Deju pedagogs Didzis Apsītis Tīnūžos: Mans zelts ir mana "Upe" ^{Apriņķis.lv}

Kā upes un upītes uzsāka savu plūdumu

Kolhoza “Juglas zieds” laikā Tīnūžos bija darbojušies bērnu, jauniešu un senioru deju kolektīvi, bet tad pēc ilgāka pārtraukuma, 2011. gada oktobrī, neliels dejotgribētāju pulciņš uzrunāja Tīnūžu Tautas nama vadītāju Valdu Kuršu par iespēju sanākt kopā un padejot. Mērķis bija piedalīties 2013. gada Dziesmu un deju svētkos. Nebija ne kolektīva nosaukuma, ne atbilstoša dejotāju skaita, ne vadītāja, un pirmajos koncertos tika izmantoti skolēnu deju kolektīva kādreiz lietotie tautastērpi.

“Ar sievu Aneti kā dejotāji pievienojāmies šim pulciņam 2012. gada 5. janvārī. Kopā ar pārējiem tā laika dejotājiem izraudzījām skanīgu kolektīva nosaukumu “Upe”, pieaicinājām tautas deju ansambļa “Liesma” repetitori Tatjanu Madžuli. Īstenojot projektu, ar publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” un Ikšķiles novada pašvaldības atbalstu sagādājām Liepupes novada tautastērpus, un lēnām sāka plūst “Upes” stāsts. Tā sākās mans nu jau vienpadsmit gadus garais ceļš vadītāja amatā – sākotnēji gandrīz vai kā joks, lai tikai būtu oficiāls vadītājs, taču es šo pienākumu uztvēru pavisam nopietni un ķēros klāt ar sirdi un dvēseli,” atklāj Didzis Apsītis.

“Sākumā, kad kolektīvs veidojās, nosaukuma tam vēl nebija. Tika izvirzīti vairāki varianti: “Līvzeme”, “Lind” (līvu valodā ‘putns’) un “Upe”. Iekšējā dejotāju balsojumā tika izvēlēta “Upe”. Caur Tīnūžu novadu plūst upe Mazā Jugla, tāpat kā vienuviet Tīnūžu Tautas namā saplūst dejotāji no dažādām apdzīvotām vietām: Ikšķiles, Ogres, Ceplīšiem, Vācu kalniem, Tīnūžiem un arī no Rīgas.”

Savukārt bērnu deju kolektīvs “Upīte” tika izveidots 2013. gada septembra beigās, turpinot iepriekš uzsākto Tīnūžu pamatskolas un Tautas nama deju kolektīva “Tipa” darbību, kā arī piesaistot jaunus dejotājus. Šobrīd Tīnūžu Tautas namā dejo jau piecas dažādu vecumu bērnu grupas: divas pirmsskolas un trīs skolas vecuma bērnu grupas – kopumā teju 110 bērnu. “Jāsaka liels paldies visu bērnu vecākiem, jo, cik liela vēlme viņiem ir vest bērnus uz mēģinājumiem, tik lieli talanti izaugs,” stāsta Didzis Apsītis.

Savukārt vecāki, piemēram, Laura Stārāstniece, ir pateicīgi, ka viņu atvasēm ir iespēja apgūt pirmos deju soļus. Mazajai Norai ļoti patīk dejot, un pēc aktīvi pavadītas dienas bērnudārza grupiņā viņa uzreiz dodas uz mēģinājumu Tīnūžu Tautas namā.

2018.gada beigās dzima vēl divi kolektīvi: jauniešu deju kolektīvs “Straujupe” un deju kolektīvs “Dižupe”, kurā dejo dejotāji ar pieredzi. Koncertos “Dižupe” lepni dižojas ar Tīnūžu tautastērpiem, kas tapuši, iegūstot līdzekļus no projekta Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Tērpu īpašā rota ir tautas daiļamata meistares Natālijas Loginas darinātā Tīnūžu josta. Par sevi dejotāji saka: ““Dižupē” mēs esam draudzīgi, radoši, atsaucīgi, kustīgi un lustīgi. Saudzējam un atbalstām savējos, palīdzam un aizstāvam, ja nepieciešams.”

