Menu
 

Smēķēšana – solis ceļā uz plaušu vēzi

  • Autors:  Publicitātes
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Smēķēšanu var uzskatīt par vienu no visu laiku kaitīgākajiem ieradumiem pasaulē – tā nogalina pusi tabakas lietotāju. Ir zinātniski pierādīts, ka smēķēšana ir arī galvenais plaušu vēža riska faktors. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka smēķēšana katru gadu nogalina vairāk nekā astoņus miljonus cilvēku. Miljoniem cilvēku visā pasaulē tā izraisa plaušu vēzi, tuberkulozi, astmu vai hroniskas plaušu slimības. Eiropā smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis.

Plaušas – kā ķimikāliju ražotne

Tabakā esošais nikotīns rada atkarību no smēķēšanas, bet cilvēku priekšlaicīgas nāves galvenais izraisītājs ir ķīmisko vielu kokteilis, ko tabakas degšanas laikā smēķētājs ieelpo. Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu un to savienojumu, tādēļ tabakas izstrādājumu smēķēšanu var pielīdzināt ķimikāliju ražotnei, uzsver Slimību un profilakses centrs.

Arī Latvijas onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” atgādina, ka cigarešu dūmos ir aptuveni 50 vielu, kas var izraisīt tieši plaušu vēzi. Smēķējot 1–14 cigaretes dienā, plaušu vēža risks pieaug līdz astoņām reizēm, savukārt, smēķējot 25 cigaretes dienā, risks saslimt ar plaušu vēzi ir pat 25 reizes lielāks nekā nesmēķētājiem.

Plaušu vēzis ir viens no viltīgākajiem un sarežģītākajiem vēža veidiem. Tā diagnosticēšana un ārstēšana ir viena no grūtākajām onkoloģijas nozarē. Latvijā ik gadu ar plaušu vēzi saslimst līdz pat 1200 cilvēku un no plaušu vēža mirst aptuveni 1000 cilvēku. Viens no galvenajiem augstās mirstības iemesliem ir vēlīna plaušu vēža atklāšana, jo gandrīz divām trešdaļām plaušu vēža slimnieku tas tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā, kad izārstēšanās iespējas ir būtiski samazinājušās.

Vecumdienas var nesagaidīt

Ar vēzi galvenokārt slimo cilvēki, kas pārsnieguši 50 gadu vecumu, savukārt plaušu vēzis biežāk attīstās pēc 70 gadu vecuma, un tikai aptuveni 10% slimības gadījumu ir vecumā līdz 55 gadiem. Statistika liecina, ka Latvijā vīriešiem plaušu vēzi atklāj vismaz trīs reizes biežāk nekā sievietēm. Turklāt svarīgi atcerēties, ka bīstama ir ne vien pati smēķēšana, bet arī atrašanās smēķētāja tuvumā – pasīvā smēķēšana palielina gan plaušu vēža, gan koronārās sirds slimības risku un tāpat var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.

Pārtraucot smēķēt, veselība atjaunojas

Zinātnieki ir secinājuši, ka cilvēka organismam ir apbrīnojamas pašatjaunošanās spējas, kas dod cerības arī smēķētājiem. Cilvēki, kam izdodas atmest smēķēšanu, pēc pāris gadiem būtībā var atgūt tādu pašu veselības stāvokli, kāds ir nesmēķētājiem, jo īpaši, ja smēķēšanu izdodas atmest jau jaunībā. Ārsti gan atzīst, ka tas ne vienmēr var izdoties, jo dažas plaušu slimības var nebūt pilnībā izārstējamas. Tomēr arī šiem smēķētājiem kaitīgā ieraduma atmešana būtiski uzlabo kopējo veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Onkologi ir secinājuši, ka, atmetot smēķēšanu, arī plaušu vēža risks samazinās – aptuveni 10–15 gadus pēc smēķēšanas atmešanas tas ir tikpat liels cik nesmēķētājiem.

Smēķēšanas atmešanas pieredze

Ne visiem smēķēšanas atmešanas process ir viegls. Ja paša spēkiem no smēķēšanas atteikties neizdodas, nosacīta īstermiņa alternatīva var būt tā dēvētie bezdūmu produkti jeb tabakas karsēšanas ierīces. Tās lietojot, faktiski nav ne dūmu, ne smakas. Tādējādi arī apkārtējie netiek pakļauti tabakas degšanas produktu ietekmei, kā tas ir parasto cigarešu gadījumā, jo galvenais ar smēķēšanu saistīto slimību cēlonis ir ķīmiskās vielas un to savienojumi tabakas dūmos.

Interesanta ir pretsmēķēšanas pieredze Lielbritānijā. Šī valsts ir izvirzījusi ļoti ambiciozu mērķi – līdz 2030. gadam kļūt par valsti, kas brīva no cigarešu dūmiem. Veicot apjomīgus zinātniskus pētījumus, Lielbritānijas zinātnieki ir secinājuši, ka šajā procesā nozīmīga loma būs mazāk kaitīgajām cigarešu alternatīvām jeb bezdūmu produktiem, kas tiek atzīti par labu starpposmu ceļā uz smēķēšanas atmešanu tiem, kas citādi turpinātu smēķēt cigaretes.

Pēc Lielbritānijas Sabiedrības veselības aģentūras pasūtījuma veiktā pētījumā secināts, ka jau 2020. gadā elektroniskās jeb e-cigaretes bija kļuvušas par visizplatītāko palīglīdzekli smēķēšanas atmešanai – tās izmantojuši 27,7% parasto cigarešu smēķētāju, savukārt 18,2% smēķētāju izmantojuši nikotīna aizstājējterapijas produktus, piemēram, plāksterus vai košļājamo gumiju, bet 4,4% lietojuši recepšu zāles – vareniklīnu. 2019. gadā smēķēšanu bija izdevies atmest 59,7% smēķētāju, kas parastās cigaretes aizstāja ar e-cigaretēm, bet 2020. gadā tas izdevies jau 74% smēķētāju. Smēķēšanas izplatība Lielbritānijā turpina samazināties: pašlaik aptuveni 16% pieaugušo valsts iedzīvotāju vēl ir tradicionālo cigarešu smēķētāji, 6% lieto e-cigaretes, mazāk nekā 1% – citus bezdūmu produktus, piemēram, karsējamo tabaku, beztabakas nikotīna spilventiņus.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.