Pēteris Apinis. Kas notiek farmācijā?

(Komentēt)
Pēteris Apinis. Kas notiek farmācijā? Foto: arhīvs

Stāvokli farmācijas jomā varētu raksturot kā vidēja stipruma zemestrīci. Vienlaikus farmāciju krata sešas vēstis.

• Finanšu ministrija gatavojas pacelt zālēm PVN līdz 21%, vienlaikus samazinot zāļu piecenojumu aptiekās;

• parādās mēģinājumi izmainīt nosacījumus Ministru kabineta noteikumos aptieku skaitam un prasībām aptiekas iekārtošanai;

• atkārtoti parādās mēģinājumi mainīt likumdošanu, lai varētu bezrecepšu zāles tirgot ārpus aptiekām, piemēram, lielveikalos un kioskos;

• dažādi pētnieki pierāda, ka ārstu, aptiekāru un zāļu kompāniju sadarbība ir nepietiekami caurspīdīga, atsevišķus gadījumus vispārina un to plaši publicē masu saziņas līdzekļos;

• pēc Gunta Belēviča reformām zāļu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Latvijā ir ievērojami pieaugusi uz paralēlā eksporta un paralēlā importa rēķina. Nereti tas noved pie atsevišķu zāļu deficīta un cenu pieauguma;

• Rīgas dome apspriež iespēju atvērt savas pašvaldības aptiekas.


Kam tas ir izdevīgi? Skatoties katru no šīm ziņām atsevišķi, nav redzama kopējā interese. Skatoties visas šīs ziņas kopā, kļūst pilnīgi skaidrs – atkal notiek tirgus pārdale. Notiek kārtējais mēģinājums iznīcināt visas mazās privātās aptiekas un tirgu pārņemt lielajām ķēdēm.

Ļoti vienkārši – PVN palielinājumu un aptieku izcenojumu samazinājumu vieglāk pārdzīvotu aptiekas, kas atrodas vienā holdingā ar vairumtirdzniecību. Lielajām ķēdēm vieglāk savu tīklu optimizēt un vienu vai otru mazāk rentablu aptieku slēgt. Ko darīt vienīgajam aptiekāram pagastā, kam pieder sava aptieka, ja šī aptieka kļūst nerentabla?

Aptieku skaita izmaiņas ar lielāko varbūtību ir virzītas uz mērķi – katrā lielveikalā aptieku. Lietuvā "Maxima" veikalos visur atrodas "Euroaptieka", bet Skandināvijā – "Rimi" un "Rema" tīklu veikalos – šīm lielveikalu ķēdēm piederošas aptiekas. Tas, ka aptieku tirgu šūpo ar "Rimi" ķēdi saistīts bizness, ir tikai mans pieņēmums, bet šūpo pamatīgi.

Paralēlais eksports un imports lielākoties strādā Latvijas uzņēmumiem par labu finansiāli, bet par sliktu zāļu pieejamībā. Latvijā zāles ir bijušas, joprojām ir un vēl ilgi būs lētākas par zālēm Zviedrijā vai Norvēģijā, tādēļ atrodas tirgotāji, kas labprāt šo nišu izmanto un zāles ved uz tirgiem ar lielākām cenām. Ar šo biznesu spēj nodarboties lielas vairumtirdzniecības ķēdes vai kāda šajā jomā specializējusies ar iepriekšējā ministra vārdu saistīta aptieka, bet ne jau mazās privātās lauku aptiekas. Tām nepietiek ne tikai resursu, bet arī atsevišķu medikamentu.

