Aptauja: Vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā pārāk maz tiek runāts par upju tīrību

Lai arī 58 % iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd vēl Latvijas upēs ūdens ir gana tīrs, 57 % norādījuši uz kādu jau patlaban aktuālu problēmu – nesakoptiem upju krastiem. Par upju krastu tīrību vairāk ir noraizējušies Vidzemes (63 %), Latgales (62 %) un Zemgales (61 %) reģionu iedzīvotāji, retāk – Rīgas (52 %). Rīdzinieki arī salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji reģionos piekrīt apgalvojumam, ka ūdens Latvijas upēs ir tīrs.

Aptuveni puse (52 %) iedzīvotāju ir novērojuši, ka uz Latvijas upēm ir dažādi aizsprosti, kā arī to, ka pēdējo gadu laikā ir samazinājies zivju skaits upēs. Bet vēl 68 % cilvēku norādījuši, ka upes pēdējo gadu laikā turpina pastiprināti aizaugt. 

“Latvijas upēm līdz šim nav pievērsta pietiekami liela uzmanība, kaut gan procentuāli visā pasaulē lielākais zivju sugu skaits, aptuveni 51%, mīt tieši saldūdeņos. Upju dabiskā tecējuma atjaunošana ir svarīga, jo tā mēs palīdzēsim arī tās ekosistēmai, tai skaitā upēs mītošajām un nārstojošajām zivju sugām. Aizsprostu likvidēšana ir ātrākais un efektīvākais dabiskā upes tecējuma atjaunošanas veids. Pēc aizsprostu nojaukšanas ir iespējams, ka pat pāris mēnešu laikā upes gultne var atgūt savu dabisko veidolu un ievērojami uzlabojas ūdens kvalitāte,” norāda Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Dabīgā minerālūdens zīmols “Mangaļi” ar Pasaules dabas fonda atbalstu šogad ir uzsākuši ilgtermiņa projektu “Par tīrām upēm!”, kurā rūpēsies par Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Projekta sākumā tiks iegūta informācija par dabīgi vai mākslīgi izveidotiem aizsprostiem Latvijas upēs, kā arī tiks veikts vides pētījums ar Pasaules dabas fonda ekspertu iesaisti, lai izvērtētu šo aizsprostu ietekmi uz dabu. Latvijas upju ekosistēmas uzlabošana plānota vairāku gadu garumā.