Viegli kopjami telpaugi tavam mājoklim ^{Apriņķis.lv}

Kā izvēlēties telpaugus?

Katrs, kurš kaut reizi ir mēģinājis iegādāties telpaugu, pazīst apjukuma sajūtu, nonākot bagātīgas izvēles priekšā. Tāpēc noderēs stilistu padoms – pirms jauna apģērba iegādes izpēti, kas jau ir atrodams skapī, tas ir, izvērtē, kādi augi tev jau ir un kā veicas ar to kopšanu, kādus augus tu vēlētos un kādus apstākļus tiem vari nodrošināt. Lai atvieglotu šo uzdevumu, atbildi uz trim svarīgiem jautājumiem.

Cik liels augs tev vajadzīgs? Vai gribi, lai tavs audzēknis aug kā koks istabas vidū, bet varbūt vēlies aizpildīt tukšās vietas plauktu sistēmā? Vai tavs augs augs uz augšu vai graciozi nokarāsies lejup? Noteikti jāņem vērā, cik daudz vietas būs augam – tas noteiks, cik lielu augu vari atļauties iegādāties.

Cik daudz gaismas tas saņems? Vai augs dzīvos uz palodzes? Ziemeļu vai austrumu pusē? Bet varbūt tavi logi sniedzas no grīdas līdz griestiem, piepludinot telpu ar dāsniem saules stariem? Gaisma patīk visiem augiem, un nepietiekamā apgaismojumā jebkurš augs attīstīsies lēnāk, bet arī tieši saules stari vairumam augu izraisīs diskomfortu. Vannasistabā, kur parasti ir silts un mitrs gaiss, ar logu laimīgi jutīsies jebkādi tropu augi, bet telpā bez loga – tikai un vienīgi mākslīgie augi, jo kaut niecīgs dabiskās gaismas stars ir vajadzīgs katrai dzīvai būtnei.

Vai mājās ir dzīvnieki vai mazi bērni? Ja mājās ir kāds, kurš aiz ziņkārības vai garlaicības varētu augu likt uz kārā zoba, jāizvēlas augi, kas nav indīgi. Parasti neiesaka augus, kam, nolaužot zaru vai lapu, iztek balta sula: gumijkoku, fikusu, kafijkoku. Labā ziņa ir tā, ka, lai jūtami saindētos, būtu jāapēd diezgan daudz, taču tas nenozīmē, ka augu būtu ieteicams nogaršot. Vienīgais tiešām ļoti bīstamais telpaugs, kas, piemēram, kaķim pat mazā devā var būt letāls, ir dīfenbahija. Tā var izraisīt gana nepatīkamas sajūtas arī cilvēkam, ja sula nonāk saskarē ar ādu. Tomēr kopumā ir iespējams sadzīvot ar jebkuru telpaugu, taču tam ir jāizrāda pienācīga cieņa un jāievēro vadlīnijās noteiktā kopšana.

Telpaugu kopšanas minimums

Iegādājoties jebkuru augu, ir jārēķinās ar tā izcelsmi. Nevar ielikt strelīciju podiņā ar zemi no vietējā kurmja rakuma, atstāt tumsā un vēsumā un gaidīt krāšņus ziedus. Ja gribi, lai eksotiski augi justos labi, tiem jārada dabiskajiem maksimāli pietuvināti apstākļi. Lūk, daži galvenie kopšanas pamatprincipi, kas ļaus justies laimīgam jebkuram augam.

Laisti, bet nepārlaisti. Tā ir visbiežākā kļūda – pātrāk dāsna laistīšana, kas nodara daudz vairāk posta, nekā neliela iekaltēšana. Laistot par daudz, auga saknes visu laiku atrodas mitrumā un agri vai vēlu sāks pūt. Sevišķi liels risks pastāv tad, ja augs ir iestādīts tieši dekoratīvajā podiņā bez drenāžas. Kopumā ar laistīšanu ir tāpat kā ar mīlestību – ja par daudz, kļūst mokoši. Augs pats parādīs, ka ir sailgojies pēc rūpēm, nolaižot lapiņas uz leju. Ja lapas, īpaši apakšējās, metas dzeltenas, augam ir par daudz mitruma. Pirms laistīšanas ir vērts iebāzt pirkstu podiņā un pārbaudīt augsni, jo tās virskārta apžūst ātrāk nekā zeme pie sakņu kamola. Treniņa nolūkos vari iegādāties baziliku podiņā – tas ir izcils piemērs, kā augs ar savu ārējo izskatu signalizē par to, kā jūtas.