Arī uztura bagātinātāju, pārsienamo materiālu un bezrecepšu medikamentu pakāpeniska pāreja no aptiekām uz lielveikalu stendiem pirmām kārtām sitīs tieši pa mazo privāto aptieku, bet šie paši veikali vairumā preces iepirks no zāļu vairumtirdzniecības, kas pārlieku necietīs. Tiesa, šai pārejai ir neiedomājams ļaunums, jo nezinu neko ļaunāku kā nekontrolēta nesteroīdo pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļu (paracetamols, indometacīns, diklofenaks, kas visi mazās devās ir bezrecepšu medikamenti, bet mūsu pacients tos lieto paciņām vien) lietošana. Katru gadu paracetamols vairākus cilvēkus noved pie neatgriezeniskas un ļoti daudzus – pie grūti ārstējamas aknu mazspējas.

Nudien nekas labs nav vitamīnu, minerālvielu, olbaltumu preparātu nekontrolēta lietošana, pat ja reklāmās tos sludina kā sirds vitamīnus. Neviens uztura bagātinātājs nevar aizstāt normālu ēšanu. Neviena medikamenta lietošana nav brīnumlīdzeklis vai apdrošināšanas polise veselībai.

Tai pašā laikā plašās ziņas presē un saziņas līdzekļos par to, ka atsevišķi ārsti piedalījušies starptautiskos kongresos par zāļu kompāniju līdzekļiem, ir acīmredzams dūmu aizsegs patiesajiem notikumiem un interesēm farmācijas jomā.

Latvijā plaši piekoptā zāļu nekontrolētā lietošana un pārmērīgā iepirkšana naktsskapītim ir iemesls – kāpēc es skaļi nepiedalos akcijās pret PVN palielināšanu zālēm. Šāda opcija ir iespējama ar noteikumu, ka valsts budžetā ievērojami palielina līdzekļus stacionārai ārstēšanai, kompensējamām zālēm, paplašina kompensējamo zāļu sarakstu, kā arī slimību sarakstu, kam pienākas kompensējamie medikamenti, paplašina sociālās palīdzības apjomu nabadzīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem zāļu iegādei. Visi apgalvojumi, ka var palielināt PVN zālēm, bet nepalielināsies zāļu cena, ir nepamatoti.

Secinājums – pa likumdošanas un izpildvaras ēku līkumotajiem gaiteņiem klīst tās farmācijas lobiji, kas ieinteresēti tirgus pārdalē un mazo aptieku bankrotā vai pārdošanā lielajām ķēdēm. Nenodarbošos ar sazvērestības teorijām par vienas vai otras amatpersonas saistību ar notiekošo. Ziņu par pašvaldības aptieku veidošanu uzskatu par priekšvēlēšanu saukli, jo pašvaldība nevar konkurēt ar privāto biznesu. Kaut kur kaut ko līdzīgu atceros redzējis pirms iepriekšējām vēlēšanām, kad Rīgas domes uzņēmums sāka ražot ūdeni pudelēs.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
@Kekavas_novads basketbolisti pusceļā uz LBL2 bronzas medaļām aprinkis.lv/zinas/item/375… pic.twitter.com/zi2PAW0Scd
aprinkislv
Stopiņu handbolistes @SalaspilsSporto otrreiz pārspēj @Spils_handbols komandu un iekļūst finālā… twitter.com/i/web/status/8…
aprinkislv
@ATD_LV : Nedrīkst būt situācija, kad pasažieris netiek uzņemts autobusā, jo tajā vairs nav vietas… twitter.com/i/web/status/8…

Twitter Citi raksta

sigulda_lv
Allažu pamatskolas skolēni pašu spēkiem izveido sajūtu taku: sigulda.lv/public/lat/jau… pic.twitter.com/X4fxtvfmiC
sigulda_lv
Siguldas novada Veselības dienā – 29.aprīlī no plkst.11.00 – 15.00 notiks ģimeņu fotoorientēšanās. Piedalies! pic.twitter.com/9T818ilirx
Adazu_novads
Pēdējā prezentācija un diskusijas pirms skolas jaunās ēkas projekta iesniegšanas. 15.maijā projekts tiks iesniegts… twitter.com/i/web/status/8…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017