Piektā daļa vēlētāju neredzēja jēgu piedalīties pašvaldību vēlēšanās

(Komentēt)
Piektā daļa vēlētāju "neredzēja jēgu" piedalīties pašvaldību vēlēšanās Foto: arhīvs
2017. gada 9. augusts, 12:34

Neredz jēgu piedalīties vēlēšanās – tāds joprojām ir galvenais iemesls, kāpēc daļa pilsoņu izvēlas vēlēšanās nepiedalīties. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS" pēcvēlēšanu aptaujā jūlijā to atzina 21% aptaujāto, kuri izvēlējās nepiedalīties šā gada jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās.

Salīdzinot vēlētāju viedokļus, kas iegūti līdzīgā aptaujā pirms četriem gadiem, šādu vēlētāju skaits pieaudzis par 2,4%, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.


Biežāk sastopamais arguments, kāpēc vēlētāji izvēlas piedalīties vēlēšanās, ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamatoja 35% no aptaujātajiem, kuri norādīja, ka ir piedalījušies šā gada pašvaldību vēlēšanās.

Aptaujas dati arī liecina, ka četru gadu laikā par 3% pieaudzis to vēlētāju skaits, kuri pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, jo vēlēšanu laikā atradās ārpus Latvijas. Šo kā galveno iemeslu minēja 11% aptaujāto, kuri vēlēšanās nepiedalījās.

Citi iemesli, kāpēc vēlētāji nepiedalījās šā gada vēlēšanās, bija: "nav par ko balsot" (11%), "neatrados dzīvesvietā" (9%), "biju aizņemts, strādāja" (7%), "nedzīvoju deklarētajā dzīvesvietā" (7%), "nav ticības, neuzticos nekam" (7%), "negribēju" (5%), "mana balss neko neietekmē" (5%), "nebija laika" (4%).

Savukārt biežākie argumenti, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, bija: "vēlme atbalstīt noteiktu partiju, kandidātu" (21%), "lai ietekmētu pašvaldības nākotni" (12%), "cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām" (12%), "vēlme paust savu viedokli"(7%), "vienmēr piedalos visās vēlēšanās" (6%), "lai cita partija saņemtu mazāk vietu" (3%).

Kopumā arī šā gada aptauja atklāj, ka vispasīvākie vēlētāji, kuri biežāk nekā citi nepiedalās vēlēšanās, ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (50%), bet visaktīvāk vēlēšanās piedalās vēlētāji vecumā no 55 līdz 63 gadiem (79%). Tāpat biežāk vēlēšanās piedalās sievietes (70%), vēlētāji ar augstāko izglītību (76%), vēlētāji, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda (71%) un publiskajā sektorā nodarbinātie (78%).

CVK un SKDS pēcvēlēšanu aptaujā piedalījās 858 Latvijas pilsoņi. Ar pētījumu iespējams iepazīties CVK mājaslapā.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Brīvdienās Pierīgā būs interesanti gan laukā, gan telpās aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/LwCGiwYStx
aprinkislv
@Maris_Zanders Komentāri par Latvijas finanšu sektorā notiekošo mazliet atgādina situāciju, kad saviesīgā pasākumā… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
Aptauja Ropažos @Ropazi_Latvia : Vai esat pamanījuši izmaiņas elektrības rēķinos? aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/y7LgdbZoql

Twitter Citi raksta

ugunsdzeseji
Piedeguša ēdiena izraisītos ugunsgrēkos vakar cieta viens cilvēks un viens tika izglābts. Arī šodien piesviluša ēdi… twitter.com/i/web/status/9…
Sigulda_Thrills
Šonedēļ izstādes apmeklētājus Minhenē, Vācijā iepazīstina ar Gaujas Nacionālā parka un Siguldas tūrisma piedāvājumu… twitter.com/i/web/status/9…
JurmalaLV
Ziemas saulriets virs Lielupes ❄️ pic.twitter.com/eFRSc8x0R4

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018