Pētījums: Baltkrievijas migrācijas krīze saasinājusi Latvijas sabiedrības noskaņojumu pret imigrantiem

Pētījumā "Weaponising Immigration on the EU-Belarus Border: Perception of immigrants and immigration in Latvian society" tika salīdzinātas Latvijas sabiedrības domas par nelegālo imigrāciju pirms un pēc Baltkrievijas migrācijas krīzes.

Konstatēts, ka 2021.gada decembrī, salīdzinot ar 2021.gada jūnijā ievāktajiem datiem, daudz vairāk Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt apgalvojumam, ka migrantiem jābūt tādām pašām tiesībām uz labklājību kā Latvijas iedzīvotājiem. 2021.gada jūnijā 24% iedzīvotāju nepiekrita šim apgalvojumam, bet 2021.gada decembrī - jau 40%.

Papildus ir palielinājušies stereotipi par imigrantu radītajiem noziedzības un terorisma draudiem. Pērn jūnijā 46% iedzīvotāju piekrita apgalvojumam, imigrantu klātesamība palielina noziedzības un terorisma draudus, bet decembrī šim apgalvojumam piekrita jau 55% iedzīvotāju.

Lielākā daļa respondentu jeb 61% reaģēja pozitīvi uz Latvijas valdības lēmumu izbūvēt žogu gar Latvijas-Baltkrievijas robežu, kas varētu palīdzēt apturēt patvēruma meklētājus no nelegālās Latvijas robežas šķērsošanas. 

44% latviešu uzskatīja, ka ir nepieciešams pastiprināt Eiropas Savienības ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju, kamēr 17% mazākumtautību pārstāvji neatbalstīja sankciju pastiprināšanu. Turpretim 46% mazākumtautību pārstāvji uzskata, ka tieši jāsamazina ekonomiskās sankcijas, kamēr tikai 14% latviešu piekrīt šim uzskatam.

Lielākā daļa latviešu jeb 68% negatīvi vērtē Aleksandru Lukašenko kā Baltkrievijas prezidentu, kamēr mazākumtautības pārstāvji 42% gadījumu vērtē viņu pozitīvi, bet 34% nesniedza vērtējumu. 

Pētnieki minētās tendences saista ar Baltkrievijas radīto migrācijas krīzi uz robežām ar Eiropas Savienības valstīm.

Pētījuma autori ir LU FSI institūta pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Andris Saulītis. Pētījumu daļēji finansē Eiropas Parlaments, un to īsteno Sociālo attiecību pētījumu centrs sadarbībā ar LU FSI.