Piektā daļa vēlētāju neredzēja jēgu piedalīties pašvaldību vēlēšanās

(Komentēt)
Piektā daļa vēlētāju "neredzēja jēgu" piedalīties pašvaldību vēlēšanās Foto: arhīvs
9. augusts, 12:34

Neredz jēgu piedalīties vēlēšanās – tāds joprojām ir galvenais iemesls, kāpēc daļa pilsoņu izvēlas vēlēšanās nepiedalīties. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS" pēcvēlēšanu aptaujā jūlijā to atzina 21% aptaujāto, kuri izvēlējās nepiedalīties šā gada jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās.

Salīdzinot vēlētāju viedokļus, kas iegūti līdzīgā aptaujā pirms četriem gadiem, šādu vēlētāju skaits pieaudzis par 2,4%, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.


Biežāk sastopamais arguments, kāpēc vēlētāji izvēlas piedalīties vēlēšanās, ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamatoja 35% no aptaujātajiem, kuri norādīja, ka ir piedalījušies šā gada pašvaldību vēlēšanās.

Aptaujas dati arī liecina, ka četru gadu laikā par 3% pieaudzis to vēlētāju skaits, kuri pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, jo vēlēšanu laikā atradās ārpus Latvijas. Šo kā galveno iemeslu minēja 11% aptaujāto, kuri vēlēšanās nepiedalījās.

Citi iemesli, kāpēc vēlētāji nepiedalījās šā gada vēlēšanās, bija: "nav par ko balsot" (11%), "neatrados dzīvesvietā" (9%), "biju aizņemts, strādāja" (7%), "nedzīvoju deklarētajā dzīvesvietā" (7%), "nav ticības, neuzticos nekam" (7%), "negribēju" (5%), "mana balss neko neietekmē" (5%), "nebija laika" (4%).

Savukārt biežākie argumenti, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, bija: "vēlme atbalstīt noteiktu partiju, kandidātu" (21%), "lai ietekmētu pašvaldības nākotni" (12%), "cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām" (12%), "vēlme paust savu viedokli"(7%), "vienmēr piedalos visās vēlēšanās" (6%), "lai cita partija saņemtu mazāk vietu" (3%).

Kopumā arī šā gada aptauja atklāj, ka vispasīvākie vēlētāji, kuri biežāk nekā citi nepiedalās vēlēšanās, ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (50%), bet visaktīvāk vēlēšanās piedalās vēlētāji vecumā no 55 līdz 63 gadiem (79%). Tāpat biežāk vēlēšanās piedalās sievietes (70%), vēlētāji ar augstāko izglītību (76%), vēlētāji, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda (71%) un publiskajā sektorā nodarbinātie (78%).

CVK un SKDS pēcvēlēšanu aptaujā piedalījās 858 Latvijas pilsoņi. Ar pētījumu iespējams iepazīties CVK mājaslapā.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
FOTO: Pie kūpošām krāsmatām. Nelaime Siguļos @Carnikavas_nov aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/uuZucFJeN3
aprinkislv
Naktī nodedzis Carnikavas dievnams Siguļos aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/xSKmzUKcjH
aprinkislv
Ķekavas novada @Kekavas_novads domes deputāte: Piederība partijai nemainīs dotos solījumus aprinkis.lv/sabiedriba/pol… pic.twitter.com/6igtA58n9M

Twitter Citi raksta

Carnikavas_nov
Carnikavas domes vadītāja @DJurevica: Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas jāuztic plānošanas reģionam: lsm.lv/raksts/zinas/l…
Marupes_novads
Mārupes novada Zelta kāzu pāru godināšanas pasākums 2017 youtu.be/hqBnD8-hyS8 via @YouTube
muzejsbaldone
Aicinām baldoniešus piedalīties Baldones pašdarbības kolektīvu vēstures izstādes veidošanā: līdz 19. janvārim bijuš… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017