Bijušais CVK vadītājs aicina lemt par īpašām balsošanas metodēm epidēmijas apstākļos

Cimdars norāda, ka kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas jau divas reizes ir pārcelts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datums, un pieredze rāda, ka valstīm vēlēšanu rīkošanā šajā laikā ir dažāda pieeja.

Cimdars esot sazinājies ar dažu valstu centrālo vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem un noskaidrojis, ka no 1.marta līdz 23.aprīlim vismaz 51 valstī vai to teritorijās vēlēšanas ir atliktas, turpretī 18 valstis izvēlējušās vēlēšanas rīkot, bet vismaz astoņas valstis tās jau ir noorganizējušas. 

"Tas nozīmē, ka nav vienota skatījuma uz to, vai vēlēšanas vajadzētu vai nevajadzētu noturēt epidēmijas laikā," pauž Cimdars.

Bijušā CVK vadītāja ieskatā, izvēloties organizēt vēlēšanas epidēmiska apdraudējuma situācijā, būtu jāpaveic vairāki mājasdarbi.

Pirmkārt, būtu jāievieš efektīva personu apziņošanas sistēma, lai vēlētājiem, komisiju locekļiem, novērotājiem un citām vēlēšanu procesā iesaistītajām personām elektroniski nosūtītu personalizētu informāciju par vēlēšanām un nepieciešamības gadījumā īsā laikā varētu informēt par situācijas izmaiņām.

Vēl vēlēšanu norisei pandēmijas laikā būtu jārealizē īpašs veselības aizsardzības protokols, tostarp, drošības aprīkojums. Piemēram, būtu jānodrošina stikla vairogi reģistratoru darba vietās, dezinfekcijas līdzekļi, vēlētāju plūsmas organizēšana, cimdi komisiju darbiniekiem, sejas maskas visiem klātienes procedūru dalībniekiem un citas lietas. Tāpat visos vēlēšanu iecirkņos būtu ieviešama biļetenu skenēšana.

Papildus Cimdars norāda, ka vajadzētu lemt par īpašām balsošanas metodēm, piemēram, automatizēta vēlētāja reģistrēšana balsojuma nodošanai, balsošanas zīmes automatizēta izgatavošana iecirknī, balsošana pa pastu un tamlīdzīgi.

"Bezkontakta balsošanas risinājumi varētu palielināt gados vecāku, ārvalstīs esošo vēlētāju un citu iedzīvotāju grupu iespējas piedalīties vēlēšanās, tā mazinot šo elektorāta grupu diskriminējošās situācijas efektu. [Tādējādi] palielinātos vēlētāju līdzdalība un vēlēšanu rezultāts būtu tuvāks vēlētāju faktiskajai gribai," uzskata bijušais CVK vadītājs.

Rīkojot vēlēšanas epidēmijas apstākļos, jāpatur prātā, ka tas var draudēt ar jauna vīrusa viļņa izraisīšanu, mazas vēlētāju aktivitātes dēļ var samazināties vēlēšanu leģitimitāte, var rasties "rezultāta kropļojums", jo vēlēšanās nepiedalītos vecāka gadagājuma vēlētāji - sabiedrības apzinīgākā, bet vīrusa epidēmijas apdraudētākā vēlētāju daļa, kā arī varētu rasties problēmas ar iecirkņu darbību tādēļ, ka cilvēki nevēlētos uzņemties vēlēšanu iecirkņu darbinieku pienākumus, prāto Cimdars.

Savukārt, atliekot vēlēšanu rīkošanu, esot jāpatur prātā, ka tas vienmēr var radīt pieņēmumu, ka tā ir politiski motivēta un ļaunprātīga rīcība, lai nedemokrātiski pagarinātu esošās varas pilnvaras. 

Turklāt jāpatur prātā, ka "lēmums atlikt vēlēšanas aptur politiskās tiesības un kā tāds grauj sabiedrisko līgumu starp valdību un tās pilsoņiem," norāda Cimdars, vienlaikus vēršot uzmanību, ka ierobežojumi var ieilgt, kā rezultātā vēlēšanu atlikšana var nebūt pieņemama sabiedrībai.

Viņaprāt, brīdī, kad Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir atliktas, ir iegūts laiks, kas jāizmanto, lai pārdomātu un sagatavotu vēlēšanu kārtību, kas būtu jāievēro, ja vēlēšanas organizēs epidēmijas laikā.

Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka vēlēšanas ārkārtas situācijā nebūs iespējams nodrošināt ar "miera laiku" vēlēšanām piešķirtu finansējumu.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir pārceltas uz 29.augustu.

Sākotnēji tika plānots, ka tās notiks 25.aprīlī, bet pēc tam, Covid-19 radītās krīzes dēļ, tās tika atliktas uz 6.jūniju.