Piektā daļa vēlētāju neredzēja jēgu piedalīties pašvaldību vēlēšanās

(Komentēt)
Piektā daļa vēlētāju "neredzēja jēgu" piedalīties pašvaldību vēlēšanās Foto: arhīvs
9. augusts, 12:34

Neredz jēgu piedalīties vēlēšanās – tāds joprojām ir galvenais iemesls, kāpēc daļa pilsoņu izvēlas vēlēšanās nepiedalīties. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS" pēcvēlēšanu aptaujā jūlijā to atzina 21% aptaujāto, kuri izvēlējās nepiedalīties šā gada jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās.

Salīdzinot vēlētāju viedokļus, kas iegūti līdzīgā aptaujā pirms četriem gadiem, šādu vēlētāju skaits pieaudzis par 2,4%, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.


Biežāk sastopamais arguments, kāpēc vēlētāji izvēlas piedalīties vēlēšanās, ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamatoja 35% no aptaujātajiem, kuri norādīja, ka ir piedalījušies šā gada pašvaldību vēlēšanās.

Aptaujas dati arī liecina, ka četru gadu laikā par 3% pieaudzis to vēlētāju skaits, kuri pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, jo vēlēšanu laikā atradās ārpus Latvijas. Šo kā galveno iemeslu minēja 11% aptaujāto, kuri vēlēšanās nepiedalījās.

Citi iemesli, kāpēc vēlētāji nepiedalījās šā gada vēlēšanās, bija: "nav par ko balsot" (11%), "neatrados dzīvesvietā" (9%), "biju aizņemts, strādāja" (7%), "nedzīvoju deklarētajā dzīvesvietā" (7%), "nav ticības, neuzticos nekam" (7%), "negribēju" (5%), "mana balss neko neietekmē" (5%), "nebija laika" (4%).

Savukārt biežākie argumenti, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, bija: "vēlme atbalstīt noteiktu partiju, kandidātu" (21%), "lai ietekmētu pašvaldības nākotni" (12%), "cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām" (12%), "vēlme paust savu viedokli"(7%), "vienmēr piedalos visās vēlēšanās" (6%), "lai cita partija saņemtu mazāk vietu" (3%).

Kopumā arī šā gada aptauja atklāj, ka vispasīvākie vēlētāji, kuri biežāk nekā citi nepiedalās vēlēšanās, ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (50%), bet visaktīvāk vēlēšanās piedalās vēlētāji vecumā no 55 līdz 63 gadiem (79%). Tāpat biežāk vēlēšanās piedalās sievietes (70%), vēlētāji ar augstāko izglītību (76%), vēlētāji, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda (71%) un publiskajā sektorā nodarbinātie (78%).

CVK un SKDS pēcvēlēšanu aptaujā piedalījās 858 Latvijas pilsoņi. Ar pētījumu iespējams iepazīties CVK mājaslapā.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Pierīgas vidusskolēni jau mācās valsts valodā aprinkis.lv/sabiedriba/izg… pic.twitter.com/C2WznSITIG
aprinkislv
Vienatnē pa Daugavu 312 kilometrus aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/VSs08VNUcn
aprinkislv
Pāvils Brūvers. Rudenīgas pārdomas aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/810IP3KK1h

Twitter Citi raksta

Stopini_Latvia
Stopiņu novada domes priekšsēdētāja apstiprināta par Rīgas plānošanas reģiona pārstāvi #LPS Novadu apvienības valdē stopini.lv/lv/jaunumi/pas…
Stopini_Latvia
Oktobrī uzsākta ceļa Lielkājas-Kalves pārbūve Vālodzēs bit.ly/2gJ3EgO pic.twitter.com/MxZmr808NF
Marupes_novads
Mārupes vidusskolas skolēni aicina noskatīties starptautiskam projektam radītu izrādi: goo.gl/bLzSwH pic.twitter.com/g8g3WwiDSo

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017