Menu
 

CSP: 2021.gadā iedzīvotāju skaits Latvijā palielinājies tikai Pierīgā Apriņķis.lv

  • Autors:  Apriņķis.lv
Grafika - CSP Grafika - CSP

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 876 tūkstoši iedzīvotāju – par 17,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (53 %) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

“Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu – mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību – un ne vairs ar migrāciju,” paudusi CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

2021.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā – par 1,3 % jeb 4,7 tūkstošiem, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 2,2 % (5,5 tūkst.), Vidzemē – par 1,4 % (2,6 tūkst.), Kurzemē par 1,2 % (2,8 tūkst.), Zemgalē – par 1,1 % (2,5 tūkst.). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1,4 % jeb 8,8 tūkstošiem. Rīgā dzīvo nepilni 606 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 32 % no visiem valsts iedzīvotājiem un 47 % no pilsētu iedzīvotājiem.

Pagājušajā gadā iedzīvotāju skaits pieauga astoņos novados no 36 (visi Pierīgas novadi – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas). Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ropažu novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (4,9 % jeb 1607 cilvēki).

Pērn iedzīvotāju skaits saruka deviņās valstspilsētās no desmit, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,6 % jeb par 313 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Daugavpilī – par 1,9 % (1 507 cilvēki), Rīgā – par 1,4 % (8 816), Rēzeknē un Ventspilī – par 1,3 % (attiecīgi 358 un 417), Jelgavā – par 1,2% (642), Jēkabpilī – par 1,0 % (211), Liepājā un Valmierā – par 0,9 % (attiecīgi 604 un 214), bet vismazāk Ogrē – par 0,5 % (106). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu.

CSP dati liecina, ka bērnu līdz 14 gadiem skaits pērn pieauga tikai Pierīgas reģionā – par 1,6 % jeb 1,1 tūkstoti, bet visvairāk samazinājās Latgalē (par 2,6 % jeb 0,9 tūkst.) un Rīgā (par 2,2 % jeb 2,1 tūkst.). Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā – 18,8 % no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,6 %. Visjaunākais bija Mārupes novads – 27,3 % no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem.

Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15-64 gadi svārstās no 62,3 % Kurzemē līdz 63,6 % Latgalē. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 2,8 tūkstošiem, visvairāk samazinājās Rīgā – par 5,6 tūkst. un Latgalē – par 3,6 tūkst.

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,8 %, vismazāk Pierīgā – 18,1 %). Valstspilsētās lielākais iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars ir Ventspilī (23,8 %), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 19,5 %. Visvecākais ir Valkas un Krāslavas novads – attiecīgi 25,3 % un 24,7 % iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 10,1 %.

CSP arī informēja, ka iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,92 % salīdzinājumā ar 0,76 % gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91 % un migrācijas dēļ – par 0,01 %. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Pēdējos piecos gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Šī tendence pieauga pērn, Covid-19 pandēmijas laikā, mirstībai palielinoties, īpaši janvārī un rudens mēnešos.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,4 tūkstoši bērnu – par 132 bērniem jeb 0,8 % mazāk nekā 2020.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 34,6 tūkstoši cilvēku – par 5746 jeb 19,9 % vairāk. Pēdējo 100 gadu laikā (neskaitot kara gadus) tik augsta mirstība novērota vien 20.gadsimta 90.gados.

Pērn mirstība bijusi divreiz lielāka nekā dzimstība – nomira par 17,2 tūkstošiem vairāk iedzīvotāju nekā piedzima (2020. gadā – par 11,3 tūkst.), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 1995. gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, būtiski pieauguši imigrācijas apjomi, pārsniedzot pat pirmspandēmijas rādītājus. Salīdzinot ar 2020.gadu, iebraucēju skaits palielinājies par 43,5 %, bet aizbraucēju – tikai par 8,2 %. Latvijā no ārvalstīm ieradās 12,7 tūkstoši iedzīvotāju (par 3,8 tūkst. vairāk nekā 2020. gadā), bet aizbrauca gandrīz 13 tūkstoši (par 1 tūkst. vairāk). Vairāk nekā divreiz pieaudzis imigrantu skaits no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm – 3,1 tūkstotis iebraucēju (par 1,2 tūkst. jeb 60,5 % vairāk nekā 2020. gadā), tajā skaitā 2021. gadā no Krievijas ieradās 1,6 tūkstoši un no Baltkrievijas – 0,7 tūkstoši imigrantu. Pēc CSP informācijas, pērn no Ukrainas ieradās 1,4 tūkstoši imigrantu.

Pagājušajā gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,2 %, poļi – par 2,5 %, krievi – par 2,0 %, ukraiņi – par 0,9 %. Latviešu skaits samazinājies par 0,5 %, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga par 0,3 procentpunktiem un 2022. gada sākumā bija 63,0 %.

Pēc valstiskās piederības 86,9 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2021. gada sākumā – 86,7 %), 9,7 % nepilsoņi (attiecīgi - 10,1 %), 2,1 % – Krievijas pilsoņi (2,1 %), 1,2 % – citu valstu pilsoņi. 50,9 % visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 15,3 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 74,4 % iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 60,8 %, un tikai 37,5 % Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Igaunijā pēdējos septiņus gadus vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt Lietuvā – neliels samazinājums. Abās valstīs novērojams negatīvs dabiskais pieaugums, savukārt migrācijas saldo ir pozitīvs Igaunijā jau septīto gadu, bet Lietuvā – trešo, vēsta CSP.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.