Menu
 

Pētījums: Digitālo mācību līdzekļu daudzums un jomu aptvērums ir nepietiekams

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Digitālo mācību līdzekļu daudzums, daudzveidīgums un mācību jomu aptvērums tiek vērtēts kā nepietiekams, nepārdomāts un nevienmērīgs, secināts Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā "Digitālie mācību līdzekļi: To izmantošanas iespējas un izaicinājumi Latvijā".

Lai mācīšanās digitālajā vidē būtu efektīva, nepieciešams nodrošināt, lai tas būtu vadīts process - lai skolēniem būtu pieejams pedagogu atbalsts un atbilstoši mācību līdzekļi, norāda Analītiskā dienesta pārstāvji. Pētnieki uzsver, ka digitālo mācību līdzekļu īpatsvars mācību procesā būtu jāpalielina, bet ir svarīgi, lai tie aptvertu visus izglītības posmus un būtu kvalitatīvi un daudz efektīvāki, neaprobežojoties tikai ar mācību līdzekļa satura pārnešanu digitālā formā.

Valsts līmenī dažādi risinājumi mācību procesa pilnveidošanai ir drīzāk sporādiski un netiek pietiekami labi koordinēti ar jau iepriekš spertajiem soļiem, norāda Analītiskā dienesta pētnieki. Pētījumā ir secināts, ka darbība kopumā ir vairāk orientēta uz procesu, nevis rezultātu, kas pedagogiem rada papildu slodzi un kopumā raisa jautājumus par dažādu jauninājumu jēgu un finanšu līdzekļu lietderīgu izmantošanu.

Lai gan jau kopš 2020.gada 1.septembra izglītības iestādēs notiek pakāpeniska pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešana, jaunā mācību satura īstenošanai trūkst mācību līdzekļu, tostarp arī digitālā formā. Nav iespējams valstī veiksmīgi īstenot reformu izglītībā, ja nav pieejami kvalitatīvi, mācību saturu visaptveroši digitālo mācību līdzekļi, uzsvērts pētījumā. Tādējādi pašlaik galvenā problēma varētu būt nevis pietiekami inovatīvu un kvalitatīvu digitālo mācību līdzekļu trūkums, bet gan mācību līdzekļu trūkums kopumā, pausts pētījumā.

Kā izaicinājumu pētnieki ir identificējuši arī digitālo mācību līdzekļu ilgtspēju. Digitālo tehnoloģiju nemitīgas attīstības un mainības dēļ digitālo mācību līdzekļiem piemīt izteikti neilgtspējīgs raksturs, tādēļ tie mēdz būt izmantojami vien īslaicīgi.

Analītiskā dienesta izpratnē Latvijas privātā sektora pārstāvju ieguldījums digitālo mācību līdzekļu izstrādē būtu vērtējams atzinīgi, īpaši ņemot vērā Latvijas tirgus mazo apmēru un līdz ar to salīdzinoši nelielo peļņas gūšanas iespēju uzņēmējiem. Privātā sektora pārstāvji attīsta savu piedāvājumu un meklē risinājumus, kā padarīt digitālo mācību līdzekļus skolēniem saistošākus. Lai gan Latvijas digitālo mācību līdzekļu izstrādātāji ir sagādājuši pietiekami apjomīgu resursu piedāvājumu, izglītības iestādēm trūkst finansējuma to iegādei, atzīmēts pētījumā.

Kā norāda pētnieki, lai nodrošinātu mūsdienīgu un efektīvu mācību procesu, pedagogi aktīvi izmanto dažādus digitālo mācību līdzekļus un digitālos rīkus. Pēdējo gadu laikā vērojama plašāka digitālo mācību līdzekļu un digitālo rīku izmantošana mācību procesā. Liela ietekme uz to bijusi Covid-19 pandēmijai un attālinātajam mācību procesam, secināts pētījumā.

Tomēr vērojama arī tendence, ka pedagogi ne tik daudz laika velta sistemātiskai zināšanu sniegšanai izglītojamiem, kā tam, lai gatavotos mācību stundām, norāda Analītiskā dienesta pārstāvji. Kā secināts pētījumā, sagatavošanos mācību stundām sarežģī atbilstošu mācību līdzekļu trūkums - trūkst ne tikai digitālo mācību līdzekļu, bet arī drukāto.

Joprojām daudziem pedagogiem ir nepietiekamas digitālās prasmes, secina pētnieki. Līdz ar to būtisks priekšnoteikums plašākai digitālo mācību resursu izmantošanai mācību procesā ir pedagogu digitālās pratības pilnveide. Turklāt straujā un pastāvīgā tehnoloģiju attīstība nosaka nepieciešamību nemitīgi pilnveidot digitālās kompetences. Būtu jānodrošina pedagogu tālākizglītība digitālās pratības jautājumos, kas ietvertu arī jēgpilnu digitālo mācību līdzekļu iekļaušanu pedagoga izmantotajās mācību metodēs, norāda pētnieki.

Kā vēl vienu izaicinājumu pētnieki ir identificējuši arī skolēnu nepietiekamās digitālās prasmes. Vairākums skolēnu labi orientējas un spēj darboties tikai digitālās izklaides vidē, kā arī izmantot digitālos rīkus savstarpējai komunikācijai. Līdz ar to nepieciešams meklēt risinājumu, kā nostiprināt un uzlabot skolēnu digitālo pratību un paaugstināt viņu sagatavotības pakāpi digitālā mācību satura izmantošanai, secitāts Analītiskā dienesta publikācijā. Tāpat nepieciešams attīstīt izglītojamo pašvadītas mācīšanās prasmi, norāda pētnieki.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.