot nopietnu vides piesārņojumu un palielinot atkritumu kalnu, kas jau ir nopietns izaicinājums visā Eiropā. Savukārt, atšķirojot bioatkritumus, mēs varam tos pārstrādāt jaunā resursā – gan dabasgāzē, gan augsnes mēslojumā, vienlaikus samazinot savas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, veidojot savu zemi tīrāku un virzoties tuvāk minētā mērķa sasniegšanai. Šīs dienas rīcības būs pamats nākotnes labākiem ieradumiem, ko apliecina arī Ziemeļvalstu pieredze – soli pa solim nostiprinot videi un mums pašiem vērtīgākus ieradumus,” uzsver Latvijas Pašvaldību Savienības padomniece Sniedze Sproģe.

Pasaules prakse un arī pērn Rīgā īstenotais pilotprojekts "#biovaig" ir pierādījuši saprotamas informācijas pieejamības un sistēmas ērtuma nozīmīgumu un ietekmi uz rezultātu. Kustības "Bio cikls" uzdevums ir bioatkritumu šķirošanas labo praksi attīstīt arī pārējā Latvijas teritorijā, veicinot iedzīvotāju iesaisti un informētību par to, atzīmē "CleanLiving Trade" pārstāvji.

“Projekts "Bio cikls" simbolizē bioatkritumu atjaunojamību un iespēju tos izmantot kā resursu. Nereti cilvēki uzskata, ka BIO atkritumu šķirošana ir nepatīkama, netīra un smirdīga, tādēļ ar apjomīgu pilotprojektu mēs vēlamies parādīt, ka to var darīt arī ērti un komfortabli, turklāt sasniedzot augstus kvalitātes un apjoma rādītājus. Pilotprojektā testēsim kompostējamos bioplastmasas maisiņus kombinācijā ar ventilējamiem konteineriem, kas ievērojami uzlabo higiēnu un samazina smakas mājsaimniecību virtuvēs.  Mēs ticam, ka ar šo projektu mēs kopā varam padarīt Latviju tīrāku un zaļāku, turklāt ļoti ērtā veidā,” skaidro kustības "Bio cikls" aizsācēja un "CleanLiving" vadītāja Zanda Briķe.

Atkritumu apsaimniekotāja "CleanR" darbinieki ikdienā novēro to, ka iedzīvotāji nereti biokonteinerā izmet neatbilstošu saturu. Bioatkritumos var mest ēdiena pārpalikumus bez iepakojuma, piemēram, augļu un dārzeņu atgriezumus, graudaugus un to izstrādājumus, cietos piena produktus, olu čaumalas; kafijas vai tējas biezumus. Bioatkritumi ir arī telpaugi, novītuši ziedi un nelieli dārza atkritumi. Savukārt bioatkritumos nedrīkst mest ēdienu plastmasas iepakojumā, šķidrumus, piemēram, pienu vai zupu, dzīvnieku pakaišus, smiltis, šķembas, sveces, tūjas u.c.

“Ņemot vērā, ka jebkuras pārmaiņas un jauni ieradumi prasa laiku, ir atbalstāms ikviens projekts, kas palīdz iedzīvotājiem izprast bioatkritumu šķirošanas nepieciešamību un mainīt savus paradumus. Kas vienam ir atkritumi, citam – tālāk izmantojams resurss. Ceram, ka šo vēstījumu kopā ar "CleanLiving" spēsim nodot ikvienam iedzīvotājam, lai rezultātā bioatkritumus varētu izmantot siltuma, gāzes ražošanai vai kompostam, vienlaikus mazinot poligonā aprakto atkritumu daudzumu un iedzīvotāju rēķinu,” saka "CleanR" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.