Jauniešu deju kolektīvs “Straujupe” izaudzis no bērnu deju kolektīva “Upīte”. Protams, pievienojušies arī jauni un talantīgi dejotāji. “Tīnūžos mēs polkas lecam vistālāk, tādēļ esam nodēvēti par “Straujupi”,” – tā sevi raksturo jauniešu deju kolektīvs.

Katram kolektīvam ir sava ikdiena, bet tajā pašā laikā tā ir vienota, jo kolektīvi savijas kopā – tajos dejo māsas un brāļi, mammas un tēti, vecvecāki. “Mums ir tradicionālie Tīnūžu sadejošanas svētki: sanākam kopā un radām koncertu saviem skatītājiem. Dejotāji, kas ir visčaklāk un apzinīgāk apmeklējuši mēģinājumus iepriekšējā sezonā, saņem kolektīva zelta, sudraba un bronzas medaļas. “Upei” ir arī savas tradīcijas – velobraucieni, pārgājieni. Sezonas sākumu iezīmējam ar Sporta dienu. “Dižupi” vieno laivu braucieni, Ziemassvētku svinēšana, “Upīti” – kopīga jaunā gada sagaidīšana, “Straujupi” – deju nometnes, ballītes, jubilāru sveikšana, iesvētības. Un, protams, kolektīvu dzimšanas dienas svinēšana,” ar visu savu deju kolektīvu tradīcijām iepazīstina Didzis Apsītis.

Astoņu upju pavēlnieks

Didzi Apsīti var dēvēt par vietējo Neptūnu, jo viņa rokās ir ne mazāks spēks un vēriens. Jūras dievs Neptūns varēja gan sabangot, gan nomierināt jūru, bet Didzim Apsītim ir jāsavalda astoņu dažādu upju tecējumi – sākot no mazās “Upītes”, līdz pat cienījamajai “Dižupei”.

Šajā sezonā Tīnūžu Tautas namā dejo astoņas dažādu vecumu grupas: jauniešu deju kolektīvs “Straujupe”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Upe” un deju kolektīvs “Dižupe”, bet bērnu deju kolektīvā “Upīte” to ir veselas piecas – “Krācītes” (3–4 gadi), “Urdziņas” (5–7 gadi), “Avotiņi” (1.–2. klase), “Strautiņi” (3.–4. klase) un “Straume” (5.–6. klase). Kopējais dejotāju skaits ir 182 – vecumā no 2,5 līdz 72 gadiem.

““Upe” ir mans zelts, jo tā ir mana dzīve jau daudzus gadus. Tas ir nebeidzams stāsts, kuru ir prieks pārcilāt savās atmiņās un skatīties ar smaidu nākotnē. Veidojot kolektīvu, ir svarīgs ieguldītais darbs, mīlestība, ko tu dod, un vērtība ikvienā. Esmu priecīgs un lepns par katru dejotāju, kurš pievienojas dejotāju saimei. Nekad nebiju iedomājies, ka mans vaļasprieks – dejošanu – pārvērtīsies par manu ikdienas darbu. Ir bijuši prieki, asaras, draugu plecs, skaudība, pateicības vārdi, zelta graudi,” stāsta Didzis Apsītis.

Bez Tīnūžu Tautas nama dejotāju saimes viņš vada arī vairākus bērnudārzu deju kolektīvus – kopumā tie ir vairāki simti mazo dejotāju, kuriem Didzis Apsītis ierāda pirmos soļus deju pasaulē.

Ar dejošanu Didzis Apsītis ir bijis saistīts kopš bērnības: “Pats dejoju jau no trīs gadu vecuma un joprojām esmu viens no tiem vadītājiem, kas spēj un grib dejot uz vienas skatuves kopā ar savu kolektīvu. Ir pieredze ārzemju deju festivālos un konkursos, esmu dejojis uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves ar solo deju, piedalījies bērnu deju kolektīva “Dzirkstelīte” mēģinājuma procesos. Latvijas Nacionālās kultūras centra rīkotajos latviešu deju skolas kursos esmu apguvis profesionālās pilnveides programmu skatuviskās tautas dejas jomā.

