Menu
 

Cigarešu dūmi ir nopietns risks visiem

  • Autors:  Jānis Basevičs
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Ja tiktu saskaitīts cik daudz cilvēku pasaules vēsturē ir saslimuši un miruši no cigarešu smēķēšanas, tad tās noteikti varētu ierindot cilvēces visu laiku lielāko ienaidnieku saraksta augšgalā. Smēķēšana nekādā gadījumā nav uzskatāma par nevainīgu ieradumu un brīvā laika pavadīšanu. Katra izsmēķētā cigarete ir risks ne vien pašam smēķētājam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem. Tostarp, ļoti bieži smēķētājs savu ieradumu uzspiež arī saviem tuviniekiem un arī viņi ir spiesti ieelpot izsmēķētos dūmus. To sauc par pasīvo smēķēšanu, un tā ir tikpat bīstama cilvēka veselībai, kā pati smēķēšana.

Nemanāmais slepkava

Kaitīgo cigarešu dūmu ieelpošana jeb pasīvā smēķēšana ir aktuāla problēma visā pasaulē, un tai visbiežāk ir pakļauti tieši bērni, it īpaši, ja smēķētāji ir viņu vecāki. Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas. Pasīvā smēķēšana darbā bijusi par cēloni vairāk nekā 7000 nāves gadījumu, savukārt pakļaušana tabakas dūmu iedarbībai mājās izraisījusi vēl 72 000 nāves gadījumu.

Dūmi veidojas, cigaretei sadegot aptuveni 900°C temperatūrā. Šādā temperatūrā veidojas bīstamu ķīmisku savienojumu kokteilis, kas satur aptuveni 7000 dažādu ķīmisko vielu, no kurām vairāk nekā 70 ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. To vidū ir tādas cilvēka veselībai kaitīgas vielas kā darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds, svins u. c. Tāpēc atrasties cigarešu dūmu tuvumā ir bīstami. Jo ilgstošāk tas notiek, jo smagākas sekas ir iespējamas.

Dūmi kairina elpošanas ceļus un plaušas, radot krēpas un klepu. Smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur tabakas dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un tiek ieelpotas. Uzturoties telpā, kur smēķē, nav iespējams nekļūt par pasīvo smēķētāju. Neglābs nekāda ventilācija vai filtri, jo tie nespēj pilnībā attīrīt piesmēķētu gaisu. Pat tad, ja dūmi nav redzami, tie saglabājas gaisā stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā redzamie.

Īpaši cieš bērni

Pētījumi liecina, ka Latvijā teju katrs otrais skolēns savās mājās ir spiests elpot cigarešu dūmus. Bērni ir jutīgāki pret cigarešu dūmiem, jo elpo biežāk nekā pieaugušie un viņu plaušas vēl tikai attīstās un ir daudz neaizsargātākas pret kaitīgām vielām. Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka pasīvā smēķēšana katru gadu nogalina līdz pat 65 000 bērnu un pusaudžu, kas jaunāki par 15 gadiem.

Bērni, kuru vecāki smēķē, ir pakļauti daudz lielākam riskam agri uzsākt smēķēt – pasaules statistika parāda, ka šādi bērni par 70 % biežāk uzsāk smēķēt līdz 15 gadu vecumam.

Pasīvā smēķēšana bērniem ir dažādu saslimšanu cēlonis, ieskaitot bronhītu un citas elpceļu infekcijas, astmas pastiprināšanos, ausu infekcijas, vēzi, dzirdes un atmiņas pasliktināšanos, grūtības koncentrēties un mācīties.

Tabakas dūmi ir īpaši bīstami maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm. Ja māte smēķē, tas var izraisīt gan dažādas iedzimtas problēmas bērnam, gan būt par iemeslu priekšlaicīgām dzemdībām vai pat zīdaiņa nāvei. Smēķēšana grūtniecības laikā dubulto pēkšņas zīdaiņa nāves risku. Pasīvā smēķēšana grūtniecības laikā par 23 % palielina nedzīvas piedzimšanas risku un par 13 % palielina iedzimtu anomāliju risku.

Bez cigaretēm un ar jauniem ieradumiem

Smēķēšana bieži ir saistīta ar depresiju, trauksmi vai garlaicību. Tāpēc atmest nozīmē arī atrast dažādus jaunus un veselīgākus veidus, kā tikt galā ar šīm jūtām. Ieteicams padomāt par jauniem hobijiem, kas var aizraut bijušo smēķētāju. Atmetot smēķēšanu, pavērsies jaunas iespējas. Ķermenis pakāpeniski atgūs fizisko formu, un daudzas sportiskas aktivitātēs, kas smēķēšanas laikā nebija iespējamas, var kļūt atkal interesantas un paveicamas.

Īpaši sākumperiodā būtisks ieteikums ir izvairīties no situācijām, kurās iepriekš notika pats smēķēšanas process. Piemēram, nedoties līdzi kolēģiem uz darba pīppauzēm, izvairīties no gadījuma alkohola lietošanas un lielākām ballītēm. Nonākot situācijā, kurā agrāk cilvēks būtu smēķējis, var rasties neatvairāma vēlme smēķēt atkal, un tas apgrūtinās smēķēšanas atmešanas plāna īstenošanu.

Ir smēķētāji, kuriem atmešanu palīdz īstenot dažādi bezrecepšu un arī specializēti recepšu medikamenti. Savukārt citiem izdodas šo kaitīgo ieradumu atmest, pakāpeniski samazinot izsmēķēto cigarešu skaitu vai arī sākotnēji pārejot uz mazāk kaitīgām alternatīvām, kas nerada kaitīgos cigarešu dūmus. Visos gadījumos būtisks speciālistu ieteikums ir, lai smēķēšana nav gluži vienīgais ieradums, kas tiek mainīts atmešanas brīdī, jo šo  ieradumu ir nepieciešams aizstāt ar kādu citu, kas uzlabo veselību vai raisa pozitīvas emocijas.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.