Menu
 

Energoefektivitāte un modernas apkures iekārtas mazina gaisa piesārņojumu Latvijā

  • Autors:  “Mana māja. Mana vide”
Foto - pexels.com Foto - pexels.com

Vides kvalitātes prasībām atbilstošu apkures iekārtu pareiza lietošana, kā arī plašāka centrālapkures pieslēgumu izmantošana blīvi apdzīvotās apkaimēs – tie ir faktori, kas apkures sezonas laikā palīdz mazināt kaitīgo vielu izmešus, kuri piesārņo apkārtējo vidi, radot arī nopietnas veselības problēmas. Šobrīd ir īstais laiks sagatavoties nākamajai apkures sezonai: nomainīt vai uzlabot esošās iekārtas, lai tās nekaitētu videi un cilvēkiem, un aukstajā laikā mājokļus sildītu efektīvi.

Apkures sezonā mājsaimniecību radīto kaitīgo emisiju apjoms, īpaši blīvi apdzīvotās pilsētvidēs, ir viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem, kuru apmērus nevar noteikt, bet tā sekas uz veselību nereti jūtamas vien ilgtermiņā.

Būtisks piesārņojuma avots – vecas koksnes biomasas apkures iekārtas

Viens no būtiskākajiem gaisa piesārņojuma avotiem Latvijā ir apkures iekārtas, kurās tiek sadedzināta koksnes biomasa – malka, briketes, granulas vai citi koksnes materiāli. Mājsaimniecībās (individuālajā siltumapgādē) cietās biomasas lietojums ir gandrīz 80% no tajās izmantotajiem energoresursiem, un mājsaimniecības 2021. gadā patērēja aptuveni 31% no visas kurināmās koksnes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Koksnes biomasas sadedzināšanas rezultātā rodas dažādi savienojumi, kas tiek uzskatīti gan par nopietniem draudiem sabiedrības veselībai, īpaši elpošanas sistēmas slimību ierosinātājiem, gan par vides piesārņotājiem.

Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), malkas izmantošana nav videi draudzīgākais apkures veids, mudinot izvēlēties citus apkures veidus, kā arī nomainot vecās apkures iekārtas uz jaunākām, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas.

30 gadu laikā gaiss kļuvis tīrāks

Mūsu valsts ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konvenciju par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos (CLRTAP), kā arī ievieš Eiropas Savienības direktīvas par gaisu piesārņojošo vielu  emisiju samazināšanu valstī: valsts rīkojas, mazinot šo piesārņojumu. Lai sekotu līdzi progresam un mērķa sasniegšanai, Latvijai katru gadu jāsagatavo un jāiesniedz ziņojums Eiropas Vides aģentūrai par kopējām valsts emisijām un informatīvais pārskata ziņojums, kurā tiek izskaidroti veiktie emisiju aprēķini un emisiju izmaiņu tendences. Jaunākais datu kopsavilkums par situāciju Latvijā liek secināt, ka mūsu valstī sistemātisks darbs ar gaisa piesārņojuma samazināšanu vainagojas rezultātiem: dažādu kaitīgo izmešu apjoms (atkarībā no vielas) 30 gados ir samazinājies diezgan ievērojami – dažu vielu emisijas samazinātas pat par 70%. Šādu progresu sekmējuši Latvijā ieviestie energoefektivitātes pasākumi, kas mazina kurināmā patēriņu, mūsdienīgu, vides kvalitātes prasībām atbilstošu apkures iekārtu pareiza lietošana, kā arī plašāka centrālapkures pieslēgumu izmantošana blīvi apdzīvotās apkaimēs.

Blīvāk apdzīvotās vietās lielāks piesārņojums

Latvijā tiek analizēts, kurās vietās koncentrējas lauvas tiesa no gaisa piesārņojuma. Lielākā daļa no emisijām fiksēta Rīgā un tās apkārtnē, kā arī citās lielākajās Latvijas pilsētās, piemēram, Liepājā un Rēzeknē. To var skaidrot ar lielāku transporta intensitāti, ražošanas jaudu koncentrēšanu, kā arī mājsaimniecību devumu apkures sezonā: pie pazeminātas gaisa temperatūras, gaisā ir novērojama augstāka sēra dioksīda un smalko daļiņu PM10 un PM2,5 koncentrācija, ko apliecina Rīgā, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā izvietoto staciju pēdējo desmit gadu mērījumu analīze.

Lai kaitīgo ietekmi ierobežotu, ministru kabinetā 2020. gadā apstiprinātajā „Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2021.-2030. gadam” būtiska loma ir atvēlēta pašvaldībām, kurām jāanalizē situācija savā teritorijā, jānosaka galvenie piesārņojuma avoti, jāizstrādā atbilstošs rīcības plāns un jāīsteno tajā iekļautie pasākumi. Turklāt Eiropas Komisijas (EK) uzstādījums gaisa kvalitātes jomā ir vēl vairāk censties stiprināt Eiropas iedzīvotāju veselības aizsardzību no kaitīgās gaisa piesārņojuma ietekmes.