Kad mācījos un dzīvoju Birzgalē, mans pirmais deju skolotājs bija Ojārs Grasis – bijušais Ogres rajona deju kolektīvu virsvadītājs un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku goda virsvadītājs. Lielisks cilvēks, ar savu stāju un izpratni par skatuvisko deju. 1993. gadā iestājos tautas deju ansamblī “Liesma” un iepazinu tā izcilā vadītāja Imanta Magones rokrakstu. Varu teikt, ka caur šo pieredzi esmu sapratis, kas ir deja un skatuves kultūra, kā arī atbildība pret to, ko dari, pret deju biedriem un kopienu vispār.”

Dzīves ceļš Didzi Apsīti aizveda uz Tīnūžiem. Viņš atklāj, ka nav bijusi doma vadīt deju kolektīvu tieši Tīnūžos, bet ko tu liktenim padarīsi. Tas visu noliek savās vietās.

“Deja kā vaļasprieks vienubrīd bija trim maniem ģimenes locekļiem: deju kolektīvā “Upe” daudzus gadus dejoja un sabiedriskajā dzīvē aktīvi iesaistījās mana sieva, bet divi dēli – kolektīvā “Straujupe” un “Upīte”. Skatuvisko tautas deju dejošana ir dzīvesveids, un šobrīd tas ir dzīvesveids mums ar vidējo dēlu, kurš joprojām ir entuziastisks “Straujupes” jaunietis, – viņam ne tikai labi padodas, bet arī no visas sirds patīk dejot un piedalīties kolektīva sadzīvē. Nedaudz senāk deju kolektīvā “Birzgale” dejoja mani vecāki.”

Lai arī Didzi Apsīti visi pazīst kā deju kolektīvu vadītāju, 2001. gadā viņš absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ir diplomēts ekonomists. “Esmu strādājis uzņēmējdarbības jomā, pats vadījis savu firmu. Kādu laiku pat mēģināju paspēt darboties abās jomās, taču dzīve ieviesa savas korekcijas – deju dzīves organizēšana paņēma arvien vairāk laika, kamēr tā kļuva par galveno un pēc tam arī vienīgo darba vietu. Māksla ir greizsirdīga – ir jāizvēlas,” atzīst Didzis Apsītis.

Kapteinis un viņa komanda

Kaut arī Didža Apsīša pārziņā un valdījumā ir teju divsimt Tīnūžu Tautas nama dejotāju lielā saime, viņš nav viens. Ar māksliniecisko vadītāju kopā ir viņa radošā komanda, par kuru viņam sakāmi tikai vislabākie vārdi.

“Jā, man ir lieliska un radoša komanda. Kopā ar kolēģi Litu Grāveli vadām visus bērnu deju kolektīvus “Upīte” un jauniešu deju kolektīvu “Straujupe”. Lita ir bijusī tautas deju ansambļa “Teiksma” dejotāja. Viņu raksturo sirsnība, deju izpratne un profesionalitāte. Egils Polis – abu pieaugušo deju kolektīvu “Upe” un “Dižupe” vadītāja asistents, repetitors. Izcils baletmeistars, bijis valsts deju ansambļa “Daile” dejotājs, baleta mākslinieks, deju ansambļa “Senā Daile” mākslinieciskais vadītājs, Latvijas universitātes tautas deju ansambļa “Dancis” ilggadējs horeogrāfs un repetitors. Būt kopā ar meistaru un deju ekspertu ir daudzsološa pieredze un izaicinājums.

Visi deju kolektīvi mēģina koncertmeistares Sarmītes Viļumas atskaņotās mūzikas pavadījumā. Viņa Ikšķiles vidusskolā māca mūziku un vada vokālo bērnu ansambli “Puķuzirnis”. Mēs esam viena komanda, kā pulksteņa mehānisms, kas viens otru uzlādē un papildina,” stāsta Didzis Apsītis.

Vadītāja darbs nesākas tikai tad, kad viņš ieiet zālē un sāk mēģinājumu. Viss priekšdarbs tiek paveikts jau iepriekš: iesildīšanās process, deju kustību, soļu apgūšana un atkārtošana, iepazīta dejas būtība. Jāiemāca dejotājiem dejas pamatsoļi, dejas izpratne, kā pareizi valkāt tautastērpu. Jāizstrādā darba plāns visam gadam, jāsagatavo budžets, jāveic tautastērpu specifikācija, sadarbība ar citiem vadītājiem. Tuvojoties koncertiem, jāstrādā pie dejotāju sastāviem, tautastērpu un deju izvēles, mūzikas ierakstiem, plakātu izveides.

