Roberts Zīle: Par struktūrfondu naudu ir stingri jāiestājas

(Komentēt)
Roberts Zīle: Par struktūrfondu naudu ir stingri jāiestājas Foto: publicitātes
12. aprīlis, 16:32

Latvijas un starptautiskās politikas aktualitātes, Eiropas Savienības izaicinājumi ‒ žurnāliste Kristīna Duņeca sarunā ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli (NA).

‒ Vai daudzo politisko un ekonomisko satricinājumu dēļ gaisotne Eiropas Parlamentā ir saspringta?

‒ Jā, šie Eiropas Savienībai (ES) nav tie vienkāršākie laiki. Romas līguma, kas bija pamats ES izveidei, 60. gadadienas svinības lielā mērā aizēnoja tas, ka dalībvalstīm bija grūti saskaņot pusotru lappusi garu dokumentu – jaunu deklarāciju par Eiropas nākotni. Domāšanas, redzējuma atšķirības starp dalībvalstu valdībām ir lielas, un nevar zināt, kā tas risināsies turpmāk. Gaisotne Eiropas Parlamentā (EP) būs elektrizēta tikmēr, kamēr ES institūciju vadītāji nesapratīs, ka citus nevar ar varu piespiest iesaistīties kaut kādos procesos. Pie šāda scenārija ES varētu tikt novesta līdz negatīvam rezultātam – sadalīšanās vairākos blokos, piemēram, Baltijas, Ziemeļjūras, ES dibinātājvalstu un citos. Šādi procesi sadrumstalotu vienoto tirgu, ierobežotu pilsoņu brīvo kustību un tā tālāk. Jo nevar būt tā, ka Eiropas intereses atšķiras no kādas dalībvalsts interesēm.

Viena no darba kārtības aktualitātēm pašlaik ir ES pieci attīstības scenāriji, ko EP prezentēja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers. Šis būs karstu debašu temats līdz pat gada beigām – vai ES paplašināsies Austrumeiropas virzienā, vai, piemēram, nākotnes Eiropa būs tāda, kas darīs mazāk, bet labāk, daļu kompetenču atdodot dalībvalstīm.

‒ Kā, jūsuprāt, "Brexit" ietekmēs Latvijas valstspiederīgos viesstrādniekus?

‒ Neviens neiebilst pret to, ka visi, kuri turp devušies līdz 29. martam, kad Lielbritānijas premjere Terēza Meja oficiāli iedarbināja "Brexit" procesu, saņems tās pašas nediskriminējošās sociālās garantijas, kas pienākas arī Lielbritānijas pilsoņiem. Līdzīgi būs arī ar vairāk nekā miljonu britu, kuri pastāvīgi uzturas citās ES dalībvalstīs, pamatā – Spānijā, Francijā un Portugālē. Līdz ar to nevajadzētu būt nekādiem pārsteigumiem un diskriminācijai pret tiem ES pilsoņiem, kuri jau bija iebraukuši Lielbritānijā.

Taču, runājot par Latvijas interesēm, vēl svarīgāk ir saglabāt ciešu sadarbību ar britiem mūsu reģiona aizsardzības jomā. Lielbritānija nekad nav lolojusi ilūzijas par Kremļa politiku, turklāt tā ir un paliks nopietnākais Eiropas militārais spēks. Un treškārt, mēs nevaram ļaut argumentēt par nākotnes Kohēzijas politikas maksājumu samazinājumu, aizbildinoties ar "Brexit". Tas, ko viņi nelabprāt grib turpināt finansēt, drīzāk būtu Francijas vīnkopji vai Itālijas olīvu audzētāji. Taču sociālā un ekonomiskā dzīves līmeņa izlīdzināšanās vēl joprojām ir viens no svarīgākajiem ES pīlāriem.

‒ Kā jūs kā ekonomists vērtējat Latvijā iecerēto nodokļu reformu?

‒ Savulaik, 2005.‒2006. gadā, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK izveidoja programmu, kurā bija ietverti daudzi tie paši elementi, ko tagad piedāvā Finanšu ministrija. Taču toreiz mēs neuzvarējām vēlēšanās. Man mazliet kremt, ka mēs pazaudējām 11 gadus, un tagad tas tiek pasniegts kā kaut kas pilnīgi jauns, lai gan tādas ir vien dažas detaļas.

Protams, labāk vēlāk nekā nekad. Tomēr nav īsti skaidrs, cik lielus mīnusus šī reforma radīs, ja to ieviesīs 2018. gada budžetā, un Latvijas Bankas veiktie aprēķini diemžēl nešķiet pārliecinoši. Mans viedoklis ir tāds, ka tuvākajā laikā ieviest šādas izmaiņas nodokļu politikā ir izdevīgi valdošajai partijai – Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kura uz to vēlāk varēs atsaukties kā uz savu galveno priekšvēlēšanu darbu. Tas arī ļaus vieglāk sastādīt budžetu, bet ir skaidrs, ka tik vērienīgi nodokļu samazinājumi vienā gadā radīs lielu iztrūkumu – simtos miljonu eiro.

Tas savukārt nozīmē, ka citu partiju vadītajām ministrijām būs grūti kaut ko prasīt savām nozarēm, un tās tiks noliktas "uz bremzēm". Attiecīgi – gan Finanšu ministrija, gan ZZS būs vienīgie, kas izdarījuši kādu labu darbu.

