Latvijas lepnums 2017

20% iedzīvotāju ceļu sliktā stāvokļa dēļ bijušas grūtības saņemt kādu valsts pakalpojumu

(Komentēt)
20% iedzīvotāju ceļu sliktā stāvokļa dēļ bijušas grūtības saņemt kādu valsts pakalpojumu Foto: arhīvs
18. aprīlis, 16:31

Aptuveni 20% Latvijas iedzīvotāju pēdējo gadu laikā sliktā ceļu stāvokļa dēļ bijušas grūtības saņemt kādu valsts pakalpojumu, piemēram, apmeklēt iestādi, ārstu, pietiekami ātri neieradās neatliekamā medicīniskā palīdzība u.c., liecina šodien prezentētā aptauja, kas veikta pēc biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" pasūtījuma.

11% respondentu ar šādām grūtībām nācies saskarties vairākkārt.


Tāpat 68% Latvijas iedzīvotāju, kuru mājsaimniecībā izmanto automašīnu, apliecinājuši, ka pēdējā gada laikā viņiem nācies vienu vai vairākas reizes labot automašīnu ceļu sliktās kvalitātes dēļ. Tostarp 19% aptaujāto auto nācies labot vienu reizi, 28% divas līdz trīs reizes, bet 21% - četras vai vairākas reizes.

Aptuveni trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju norāda, ka ceļu un tiltu remontiem un uzturēšanai vajadzētu novirzīt pilnībā visus līdzekļus no autobraucēju samaksātajiem nodokļiem. Līdzīga daļa (32%) domā, ka attiecīgajam mērķim vajadzētu novirzīt vismaz 80% no autobraucēju samaksātajiem nodokļiem, bet aptuveni katrs trešais - ka 50%. Vienlaikus tikai 3% aptaujāto uzskata, ka pašreizējais finansēšanas apmērs ir pietiekams.

Pēc aptaujas datiem, jo zemāks iedzīvotāju ienākumu līmenis vai tālāk no Rīgas iedzīvotājs atrodas, jo lielāka iespēja, ka sliktā ceļu stāvokļa dēļ nācies labot automašīnu vai bijušas grūtības saņemt kādu valsts pakalpojumu.

Aptauja atklāj, ka lielākās daļas iedzīvotāju ieskatā primāri būtu jāuzlabo valsts reģionālās nozīmes un vietējās nozīmes (pašvaldību) autoceļu stāvoklis.

"Latvijas ceļu būvētāja" pārstāvji uzsvēra, ka patlaban iedzīvotāju vēlmes atšķiras no valdības prioritātēm. Nodokļu reformā ceļu nozare ir aizmirsta, un valdība būtiskāko uzmanību pievērš tikai galvenajiem autoceļiem, kuru remontam atšķirībā no vietējiem ceļiem ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Pēc biedrības pārstāvju paustā, aiz katra reģionālā un vietējā ceļa ir reāli Latvijas iedzīvotāji - gan uzņēmēji, gan privātpersonas, kas vēlas skaidru risinājumu tuvākajā nākotnē. Piemēram, Bauskas novada Brunavas pagasts pieprasīja izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar vietējo ceļu slikto stāvokli, autoceļā Vidzemes šoseja-Drusti-Jaunpiebalga iedzīvotāji stādīja kartupeļus, bet Amatas novada pašvaldība izsludināja akciju "Brūk ceļi, brūk dzīves".

Atbilstoši aptaujas rezultātiem puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sliktā ceļu stāvokļa dēļ ārpus lielajām pilsētām daudzviet sezonāli ir apgrūtināta uzņēmējdarbība, vienlaikus 41% respondentu uzskata, ka uzņēmējiem jātērē nesamērīgi daudz līdzekļu autotransporta remontiem. Tikai 5% iedzīvotāju domā, ka autoceļu stāvoklis uzņēmējdarbību Latvijā īpaši neietekmē.

"Latvijas ceļu būvētāja" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra, ka aizvien palielinās plaisa starp valsts galveno autoceļu un reģionālo un vietējo stāvokli. Cēlonis - nepietiekamais finansējums.

Pēc Bērziņa teiktā, Finanšu ministrija iespēju palielināt finansējumu ceļiem saista ar budžeta prognozes pārpildi. Ja, sākot no 2018. gada, valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem būs lielāki par prognozēto, tad šo starpību novirzīs ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Tiesa gan, garantijas, ka prognoze tiks pārpildīta nav, un šāda situācija nevairo nozares optimismu un pārliecību par nākotni.

"Latvijas ceļu būvētāja" vadītājs atzīmēja, ka Valsts autoceļu sakārtošanas programmas izpilde atpaliek no plāna, Nacionālās attīstības plāns tiek ignorēts, kā arī netiek pildīti solījumi Eiropas Komisijai par valsts finansējuma ceļiem palielināšanu, kas Latvijai draud ar finanšu korekciju līdz pat 133,5 miljoniem eiro.

Pēc viņa paustā, pats satraucošākais ir tas, ka Eiropas Savienības finansējums, kas nozari "notur virs ūdens", beigsies jau līdz 2019. gadam, taču problēma pienācīgi risināta netiek.

""Latvijas ceļu būvētājs" aicina neizvairīties no risinājuma meklēšanas. Lai ceļu būves nozare un pasūtītājs - valsts un pašvaldības - paspētu paveikt nepieciešamos priekšdarbus (projektēšana, izsoles) 2019. un 2020. gadam sezonām, lēmumi jāpieņem jau šogad - tos nedrīkst atlikt uz laiku pēc Saeimas vēlēšanām [2018. gads], kad būs jauna valdība. Neizlēmības rezultātā valsts var pazaudēt gan 2019. un 2020. gada sezonu, gan pašu ceļu būves nozari," uzsvēra Bērziņš.

Taujāts, vai redz kādu alternatīvu risinājumu, kā finansēt ceļus, viņš atzina, ka variantus bez papildu saistību uzņemšanās neredz. Tiesa gan, šajā situācijā būtu vērts domāt par papildu saistību uzņemšanos tāpēc, ka ceļi ir būtisks valsts aktīvs.

Savukārt, atbildot uz jautājumu par dažādo ceļu stāvokli dažādas pašvaldības, viņš uzsvēra, ka būtiski ir arī tas, kas saimnieko konkrētā pašvaldībā.

Attiecīgo pētījumu martā veica tirgus un sabiedriskās domes pētījums centrs SKDS. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Māmiņu viedoklis. Lietas, kurām obligāti jābūt bērna skolas somā aprinkis.lv/sabiedriba/izg… pic.twitter.com/EFJKYOASjh
aprinkislv
Komentārs. Laika apstākļus neietekmē ne vēlēšanu rezultāti, ne Latvijas izmērs aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/0pm2kMbAcM
aprinkislv
Ērģeles Saulkrastos, dālijas Salaspilī, zirgi Inčukalnā, kāzas Olainē. Brīvdienas Pierīgā aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/nRa5b9ZF5r

Twitter Citi raksta

Adazubiblioteka
Ādažu bibliotēkā ir papildināti krājumi ar jaunām un noderīgām grāmatām! Vasara turpinās un tiekamies Ādažu biblio… twitter.com/i/web/status/8…
marupesuznemeji
Piedalies unikālās velo sacensībās - Brauc ar velo 12 stundas! pic.twitter.com/yyqELv2a0J
Carnikavas_nov
Jau 15. reizi izsludinām pieteikšanāo O.Vācieša literārajai prēmijai dzejā 2017. gadā, Vairāk INFO… twitter.com/i/web/status/8…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017