Menu
 

Aptauja: Galvenie iemesli iekrišanai telefonkrāpnieku nagos – nezināšana un pārliecība, ka šī problēma nebūs aktuāla

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

91% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka zinātu, kā rīkoties gadījumā, ja viņiem piezvanītu telefonkrāpnieks, liecina IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” veiktā aptauja. Tomēr kā galvenos iemeslus, kādēļ cilvēki aizvien kļūst par krāpnieku upuriem, aptaujātie min iedzīvotāju maldīgu pārliecību, ka problēma viņus neskars, kā arī nepietiekamu informētību par datiem, kurus pakalpojumu sniedzēji telefoniski nekad neprasītu. Tāpat tiek izceltas arī viltīgās telefonkrāpnieku metodes, uz kurām ir viegli “uzķerties”.

Saskaņā ar aptaujas datiem 56% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka zinātu, kā rīkoties, saņemot telefonkrāpnieka zvanu, savukārt 35% atbildējuši, ka drīzāk zinātu, ko darīt, ja viņiem zvanītu krāpnieks. Tikmēr 9% respondentu atzīst, ka nezinātu vai drīzāk nezinātu, kā rīkoties gadījumā, ja viņiem piezvanītu telefonkrāpnieks.

Aptauja atklājusi arī ļoti savdabīgu tendenci par vecuma grupām, kuras telefonkrāpniecības riskiem, iespējams, pakļautas vairāk. Proti, dati rāda, ka vismazāk zinoši par rīcību šādās situācijās jūtas tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Vaicāti par to, kāpēc, viņuprāt, iedzīvotāji aizvien kļūst par telefonkrāpnieku upuriem, aptaujas respondenti norādījuši uz trīs galvenajiem iemesliem. Visbiežāk (46%) izvēlētā atbilde bijusi – cilvēki nezina, ka pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas, neprasa no klientiem personīgu, sensitīvu informāciju par telefonu. Tikpat bieži (46%) atzīmēts – liela daļa cilvēku maldīgi domā, ka problēma viņus nekad neskars, tāpēc ignorē informāciju par to. Bet trešais (43%) biežāk izvēlētais atbilžu variants bijis – telefonkrāpnieku izmantotās metodes ir tik viltīgas, ka ir viegli uz tām “uzķerties”.

Pie mazāk nozīmīgajiem iemesliem, kādēļ cilvēki aizvien iekrīt telefonkrāpnieku “nagos”, aptaujātie atzīmējuši to, ka cilvēki mācās tikai no savām kļūdām (33%) un nav informēti par to, ka Latvijā plaši uzdarbojas telefonkrāpnieki, kas izkrāpj naudu (28%).

“Lai gan dati parāda, ka vairums iedzīvotāju zinātu, kā rīkoties, saņemot telefonkrāpnieka zvanu, aptuveni katrs desmitais aizvien nav pārliecināts, ko darīt šādās situācijās. Patiesībā atbilde ir pavisam vienkārša – saņemot aizdomīgu zvanu, saviem klientiem iesakām nedarīt neko – jebkurā brīdī pārtraukt sarunu, nedarot neko no pieprasītā un tādējādi izvairoties no informācijas izpaušanas, kas var rezultēties sensitīvu datu noplūšanā un finansiālos zaudējumos,” skaidro “Bite” Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola.

Papildus tam, lai pasargātu sevi, savus datus no telefonkrāpniekiem, “Bite” aicina ievērot vēl dažus praktiskus padomus:

- Nesniedziet nekādu personīgu informāciju par sevi, bankas pieejām, maksājuma kartēm, parolēm un kodiem vai citu personīgu informāciju, kas var būt noderīga krāpniekiem.

- Ja, saņemot zvanu, jums lūdz lejupielādēt programmatūras, mobilās lietotnes – nepiekrītiet tam.

- Zvana laikā neveiciet darbības, ko jums lūdz darīt steidzīgi. Pēc iespējas ātrāk beidziet sarunu un pasakiet, ka paši sazināsieties ar nepieciešamo iestādi, lai atrisinātu problēmu, ja tāda būs.

- Atcerieties, ka jums ir tiesības droši un uzstājīgi pabeigt jebkuru aizdomīgu telefonsarunu. Visbiežāk krāpnieki neļaus beigt sarunu, aizbildinoties ar vairākiem iemesliem, piemēram, minot, ka nauda jūsu kontā ir apdraudēta un ar to var kaut kas notikt, ja nepabeigsiet sarunu vai neveiksiet noteiktas darbības.

- Būtiski zināt, ka krāpnieki saziņai ar saviem upuriem izmanto arī dažādas mobilās lietotnes (piemēram, “WhatsApp”, “Viber” u.c.), tāpēc ziņas un zvanus no nepazīstamiem adresātiem šajās platformās drošāk ir ignorēt, neatbildot uz tiem.

- Nekādā gadījumā neveriet vaļā nepazīstamu cilvēku atsūtītas vai zvana laikā nosauktos interneta saites, mājas lapas un nereģistrējieties tajās.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.