CSP: Pērn Latvijas iedzīvotāju vairākdienu ceļojumu skaits uz ārvalstīm pieaudzis par 18,7 %
- Autors: Apriņķis.lv
Latvijas iedzīvotāju vidējie izdevumi diennaktī vairākdienu ārvalstu ceļojumos 2017.-2021.gadā. Grafika – CSP
2021.gadā Latvijas iedzīvotāji devās 512 tūkstošos vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 18,7 % vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr, salīdzinot ar 2019. gadu, šo ceļojumu skaits samazinājās par 65,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2021.gadā bija Igaunija (16,2 %) un Lietuva (6 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži devās uz Itāliju (7,7 %), Vāciju (5,9 %) un Poliju (5,2 %).
Vairākdienu ārvalstu ceļojumu izdevumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 89,7 % un sasniedza 345,2 miljonus eiro. Vidēji braucienā ceļotāji pavadīja 9,1 nakti, par 1,8 naktīm vairāk nekā 2020.gadā un diennaktī iztērēja 74,5 eiro, kas ir par 16,3 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Visvairāk jeb 32,3 % no izdevumiem tērēti naktsmītnēm, 28,4 % transportam 14 % ēdināšanas pakalpojumiem, 6,3 % izklaides un kultūras aktivitātēm un 19 % citiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vienā ārzemju ceļojumā pērn bija 674 eiro, palielinoties par 252,4 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš.
Ārvalstu braucienos 2021.gadā pavadīti 4,6 miljoni nakšu, kas ir par 48,2 % vairāk nekā gadu iepriekš. 61,3 % nakšu ceļotāji uzturējās maksas jeb īrētās naktsmītnēs, 38,7 % nakšu – bezmaksas naktsmītnēs, pārsvarā pie radiem un draugiem (31,2 %). Maksas naktsmītnēs vidējais uzturēšanās ilgums bija 7,5 naktis (pieaudzis par 1,3 naktīm), bet privātajās naktsmītnēs – 13,5 naktis (pieaudzis par 3,3 naktīm).
Pēc CSP datiem, pagājušajā gadā ārvalstu ceļojumos lidmašīnu izmantošanas īpatsvars palielinājies par 18,5 %, savukārt par 9,9 % samazinājās vieglās automašīnas vai motocikla izmantošana, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Lidmašīnu izmantošanas īpatsvars palielinājies arī, salīdzinot ar 2019. gadu – par 9,2 %.
Mazliet vairāk ārvalstu vairākdienu braucienos devās sievietes (50,5 %), iedzīvotāji 35–44 gadu vecumā (28,8 %), augstāko izglītību ieguvušie (61 %) un nodarbinātie (80,4 %).