Ietekme uz cilvēka veselību

Vieni no lielākajiem gaisa piesārņojuma avotiem ar PM daļiņām un benz(a)pirēnu ir vecas un neefektīvas apkures krāsnis un katli. Neefektīvas apkures iekārtas, kas izmanto koksni, rada daudz lielākas emisijas nekā viena lielā kravas automašīna bez kvēpu filtra. Šādas apkures iekārtas ir galvenais daļiņu PM2,5 emisiju avots, kas Latvijā kopumā rada teju pusi no šo daļiņu kopējā piesārņojuma.

Edgars Vīgants, Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu  fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors un vadošais pētnieks skaidro, ka mājsaimniecību apkures iekārtu izmeši ir atkarīgi no kurināmā, kas tiek izmantots, no iekārtas efektivitātes un sadedzināšanas apstākļiem.

Ja tiek nodrošināti ideāli sadegšanas apstākļi, tad biomasas kurināšana rada tikai oglekļa dioksīdu, pelnus un ūdens tvaikus. Taču neefektīva sadegšana rada augstas dūmu emisijas, kas satur dažādus piesārņotājus, piemēram, oglekļa monoksīdu, slāpekļa oksīdus, gaistošos organiskos savienojumus un smalkās daļiņas PM2,5, kā arī kancerogēnus un mutagēnus savienojumus, kas, ilgāku laiku iedarbodamies uz organismu, var ierosināt ļaundabīgus audzējus un izmaiņas organisma ģenētiskajā materiālā.

E.Vīgants vērš uzmanību uz smalkajām daļiņām PM2,5, kuru sastāvā esošie pelnu un sodrēju atlikumi kopā ar dūmgāzem caur skursteni nonāk atmosfērā. „Apkures iekārtas lietojam savās privātmājās un tām līdzās parasti ir mazdārziņš, kurā mēdzam audzēt tomātus, gurķus, zemenes. Nepilnīgas sadegšanas un nekvalitatīva kurināmā rezultātā radušās daļiņas nosēžas ap māju: uz zemes, uz augiem. Kad mūsu bērni rotaļājas laukā, noplūc un turpat pie dobes apēd ogu, viņi apēd šīs kancerogēnās vielas. Protams, to koncentrācija nav tik liela, lai pēc vienas vai divām ogām smagi saindētos, bet šādu vielu klātbūtne organismā uzkrājas. Diemžēl daudzi grēko arī ar to, ka mēdz krāsnīs dedzināt sadzīvē radušos atkritumus: vecas mēbeles un to daļas, kas pārklātas ar laku, vecos apavus, plastmasas izstrādājumus, kartonu, kam degot atbrīvojas cilvēkam un apkārtējai videi kaitīgas vielas ar kodīgu un kairinošu un pat toksisku ietekmi,” saka pētnieks.

Smalkās daļiņas PM2,5, kas rodas kurināmā degšanas procesā, mēs ar aci nevaram saredzēt un ar degunu nevaram sajust, jo tās ir mikroskopiskas. Ziemā lielāka piesārņojuma gadījumā to varēs redzēt tikai lielākas frakcijas daļiņas PM10, kad sniegs vairs nebūs žilbinoši balts, bet gan pelēcīgs. Saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem, gan PM2,5, gan PM10 daļiņas ilgtermiņā rada kaitējumu videi un cilvēku veselībai – mazās daļiņas nonāk asinsritē un audos (tās uzskata par visbīstamākajām), veicina alerģijas, elpceļu un sirds slimības, pat onkoloģisku saslimšanu. Rupjākas frakcijas PM10 daļiņas tiek aizturētas degunā un augšējos elpvados. PM10 izraisa problēmas plaušu normālai funkcionēšanai un negatīvi iedarbojas uz gļotādām, kā arī izraisa alerģijas putekšņu, koksnes un citu organisko vielu putekļu ieelpošanas gadījumā.

Vēl viena cilvēkam kaitīga un nedraudzīga vielu grupa, kas izdalās kurināmā degšanas procesā, ir slāpekļa un sēra oksīdi. Tos pilsētās mēs „saredzam” kā smogu vai pieredzam kā skābo lietu. Arī šo vielu ietekme uz mūsu veselību ir līdzīga kā smalkajām daļiņām.

Eiropas Vides aģentūra novērtējusi, ka Latvijā 2018. gadā daļiņu PM2,5 piesārņojums ir radījis 1800 priekšlaicīgas nāves gadījumus, slāpekļa dioksīda piesārņojums – 70, bet ozona piesārņojums – 60 priekšlaicīgas nāves gadījumus. 

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu informatīvās kampaņas “Mana māja. Mana vide” ietvaros, par kuras saturu atbildīga Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija (IKIPA). Projektā privātmāju īpašnieki un plašāka sabiedrība tiks informēta par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, dažādu kurināmo ietekmi uz veselību un vidi.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.