Saeima noraida JKP rosinājumu aizliegt azartspēļu organizēšanu trīs kilometru rādiusā ap dzīvojamo ēku

Saeimai šodien bija jābalso par likumprojekta nodošanu izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, taču, 26 deputātiem balsojot "pret", 13 atturoties un 39 deputātiem balsojot "par", likumprojekts tika noraidīts.

Ņemot vērā vienādo balsu sadalījumu, deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) aicināja Saeimu par šo lēmumu pārbalsot, kā to paredz Saeimas kārtības rullis. Tāpat viņš teica, ka rakstiski bija lūdzis šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, par ko Saeima arī balsoja un vēlreiz šo JKP piedāvājumu noraidīja.

Balsojumā 29 deputāti bija "par", 35 bija "pret", kamēr 18 parlamentārieši balsojumā atturējās, kā rezultātā likumprojekts netika nodots arī Juridiskajai komisijai.

Pēc minētā balsojuma Feldmans vērsa uzmanību, ka iepriekš Saeima balsojusi par citu likumprojektu, taču balsojums, kurā balsis sadalījušās vienādi, neesot pārbalsots, tāpēc viņš aicināja to darīt. Otro reizi balsojot par likumprojekta nodošanu Budžeta komisijai, 41 deputāts balsoja "par", 32 - "pret", kamēr 13 parlamentārieši atturējās, līdz ar to šodien šis JKP likumprojekts tika vēlreiz noraidīts.

Debatēs pie pirmā balsojuma parlamentārietis Juris Pūce (AP) teica, ka konkrētais likumprojekts nav sagatavots kvalitatīvi, jo tā anotācijā nav nekādu aprēķinu, iespējamā ietekme uz tautsaimniecību, kā arī valsts budžetu. 

Tāpat, viņaprāt, likumprojekts ir pretrunā ar izmaiņām, ko Saeima atbalstīja pirms dažām nedēļām, proti, nosakot, ka pašvaldības ir pilnvarotas lemt par azartspēļu atvēršanu to teritorijā. Pūce uzskata, ka šis likumprojekts minētās pilnvaras atkal atņems, tā neievērojot konsekvenci.

LETA jau vēstīja, ka izmaiņu mērķis esot būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā un "mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā", informēja JKP.

JKP ieskatā, personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās riskam. Partija uzsvēra, ka azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju raksturojas ar "biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli".

JKP deputāti arī atsaucās uz SKDS 2016.gadā veikto aptauju, kas atklājusi, ka 26% respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir spēlējuši azartspēles, ir atzinuši, ka ir saskārušies ar situācijām, kad spēle tik lielā mērā pārņem savā varā, ka apkārtējā pasaule uz brīdi pārstājusi eksistēt.

Deputātu piedāvātais liegums organizēt azartspēles dzīvojamajās ēkās un trīs kilometru attālumā no tām tika pamatots arī ar Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2021.- 2027.gadam projekta pielikumā ietverto informāciju, kas balstīta pētījumu datos, saskaņā ar kuriem spēļu zāļu vai kazino pieejamības lokalizācijas ierobežošana ir viens no līdzekļiem azartspēļu problemātisku spēlēšanas paradumu ierobežošanā.

Azartspēļu norises vietu ierobežojumu ieviešanas mērķis ir mazināt problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riskus sabiedrībā, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus projekts paredzēja izslēgt no likuma normu, kas nosaka, ka azartspēles nav atļauts organizēt ēkās, kurās ir dzīvokļi un ieeja uz tiem no ēkas ārpuses ir kopēja ar ieeju uz azartspēļu organizēšanas vietu. Šis ierobežojums zaudētu aktualitāti, jo likumprojekts paredz aizliegumu organizēt azartspēles dzīvojamās ēkās un trīs kilometru attālumā no tām.

Papildus likumprojekts paredzēja paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no divdesmit uz četrdesmit vienībām. Šāds nosacījums nodrošināšot spēļu zāļu skaita samazināšanos. JKP norādīja, ka arī Igaunijā ir jābūt ne mazāk kā 40 spēļu automātiem azartspēļu zālē.