Menu
 

Par 12% pasliktinājies iedzīvotāju veselības pašvērtējums; pieaug farmaceita loma veselības aprūpes sistēmā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Grafika - “Mana Aptieka & Apotheka” Veselības indekss Grafika - “Mana Aptieka & Apotheka” Veselības indekss

Lai gan vairāk nekā puse jeb 57% respondentu savu veselību vērtē kā labu, šis rādītājs ir zemākais pēdējo septiņu gadu laikā, kopš tiek veikts “Mana Aptieka & Apotheka” Veselības indeksa pētījums. Joprojām lielākā daļa jeb 73% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, turklāt daļa no tiem piemīt arvien lielākam skaitam iedzīvotāju. Pieaug uzticība farmaceitiem – 87% espondent norāda, ka uzticas farmaceitu ieteikumiem.

Veselības indeksa pētījumā galvenās ietvertās tēmas ir iedzīvotāju pašvērtējums par savu veselības stāvokli un veiktajiem profilaktiskajiem pasākumiem, dzīvesveida pašnovērtējums, kā arī uzticības novērtējums par farmaceitu un aptieku lomu sabiedrībā.

Pasliktinās iedzīvotāju veselības pašvērtējums

Kā informēja pētījuma autori, šogad apgalvojumam “man ir laba veselība” pilnībā piekrīt tikai 14%, bet drīzāk piekrīt – 43%. Sievietes biežāk nekā vīrieši ir norādījušas, ka pēdējā gada laikā ir izjutušas kādas veselības problēmas. Visbiežāk sievietēm tas ir bijis bezmiegs un miega traucējumi, kā arī paaugstināts/pazemināts asinsspiediens. Savukārt vīrieši biežāk sastopas ar tādu problēmu kā krākšana naktīs. Vīrieši nedaudz biežāk (59%) nekā sievietes (55%) norādījuši, ka viņiem ir laba veselība.

Apgalvojumam “man ir laba veselība” vairāk piekrīt tie respondenti, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā veselīgu, kā arī tie, kuri uzskata, ka veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu un kuriem ir augstākā izglītība. Pieaugot iedzīvotāju vecumam, samazinās to respondentu skaits, kuri savu veselību vērtē kā labu. 45 gadi ir tas vecums, pēc kura iedzīvotāji savu veselību vērtē būtiski sliktāk.

Lai gan lielākā daļa sabiedrības kopumā savu veselības stāvokli vērtē kā labu, Veselības indeksa pētījuma rezultāti rāda, ka pēdējā gada laikā ar dažādām veselības problēmām saskārušies 78% iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2020. gadā veiktā pētījuma datiem, šogad par 4% pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem ir bijušas muguras un spranda sāpes (38%). Teju katrs trešais iedzīvotājs ir saskāries ar bezmiegu un miega traucējumiem (30%), kā arī locītavu sāpēm (30%).

Salīdzinājumā ar 2020. gadā veiktā pētījuma rezultātiem par tādām veselības problēmām kā bezmiegs, miega traucējumi un locītavu sāpes norāda arvien vairāk cilvēku. Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs saskāries ar asinsspiediena problēmām (28%), bet pozitīvi, ka ar šo problēmu, salīdzinot ar 2020. gada pētījuma rezultātiem, saskārušies par 3% mazāk iedzīvotāju. Katram ceturtajam iedzīvotājam pēdējā gada laikā bijusi paaugstināta temperatūra vai elpceļu saslimšanas.

Katram trešajam joprojām neveselīgs dzīvesveids

Pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrībā nepastāv viennozīmīgs uzskats, kas ir veselīgs dzīvesveids un laba veselība. Lielākā daļa sabiedrības (71%) kopumā apgalvo, ka preventīvi rūpējas par savu veselību, tomēr vairāk nekā puse – 56% – atzīst, ka nedara to regulāri. Tikai 15% velta regulāras preventīvas rūpes savas veselības labā. Lai gan lielākā sabiedrības daļa (63%) savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgu, tomēr katrs trešais iedzīvotājs savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu.

Viens no veselīga dzīvesveida pamatnoteikumiem ir fiziskās aktivitātes. Pētījuma rezultāti rāda, ka šajā aspektā iezīmējas negatīva tendence. Lai gan šogad aptuveni trešdaļa jeb 35% iedzīvotāju uzskata, ka ikdienā veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, salīdzinot datus ilgākā laika periodā, redzams, ka kopš 2018. gada fiziski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 10%. Katrs ceturtais iedzīvotājs norādījis, ka neveic regulāras fiziskās aktivitātes.

Saistībā ar dzīvesveida ieradumiem, šogad veiktā pētījuma rezultātos īpaši iezīmējas tādas veselības problēmas kā bezmiegs un miega traucējumi. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, vairāk nekā puse (53%) iedzīvotāju atzīst, ka nevelta miegam pietiekami daudz laika, katrs ceturtais iedzīvotājs kā kaitīgo ieradumu min neizgulēšanos (25%), bezmiegs un miega traucējumi ierindojas otrajā vietā starp veselības problēmām, turklāt ar šo problēmu sastopas arī gados jauni cilvēki.

Pētījums parāda, ka joprojām liela daļa sabiedrības – katrs ceturtais iedzīvotājs (24%) regulāri smēķē, katrs piektais (20%) neveselīgi ēd un gandrīz katrs piektais (18%) atzīst, ka pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi. Turklāt kopš 2017. gada krietni vairāk respondentu atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgais ieradums. Šis rādītājs ir pieaudzis teju par trešdaļu (+29%).

Vienlaikus pētījuma autori atzīst, ka tā rezultāti atklāj arī pozitīvu tendenci – iedzīvotāji cenšas savā ikdienā iekļaut vismaz kādu veselīgu ieradumu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, šogad par 6% pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri diennaktī izdzer vismaz 1,5–2 litrus ūdens (48%), par 5% pieaudzis gan to iedzīvotāju skaits, kuri ierobežo cukura patēriņu (44%), gan arī to iedzīvotāju skaits, kuri cenšas ierobežot sāls patēriņu (37%). Par 7% pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri, rūpējoties par savu veselību, ikdienā lieto uztura bagātinātājus (32%).

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.