‒ Vai nav par vēlu ieviest šādu reformu, ņemot vērā to, cik iedzīvotāju jau emigrējuši no Latvijas, savukārt palikušo uzticība varasvīriem un sistēmai arvien sarūk?

‒ Tas nav tikai nodokļu politikas dēļ. Skaidrs, ka, ja mazas algas apliek ar lieliem nodokļiem, cilvēki izvēlas doties uz, piemēram, Lielbritāniju, kur, saņemot līdz 10 000 mārciņu gadā, nemaksā nekādus ienākuma nodokļus. Un skaidrs, ka tie, kuri tur padzīvojuši un pastrādājuši, redz milzīgo starpību. Tajā pašā laikā Latvijā daži nodokļi ir ļoti zemi, piemēram, kapitāla pieauguma nodoklis un vairāki citi, pateicoties kam, te var dzīvot, cepuri kuldams.

Kā sacīja viens uzņēmējs, Latvija ir valsts, kurā bagātajiem dzīvot ir lēti, bet nabadzīgajiem – dārgi. Tāpēc uzskatu, ka reformēt nodokļu sistēmu nav par vēlu, un nevajadzētu ieņemt sakāvniecisku pozīciju, ka Latvijā viss ir slikti, daudzi aizbraukuši un nebrauks atpakaļ. Tā nav – brauks atpakaļ, un mans skatījums šajā ziņā ir samērā optimistisks.

‒ Latvijā pesimistisks noskaņojums valda arī saistībā ar tuvāko nākotni – 2020. gadu, kad samazināsies ES struktūrfondu saņemšana.

‒ Šajā jautājumā nedrīkst padoties. Daudzas darba devēju organizācijas un pat atsevišķi Finanšu ministrijas ierēdņi ieņēmuši sakāvniecisku pozīciju. Taču arī Finanšu ministrijai būs tiesības debatēt par jauno priekšlikumu, kas nāks no EK un vēl nav pat sagatavots. Jaunais septiņu gadu budžets sāks darboties, sākot no 2021. gada. Tātad jau gandrīz trīs gadus iepriekš Latvijā notiek padošanās! Mēs runājam par ļoti mazu naudu Eiropas mērogā – mazāk nekā vienu procentu no ES dalībvalstu iekšzemes kopprodukta. Un par to ir stingri jāiestājas.

‒ Kāpēc ES būtu jāturpina maksāt Latvijai struktūrfondu līdzekļus?

‒ Viens no ES pamata pīlāriem ir ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšana starp dalībvalstīm. Tātad Latvijai pakāpeniski jāattīstās un pēc dzīves līmeņa jāpanāk franči, vācieši un pārējie. Un tam ir vajadzīga nauda. Vienlaikus mēs ļāvām Francijas un Vācijas preces ievest Latvijā bez muitas nodevām. Viņi saņēma visas brīvības pakalpojumu sniegšanas jomā, un viņu tirgus iespējas ietekmēt Latvijas tirgu ir lielākas. Tāpēc ir tikai normāli prasīt struktūrfondu politikas turpināšanu. Es pat gribētu teikt, ka atkāpšanās nozīmētu gandrīz vai Latvijas ekonomisko interešu nodevību.

‒ Jūsu ieteikums?

‒ Jācīnās, sadarbojoties ar partnervalstīm ‒ Lietuvu, Poliju, Čehiju, Portugāli, Itāliju, Grieķiju, un citām. Latvija var atrast sev partnerus ikvienā no pozīcijām. Un, kad apvienojas piecas, sešas, astoņas valstis, tas ir spēks, kuram neviens neies pāri ar ceļa rulli. Politiķi no EK bieži piemin Eiropas vērtības, un viņiem pretī jājautā, vai Eiropas vērtība ir ļaut latviešiem dzīvot tikpat labi kā vāciešiem? Uz ko viņiem būs grūti atbildēt noliedzoši, jo, kāpēc tiek prasīts vienādot nodokļu politiku un tajā pašā laikā tiek "apgriezti" struktūrfondi, kas ļautu investēt ekonomikā, lai cilvēkiem būtu turīgāka dzīve?


Pilnu intervijas tekstu lasiet 11. aprīļa "Rīgas un Apriņķa Avīzes" pielikumā "Kodols".

 

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Līgo pasākumi Pierīgas novados aprinkis.lv/kultura/item/3… pic.twitter.com/YGFYu4S37T
aprinkislv
Siguldas jaunie skrējēji ievāc medaļu ražu Latvijas jaunatnes čempionātā, godalga arī @SalaspilsSS… twitter.com/i/web/status/8…
aprinkislv
Mālpilī @malpils_lv darbs sāksies ar skolu reorganizāciju aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/AfvXQMaF5a

Twitter Citi raksta

Sigulda_Thrills
Siguldas tūrisma centrā atradīsi interesantas lietas, lai izrotātu sevi un draugus Līgo svētkos! Vienreizējos tetov… twitter.com/i/web/status/8…
ATD_LV
No šodienas līdz 25.jūnijam gaidāmas izmaiņas ap 500 reģionālo autobusu maršrutu; plāno savu braucienu savlaicīgi:… twitter.com/i/web/status/8…
sigulda_lv
No nākamās nedēļas Siguldā būs pieejami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pakalpojumi:… twitter.com/i/web/status/8…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017