Tīri lapas. Ja uz lapām ir putekļi, nevar notikt fotosintēze un augs nevar attīstīties. Lielākus augus ar biezākām lapām var tīrīt ar mitru vai putekļus piesaistošu lupatiņu. Augus ar sīkākām lapiņām nevajadzētu apsmidzināt, kad tie noputējuši, jo paliks neglīti pleķīši – labāk augu ielikt siltā dušā. Tikai atkal jāuzmanās no pārlaistīšanas! Mazāku podiņu ieteicams sagāzt uz sāniem, lai ūdens notek gar sāniem, lielāku – pārklāt ar pārtikas plēvi vai citu plastikātu, kas neļaus mitrumam nonākt augsnē.

Ik pa laikam pārstādi. Ja augsnes virskārtā kļūst redzamas saknītes vai tās lien ārā no poda, ir pienācis laiks augu pārstādīt. Uz īsu brīdi situāciju var risināt, uzberot papildu augsni, taču ilgtermiņā augam nepietiks barības vielu. Kādu podiņu izvēlēties? Nedaudz lielāku, nevis krietni lielāku – krietni lielākā podā augs nespēs uzsūkt visu mitrumu, un saknes sāks bojāties. Noteikti būtu ieteicams ņemt podiņu ar drenāžas caurumiem (lieliska izvēle ir visparastākie plastmasas podiņi ar vairākiem caurumiņiem apakšā), ko pēc tam ievieto dekoratīvajā podiņā. Jāņem vērā, ka māla podiņi ir gaisu caurlaidīgi, tāpēc augsne tajos ātri apžūst – tiesa, ne tikai no virspuses, bet arī no sāniem, tādēļ augi māla podiņos ir jālaista biežāk. Māla podiņos lieliski jutīsies sukulenti, kaktusi un citi augi, kam nepatīk pārāk liels mitrums.

Lūk, daži telpaugi, kuru kopšana neprasīs lielas pūles!

Scindapsis (Epipremnum aureum) – audzē nokarenu vai kāpelējošu, izmantojot balstu; patīk gaiša vieta, bet ne tieši saules stari; labi pacieš sausu gaisu, tomēr palaikam nepieciešams aprasināt.

Šeflēra (Schéfflera) – aug kā koks; patīk gaiša, vidēji silta telpa; nepieciešams liels gaisa mitrums, tāpēc bieži jānoslauka putekļi un jāaprasina.

Līdakaste (Sansevieria) – aug ar stingrām un garenām lapām no saknes; spēj augt gan saulē, gan ēnā; pacieš gan sausu gaisu, gan caurvēju; vairāk patīk sausa nekā pārmitrināta augsne.

Zāmija (Zamioculcas) – aug ar kuplām lapām no saknes; patīk gan gaiša, gan noēnota vieta; spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem, bet svarīgi, lai biezās lapas nebūtu klātas putekļiem – regulāri jātīra; jālaista reti.

Monstera (Monstera deliciosa) – ar atbalstu aug ložņājot un veido lielas lapas; patīk gaiša vieta bez tiešiem saules stariem; pielāgojas dažādiem gaisa mitruma apstākļiem; ja atrodas īpaši sausā telpā, lapas nepieciešams aprasināt.

Antūrija (Anthurium andraeanum) – aug sazarojoties, ziedi aug no lapām; patīk gaiša vieta, bet ne tieši saules stari; patīk mitrs gaiss; ja telpā ir sauss gaiss, ieteicams rasināt lapas (bet ne ziedus); nedrīkst pārlaistīt, jāļauj augsnei labi apžūt.