Menu
 

No septembra Saeimas sēdes notiks klātienē; nevakcinēti deputāti klātienes darbā varēs piedalīties ar negatīvu Covid-19 testu

  • Autors:  Apriņķis.lv/LETA
Foto - Ernests Dinka, Saeimas kanceleja Foto - Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Līdz ar Saeimas rudens sesijas sākumu Saeimas un parlamenta komisiju sēdes varēs notikt klātienē epidemioloģiski drošā darba vidē. Tā otrdien, 24.augustā, lēma Saeimas Prezidijs saziņā ar Frakciju padomi. Saeimas 2021.gada rudens sesija sāksies 1.septembrī, informē Saeimas Preses dienestā.

Lēmums paredz, ka Saeimas Sēžu zālē un komisiju sēžu norises telpās uzturēsies deputāti ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Saeimas Prezidija un Frakciju padome 24.augustā vienbalsīgi vienojās, ka nevakcinēti vai Covid-19 nepārslimojuši deputāti Saeimas klātienes sēdēs varēs piedalīties ar negatīvu Covid-19 testu. Kā atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), šo risinājumu akceptējuši arī valsts tiesību eksperti un epidemiologi. Saeimas priekšsēdētāja skaidroja, ka šādus parlamenta darba kārtības jautājumus, par kuriem nav skaidra regulējuma Saeimas Kārtības rullī, izskata Prezidija un Frakciju padome, lai uzklausītu frakciju viedokļus. Mūrniece norādīja, ka testēšanās paredzēta kā iekļaujošāka pieeja, kas dotu iespēju visiem deputātiem piedalīties sēdē.

Saeimas aptaujātie eksperti tika norādījuši, ka cilvēktiesības un Satversme neliedz pieprasīt negatīvu Covid-19 testu darbam Saeimā klātienē, vēstīja portāls "lsm.lv". Prezidijs tika noskaidrojis, ka absolūtais deputātu vairākums ir ieguvuši Covid-19 sertifikātu par pilnu vakcinācijas kursu vai izslimošanu pēdējā pusgada laikā. Tomēr jārēķinās, ka neliels Saeimas deputātu skaits to nebūs izdarījuši. 

"Vērtējot no cilvēktiesību viedokļa, Saeima drīkst šiem deputātiem prasīt pirms sēžu apmeklēšanas uzrādīt negatīvu Covid-19 testu," uzskata Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.

Līdzvērtīgi šādus ierobežojumus neparedz arī valsts pamatlikums - Satversme, secinājis konstitucionālo tiesību eksperts Valsts prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Pleps. "Saeimas deputātu kā tautas priekšstāvju tiesības var tik ierobežotas. Tās nav absolūtas. Saeima ir tiesīga, ņemot vērā konkrētos apstākļus, radīt regulējumu, kas ļautu Saeimai strādāt klātienē, rēķinoties ar pandēmijas radītajām sekām, kā arī esošajiem un iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Satversme paredz iespēju noteikt dažādus ierobežojumus, un Saeima drīkst to darīt," stāstīja Pleps.

Kārtību, kādā parlamenta klātienes sēdes laikā Saeimas sēžu zālē varēs atrasties Saeimas darbinieki, eksperti, žurnālisti un citas personas, noteiks Saeimas Prezidijs, norāda Preses dienestā.

Ja saslimstība ar Covid-19 pieaugs, 14 dienu kumulatīvajam rādītājam uz 100 000 iedzīvotājiem sasniedzot tādu rādītāju, pie kura atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām ir nepieciešams pastiprināt epidemioloģiskās drošības pasākumus, Saeimas Prezidijs, sasaucot Saeimas sēdi, varēs lemt par tās norisi attālināti. Par Saeimas komisiju sēžu norises veidu lems attiecīgās komisijas priekšsēdētājs.

Covid-19 pandēmijas laikā parlaments līdz šim strādājis attālināti, Saeimas sēdes noturot īpaši izstrādātā platformā "E-Saeima". Attālināti pulcējās arī Saeimas komisijas, atzīmē Preses dienestā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.