Kopš 90. gadu beigu perioda, kad tautā iemīļotā restorāna durvis aizvērās, daudzu garāmbraucēju prātus nodarbina doma: vai tiešām šis objekts lemts lēnai iznīcībai.
   “Sēnītes” dīkstāve sabiedrībā radījusi dažādas baumas – vieni runā, ka bijušo ēdināšanas kompleksu pārpircis blakus esošā atpūtas parka “Rāmkalni” īpašnieks Viktors Grūtups, citi dzirdējuši, ka to iegādājies “Lido” ēstuvju īpašnieks miljonārs Gunārs Ķirsons. 
   RAA sazinājās ar pēdējo droši zināmo “Sēnītes” īpašnieku – Latvijas Kooperatīvo sabiedrību centrālās savienības “Turība” valdes priekšsēdētāju Viktoru Strautiņu, kurš atzina, ka “Turība” joprojām ir viens no bijušā restorāna īpašniekiem. Izrādās, ar “Sēnītes” atjaunošanu saistās nopietni plāni. “Esam izstrādājuši projektu. Šobrīd gaidām, kad tiks apstiprināti Eiropas Savienības jaunās kārtas līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumi. Līdzko tas notiks, iesniegsim projektu,” stāsta Strautiņš. Lēsts, ka “Sēnītes” rekonstrukcijas un jaunas viesnīcas būvniecības izmaksas sasniegs aptuveni desmit miljonus latu. “Ieceres ir vērienīgas, bez līdzfinansējuma mēs projektu nespētu realizēt,” skaidro uzņēmējs. Tā kā projekts ir liels, “Sēnītes” īpašnieki pieļauj iespēju sadarboties ar citiem īpašniekiem un idejas īstenošanai piesaistīt viņu finansējumu. 
   Strautiņš zināms kā SIA “Mihauzena pasaules” līdzīpašnieks. Šajā biznesā viņš darbojas kopā ar uzņēmēju Ati Sausnīti, kuram arī pieder neliela daļa no “Sēnītes”. Viņš RAA pastāstīja, ka nākotnē “Sēnīte” iecerēta kā atpūtas komplekss, kurā tā viesi varēs gan paēst, gan pārnakšņot. “Gaujas krastā, kur mums pieder zeme un attīrīšanas iekārtas, celsim jaunu viesnīcu ar simts gultas vietām. No tagadējās “Sēnītes” ēkas tiks saglabāts un atjaunots tās kupols, bet lielākoties telpas tiks nojauktas,” nākotnes iecerēs dalās Sausnītis. “Saulkrastos mums ir atpūtas komplekss un viesnīca “Minhauzena Unda”, tā kā Rīgas apriņķī esam zināmi,” uzskata uzņēmējs. Konkrētus restaurācijas un būvniecības uzsākšanas datumus ne Sausnītis, ne Strautiņš nevēlējās nosaukt, jo viss esot atkarīgs no tā, vai projekts saņems Eiropas naudu.
   Apkārtējie iedzīvotāji un pašvaldības pārstāvji par “Sēnītes” nākotni ir dzirdējuši vien pa ausu galam, bet atzīst, ka nekādu konkrētu informāciju neviens nezina. “Viņi uzvedas kā kungi un ķēniņi, un pārspriest ieceres neviens uz pašvaldību nav nācis,” atzina Inčukalna novada priekšsēdētājs Arvīds Blaus. 
   Restorāna pirmsākumi sniedzas gandrīz 60 gadu tālā pagātnē. 1948. gadā Vidzemes šosejas malā atklāta neliela tējnīca, pie kuras uzstādīta koši krāsota sēnes formas koka lapene, kas laika gaitā iemantoja lielu popularitāti. 1967. gada decembra sākumā tur atklāja jaunu sabiedriskās ēdināšanas kompleksu ar savdabīgas formas restorāna ēku.