“Dejotāja piedalīšanās deju procesā ir viņa vaļasprieks. Diemžēl mums ir arī jāuzklausa katra dejotāja untumi un pretenzijas, katrs ir ar savu raksturiņu. Un, saliekot to visu kopā, tas nozīmē, ka darbs ir 24 stundas diennaktī. Ne visi to spēj izdarīt, kāds izdeg,” atzīst Didzis Apsītis.

Tautas nams – dejotāju otrās mājas

Didža Apsīša vadīto kolektīvu mājvieta ir Tīnūžu Tautas nams, kur satek visas “upes” un “upītes”. “Lai kāds kolektīvs uzsāktu pilnvērtīgu darbību, gan kolektīvam, gan man pašam sevi ir jāpierāda. Pirmajā gadā alga man netika maksāta. Liku lietā savu spēju komunicēt: īstenojām tautastērpu projektu, par saviem līdzekļiem uzšuvām “Upes” karogu, izstrādājām kolektīva tēlu un tikām pie skaistiem mēģinājuma tērpiem, veidojām sadarbību ar citiem deju kolektīviem, piedalījāmies pašvaldības rīkotajos pasākumos, radījām par sevi pozitīvu priekšstatu,” stāsta Didzis Apsītis.

“Visus šos gadus mana sadarbība ar Tīnūžu Tautas nama vadītāju Valdu Kuršu ir kā cimdam ar roku: atbalsts un izpratne. Ikdienas svarīgās lietas un nepieciešamības mēģinām risināt kopā. Tāpēc ar savu iniciatīvu un pašvaldības atbalstu mēs tikām pie deju grīdas seguma, mūzikas aparatūras, spoguļiem, skatuves paplašinājuma un Tautas nama remonta.”

Tīnūžu Tautas namam ir ne tikai plaša zāle, bet arī tā īpašā aura, kas uzturēšanos šeit padara par neizmirstamu notikumu gan ikvienam profesionālās vai amatiermākslas kolektīvam, gan jebkuram viesim. Te ikviens ir gaidīts, un visvairāk to izjūt un novērtē savējie, jo visi Ikšķiles Tautas nama deju kolektīvi brauc koncertēt tieši uz Tīnūžu Tautas namu.

“Ja esmu namā, mana kabineta durvis ir atvērtas un pie manis droši var nākt visi – kolektīvu vadītāji, dalībnieki, vecāki,” atklāj Tīnūžu Tautas nama vadītāja Valda Kurša. “Mums ir vienošanās, ka tās ir mūsu kopīgās mājas – te mēs paši par visu un cits par citu atbildam, lai visiem būtu gaiši, silti un tīri.”

No Tīnūžiem – pilns komplekts

“Deju svētkos piedalās dejotāji, kas ir sasnieguši sešpadsmit gadu vecumu. Šogad nolikumā tika mainīts vecuma ierobežojums – varēs piedalīties jau no četrpadsmit gadiem. Tātad varu lepni teikt, ka deju skatēm gatavosies trīs Tīnūžu Tautas nama deju kolektīvi – “Straujupe”, “Upe” un “Dižupe”. Ceru, ka visi kolektīvi piedalīsies arī XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos.

Iepriekšējos svētkos 2013. un 2018. gadā piedalījās “Upe”, jo pārējie kolektīvi vēl nebija radušies. Jau zināms, ka ar savu degsmi un cildeno stāju “dižupieši” ir izcīnījuši vietu starp tiem labākajiem deju kolektīviem, kas piedalīsies Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā Mežaparkā,” saka Didzis Apsītis. “Lai sagatavotu “Daugavas” stadionā paredzētā lielkoncerta “Mūžīgais dzinējs” repertuāru, iespējams, Ikšķiles estrādē ar draugu kolektīviem izdejosim visu programmu.”

