Menu
 

Atmiņa. Kas tas īsti ir par zvēru?

  • Autors:  Apmaksāta publikācija
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Mūsu prāts un ķermenis dienu no dienas veic daudz brīnumainu funkciju, lai cilvēks spētu piedzīvot šo skaistumu, ko sauc par dzīvi. Katru dienu ar visiem maņu orgāniem – acīm, degunu, muti, ausīm un ādu – cilvēks saņem milzu apjomu informācijas.

Atmiņa ir process, ko veic psihe, lai domas, tēlus, kustības un citu informāciju, kas uztverta, iegaumētu, saglabātu un atcerētos vēlākai izmantošanai. Zināmā mērā to var saukt par cilvēka pieredzi. Procesa būtiska sastāvdaļa ir arī aizmiršana, kas ir vēl viens instruments kopējā mehānismā, jo ir skaidrs, ka cilvēks visu nevar atcerēties un tas arī nav vajadzīgs.

Kas ietekmē atmiņu?

Lai arī cilvēkiem šķiet: ja es to atceros, tā ir patiesība, ne vienmēr tā ir. Atmiņā bieži vien ir kļūdas, kuras zinātniekiem joprojām nav izdevies līdz galam izprast un novērst. Cilvēka psihē var rasties tā saucamās viltus atmiņas, kas ir mainītas vai pilnīgi no jauna izveidotas atmiņas. Tās ir dzīvas un detalizētas, bet nekad reāli nav pieredzētas.

Apskatīsim vairākus aspektus, kas ietekmē atmiņu.

  • Emocionālais stāvoklis. Spēcīgas emocijas palielina ķermenī gan prieka hormonu dopamīnu, gan stresa hormonu kortizolu, kā ietekmē atmiņas par kādu notikumu var tikt mainītas un būt neprecīzas.
  • Piedalīšanās efekts. Līdzīgs efekts ir cilvēka pozīcijai noteiktajā mirklī, kurā tiek radītas atmiņas. Ja cilvēks ir vērotājs, tad daudz izteiktākas būs atmiņas par kopējo ainu, ja cilvēks ir situācijas dalībnieks, atmiņu fokuss būs no konkrētās pozīcijas.
  • Fiziskais stāvoklis. Tas ietekmē ikvienu psihes procesu, un atmiņa nav izņēmums. Atmiņu ietekmēt var gan nogurums, miega trūkums, liekais svars, vitamīnu un minerālvielu trūkums, piemēram, kālijs vai D vitamīns, gan nopietnas veselības problēmas un slimības.

Atmiņas veidi

Cilvēks dažādās darbībās izmanto atšķirīgus atmiņas veidus. Reizēm katrs no tiem funkcionē atšķirīgi, bet reizēm tie darbojas kopā.

  • Sensorā atmiņa. Tā veidojas no maņu orgānu uztvertās informācijas, kas tiek nosūtīta uz īstermiņa atmiņu, lai tālāk tiktu saglabāta ilgtermiņa atmiņā vai izdzēsta pavisam.
  • Īslaicīgā atmiņa. Tajā vienlaikus var glabāties pieci līdz deviņi simboli. Prāts uz īsu laiku var uzturēt ierobežotu informācijas daudzumu. Īslaicīgā atmiņa visbiežāk darbojas tādos ikdienas uzdevumos kā pārtikas preču cenu salīdzināšana vai sabiedriskā transporta pienākšanas laika atcerēšanās.
  • Darba atmiņa. Tā ir daļa no īstermiņa atmiņas un visbiežāk tiek izmantota ikdienā. Īslaicīgā atmiņa uztver un apstrādā signālus no apkārtējās vides, bet no ilglaicīgās atmiņas tiek iegūta informācija, lai apstrādes process notiktu jēgpilni. Piemēram, ja cilvēks vakariņās gribēs cept pankūkas (recepte būs ilgtermiņa atmiņā), veikalā viņš izvēlēsies olas, miltus un pienu (tā būs īstermiņa atmiņas izmantošana).
  • Ilglaicīgā atmiņa. Lai informācija nonāktu ilgtermiņa atmiņā, šī informācija ir jāatkārto. Īpaši svarīgas ir tieši pirmās divas dienas. Pirmajā dienā informācija ir jāatkārto vidēji 25 reizes, otrajā dienā – 20 reizes. Šajā atmiņas formā glabājas gan atmiņas par notikumiem – svētkiem, brīvdienām utt. –, gan dažādas prasmes, piemēram, māka braukt ar riteni vai automašīnu.

Kā stiprināt atmiņu?

Atmiņas traucējumi ir tās pasliktināšanās dažādu notikumu dēļ – galvas traumas, insults, audzējs, narkotiku vai alkohola lietošana, vecums utt. –, taču preventīvas rūpes ir viens no instrumentiem, kas ilgstoši ļauj uzturēt atmiņu darba kārtībā.

1.Regulāras fiziskās aktivitātes. Ir pietiekami ar 30 minūšu pastaigu dienā, bet regularitātei ir būtiska nozīme atmiņas stiprināšanā.

2.Uztura bagātinātāji. Jaunākie dati liecina, ka cilvēku paļaušanās uz elektriskajām ierīcēm (nevis uz smadzenēm), lai atcerētos vārdus, datumus un skaitļus, būtiski veicina atmiņas traucējumus. Šī iemesla dēļ piemēroti uztura bagātinātāji ir spēcīgs atbalsts atmiņas uzturēšanai ilgtermiņā.

3.Kognitīvi aktīva darbība visa mūža garumā. Ir svarīgi jebkurā dzīves posmā veikt procesus, kas trenē kognitīvās spējas. Tas nozīmē – nepārtraukti mācīties jaunas prasmes, sākot ar valodas apguvi vai citiem kursiem, turpinot ar jaunu aktivitāšu apgūšanu (slēpošanu, slidošanu vai adīšanu) un beidzot ar krustvārdu mīklu risināšanu, kas ir lieliska nodarbe atmiņas uzturēšanai.

4.Socializēšanās. Tas ir vēl viens būtisks elements, kas ir īpaši aktuāls cilvēkiem gados. Jautri pavadot laiku ar ģimeni vai draugiem, aktīvi tiek izmantotas tās smadzeņu daļas, kuras ir atbildīgas par atmiņas uzturēšanu.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.