Pareiza apkures iekārtas ekspluatācija un regulāra apkope

Pirmais padoms: sekot līdzi ražotāja dotajām instrukcijām, kā pareizi uzstādīt un ekspluatēt apkures iekārtu, un pašam regulāri sekot līdzi tehnikas darbībai. Tas, kā to pareizi darīt, atšķiras gan no apkures veida, gan no konkrētās iekārtas: ko var izdarīt pats un kas jādara servisa speciālistam. Tomēr jārēķinās, ka ik sezonu būtu jāveic apkures iekārtas “tehniskā apskate”. Tāpat nevajadzētu ekonomēt uz apkopi, jo ir reizes, kad katls ir jāizjauc.

Nepareiza degšana – galvenais piesārņojuma vaininieks

Apkures katliem, kuros izmanto granulas, malku vai briketes, lielākā problēma ir ar t.s. smalkajām daļiņām (apzīmē ar PM), kas pa dūmvadu tiek izvadītas vidē. Izšķir divu veidu smalkās daļiņas – PM_2,5 un PM₁₀ – tās ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma veidiem Latvijā. Tie ir mikroskopiski, cilvēka acij neredzami puteklīši (citkārt – arī aerosola veidā), kas nonāk gaisā un ietekmē elpceļus, plaušas, sirds un asinsvadu sistēmu. Latvijā mājsaimniecībās joprojām populārākais kurināmais ir malka, un tieši vecām, bojātām vai nepareizi ekspluatētām malkas krāsnīm vai katliem biežāk ir noplūdes un šīs daļiņas nonāk atmosfērā.

Smalkās daļiņas rodas, ja krāsnī vai apkures katlā ir nepareizi vai slikti nodrošināts degšanas process: ja degšanas reakcija nenotiek līdz galam, kā arī daļa pelnu iziet pa dūmeni. No vides un efektīvas kurināšanas aspekta būtiski, lai dūmvads ir pareizi izveidots: lai būtu laba velkme un notiktu tā ikgadēja tīrīšana.

Kā vēl kopt?

Regulāri iztīrīt pelnus un izdedžus no kurtuves, tīrīt apkures katla siltumapmaiņas caurules, konvektīvās daļas var notīrīt ar lupatiņu, pēc apkures sezonas iztīrīt dūmejas un ēkas skursteni no pelniem un sodrējiem utt. Līdzīgi kā atšķiras auto modeļi un to apkope, arī katra apkures ierīce var būt atšķirīga, tāpēc šaubu gadījumā pēc padoma var vērsties pie speciālistiem.

Bieži vien mazajiem katliem un arī malkas krāsnīm lielākā problēma ir tā, ka kurtuvē tiek pievadīts par daudz gaisa, bet šāds liekais gaiss iekārtai ir jāuzsilda, tādējādi jāpatērē vairāk enerģijas. Arī gaisa ventilatoru vēlams pārbaudīt vismaz reizi gadā.

Ja izmantojat apkurē malkas vai brikešu apkures katlus un tiem ir uzstādītas akumulācijas tvertnes, ieteicams sekot līdzi tās temperatūrai. Siltākā laikā, kad gaisa temperatūra ir ap nulli vai vēl siltāks, nebūtu jāpiemet pilns katls ar kurināmo, jo katls gruzdēs nevajadzīgi.

Jaunie granulu katli kļuvuši ērtāki lietošanā un apkopē

Granulu katli jau kādu laiku piedzīvo popularitāti, jo ir ērti ne tikai ekspluatācijā, bet arī prasa maz piepūles, lai tos apkoptu. Vecāku vai vienkāršāku granulu katlu apkopē pašam būs jāiesaistās biežāk, bet modernākos katlos notiek pašattīrīšanās.

Pelnu nodalījumu tīrīšana var būt nepieciešama ne retāk kā reizi divās nedēļās, citiem pelnu konteiners jāiztukšo 1-2 reizes gadā. Nepieciešams attīrīt arī kompresora degli un katla siltummaini. Dažiem katliem tas jādara no reizes nedēļā līdz reizei mēnesī, modernākiem – 2-3 reizes sezonā. Ja katls būs “aizaudzis” ar netīrumiem un arī deglis netīrs, tad netiks nodrošināts pareizs degšanas process un tādējādi izmešu daudzums būs lielāks.

Jāseko līdzi arī siltumsūkņa darbībai

Izvēloties siltumsūkni kā apkures veidu mājoklī, klapatu ar iekārtu tīrīšanu un apkopi ir mazāk nekā tiem, kas izmanto cieto kurināmo. To, cik efektīvi darbojas siltumsūknis, katrs var pārliecināties vadības ekrānā: tur var redzēt sūkņa nostrādāto stundu skaitu (kompresora darba mūžs paredzēts ne mazāks kā 60 000 stundu, t.i., ap 20 gadu). Tāpat displejā var redzēt elektropiesildes stundu skaitu, un tam ekonomiski jānostrādā 3-7% darba stundas no siltumsūkņa nostrādāto stundu skaita.

Vidēji aukstā ziemas dienā siltumsūknim jādarbojas pareizi ar diviem, trim ieslēgšanās/izslēgšanās cikliem stundā. Ja novērojamas lielas novirzes no šiem parametriem, tad siltumsūknis nedarbojas īpaši efektīvi. Tādos gadījumos varētu pietikt ar pareizu siltumsūkņa režīma vai apkures sistēmas regulēšanu. Siltumsūkņa iekārta ir samērā komplicēta, tāpēc vēlams apkures sistēmas un sūkņa profilakses vai regulēšanas darbus uzticēt speciālistam.

Siltumsūkni darbina elektrība. Vienlaikus ar siltumsūkņa sistēmas izveidi speciālisti iesaka apsvērt iespēju uzstādīt arī saules paneļus elektrības ražošanai, ar kuru nodrošināt arī siltumsūkņa darbu. Tāpat speciālisti iesaka uzstādīt arī siltumenerģijas un elektrības skaitītājus, kas uz kopējā budžeta nebūs pārlieku dārgi – ap pāris simtu eiro. Izmantojot skaitītājus, var fiksēt tā efektivitāti: izdalīt saražoto siltumenerģijas patērēto elektronerģiju, kā arī redzēt, vai ir bijusi kāda problēma.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu informatīvās kampaņas “Mana māja. Mana vide” ietvaros, par kuras saturu atbildīga Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija (IKIPA). Projektā privātmāju īpašnieki un plašāka sabiedrība tiks informēta par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, dažādu kurināmo ietekmi uz veselību un vidi.