“Mēs esam no tiem laimīgajiem, kam kovida pandēmijas laikā ir izdevies noturēt visus kolektīvus. Esam ne tikai saglabājuši esošos, bet nākusi klāt vēl viena bērnu grupiņa,” par savējiem priecājas Tīnūžu Tautas nama vadītāja Valda Kurša. “Pirmoreiz uz Dziesmu un deju svētkiem no Tīnūžu Tautas nama brauks pilns deju kolektīvu komplekts – jaunieši, vidējā paaudze un seniori. Mums tikai jāpaspēj uzšūt vēl vienu tērpu kārtu jauniešiem un senioriem.”

Valda Kurša kopā ar savējiem allaž bijusi ne tikai sagatavošanās procesā, bet arī Dziesmu un deju svētku laikā. “Kultūras darbinieks līdzinās mammai, kas poš savus bērnus uz svētkiem, gādā, lai visi ir paēduši, lai būtu laikā izžuvušas zeķes un izgludināti tērpi. Viņiem ir būtiski sajust, ka viņi man ir svarīgi arī ārpus Tautas nama.”

Dziesmu un deju svētkus gaida visi. Vispirms jau paši dalībnieki. Kādam aiz muguras jau ievērojama svētku pieredze, bet šis notikums tiek gaidīts ar tikpat spilgtām emocijām. Dejotājai Leldei Sāmītei šie būs trešie Dziesmu un deju svētki “Upes” sastāvā, bet viņa dejo visu savu apzinīgo mūžu un šā notikuma iespaidu izjutusi  daudzkārt. “Visvairāk saviļņo tas brīdis, kad visi dejotāji ir kopā uz laukuma un tu esi viens starp tiem tūkstošiem. Man parasti pēdējā koncerta finālā nobirst asara. Līdz šim tā bijis vienmēr,” saka Lelde. “Lielākā daļa dejotāju mēs šeit esam tāpēc, lai uzturētu latvisko garu un identitāti. Dejot un izkustēties var dažādos veidos, bet tad, kad tu uzvelc tautastērpu, – tā ir īpaša sajūta.”

Lelde Sāmīte ir Ikšķiles Kultūras biedrības vadītāja, un viņu gandarī, ka Tīnūžu un Ikšķiles Tautas namā, kopā ņemot, ir pietiekami daudz dejotāju, lai nodrošinātu lielus pasākumus, kādi, piemēram, bijuši biedrības rīkotie Daugavas svētki.

Arī Didzis Apsītis var teikt: “Esmu dejojis daudzos Deju svētkos – gan regulārajos, gan, piemēram, Rīgas astoņsimtgadei veltītajos koncertos un uzvedumos. Nenoliedzami, īpaši bija pirmie Deju svētki kā vadītājam – 2013. gadā lielkoncertā “Tēvu laipas”, kad pirmo reizi zem sava kolektīva karoga iznācu deju laukumā kopā ar visiem vadītājiem un virsvadītājiem. Vēl tagad skudriņas pārskrien pār muguru, kad dzirdu mūziku, kas skanēja atklāšanā. Tāpat vienmēr siltās atmiņās paliks pirmā reize Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos kā bērnu deju kolektīva “Upīte” vadītājam.”

Jāpiebilst, ka Didža Apsīša paveiktais deju lauciņā tika sabiedrības pamanīts un novērtēts. Par entuziasmu, darba sparu un aktivitāti, vadot vidējās paaudzes deju kopu “Upe”, un Ikšķiles novada tēla popularizēšanu Didzis Apsītis izpelnījās titulu “Ikšķiles novada Gada cilvēks 2013”. Apbalvojumu viņš saņēma 18. novembrī, Latvijas valsts proklamēšanas dienai veltītā pasākumā “Pie tevis, Latvija”.

Didzis Apsītis atzīst: “Esmu dzimis latvietis un mīlu deju. Arī dziesmas. Un katram, kurš ir dzimis Latvijā, ir jājūt piederība šai zemei, mūsu kultūrai un tradīcijām. Mūsu Dziesmu un deju svētki ir grandiozākais notikums Latvijas kultūras dzīvē, tā ir tradīcija, kas norisinās reizi piecos gados un vienas nedēļas garumā aizraujot tūkstošiem skatītāju un klausītāju, un mums visiem kopā ir jāparūpējas, lai šo tradīciju turpinātu mūsu bērni un bērnubērni. Novēlu ikvienam tos izbaudīt!”