Viedoklis. Pārdomas par valodu

(Komentēt)
Viedoklis. Pārdomas par valodu Foto: arhīvs
28. septembris, 10:51

Ja ievērojāt, pirms dažām nedēļām sociālajos tīklos aizsākās diskusija par kādā preses izdevumā pavīdējušo Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu ideju no 2022. gada atcelt latviešu valodas eksāmenu jeb, kā tika citēts viņu teiktais, "integrēt to citos mācību priekšmetos".

Diskusija aizgāja pat tiktāl, ka cienījamā teātra zinātniece Silvija Radzobe savā tvītā piedraudēja šādā gadījumā pieķēdēties pie Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas; arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki par šo iniciatīvu izteicās visai asi. Un, iespējams, tikai pateicoties sabiedrības saasinātajai reakcijai, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paziņoja, ka eksāmens atcelts netiks.

Cerams, ka tā arī būs. Taču man šis precedents lika aizdomāties par dažām lietām, tostarp – kā vispār kaut kas tāds varēja ienākt prātā? Jo īpaši situācijā, kad jau tagad gan privātos rakstos, gan sociālajos tīklos, bilžu tulkojumos u.c. publiskos tekstos sastopamies ar tādām pērlēm kā "tolete", "asvalts", "ābolu koki" (tas, dažuprāt, ir adekvātākais apple tree tulkojums un redzams "Rīgas satiksmes" sabiedriskajā transportā), "portrēts"...

Un tie ir tikai daži "gimalajiešu lāča" piemēri, kas apliecina, ka nu nav viss kārtībā ar latviešu valodas apgūšanu un mācīšanos. Un man bail pat iedomāties, kas notiks tad, kad jaunieši sapratīs: eksāmena nav, tātad latviešu valodas gramatiku varam nemācīties! Jau tagad viņu spēja to nelietot ikdienas saskarsmē ir apbrīnojama!

Otrs aspekts – atskats mūsu valsts un tautas vēsturē, kam pieskāros jau savā iepriekšējā komentārā, runājot par to, cik svarīgi ir apzināties savas saknes. Par latviešu valodas tēmu man ļoti daudz nācies domāt tieši beidzamajā laikā, lasot latviešu autoru darbus – gan Ingas Ābeles "Klūgu mūku", gan Ingunas Baueres Piebalgas dižajiem latviešiem veltītos darbus, kur skaidri un gaiši pieminēts vēsturiskais fakts, ka 19. gadsimta 70. gados – tātad salīdzinoši nesen – vācu un krievu valdīšana viena pēc otras bērniem skolās aizliedza runāt un mācīties latviski (skolās visas mācību stundas notika attiecīgi vācu un/vai krievu valodā), bet, ja kādu skolas bērnu pieķēra runājam savā dzimtajā valodā, sekoja pazemojošs sods – viņam kaklā pakāra plāksnīti ar uzrakstu "latvietis"...

Nezinu, vai par šo vēsturisko faktu ministrijas ļaudis ir informēti. Visdrīzāk, nē, un droši vien viņi nav pat aizdomājušies par to, ka nieka 100 gadu pēc šiem notikumiem latviešu valoda atkal tiek apdraudēta – gan tādēļ, ka, dažuprāt, mūsu valstī vajadzētu otro oficiālo valodu, gan tādēļ, ka, dažuprāt, skolās acīmredzot to varētu apgūt kā fakultatīvo priekšmetu...

Secinājumus izdariet paši.

Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Aicina piedalīties Vidzemes piekrastes tūrisma tīklošanās seminārā @Saulkrastu_nov @Saulkrastic… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
Simts gadi šokolādes konfekšu vēsturē Latvijā aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/Xr2XjThQ0w
aprinkislv
Goda jūrmalnieka titulu šogad saņem uzņēmējs Lauris Aleksejevs un treneris Genādijs Samoilovs… twitter.com/i/web/status/9…

Twitter Citi raksta

Carnikavas_nov
"Aizliegtais paņēmiens" iedvesmu operācijai “Barona ielas bruģis” smēlies Carnikavas nov. rīcībā, liekot būvniekam… twitter.com/i/web/status/9…
Saulkrastic
RT @akprodmedia: Latvijas karoga pacelšana Saulkrastos: youtu.be/djR23gSLApA?a, #Saulkrasti
Stopini_Latvia
Pabeigta Līdumnieku ielas posma pārbūve Sauriešos bit.ly/2zVzsKt pic.twitter.com/iAyInuPjA1

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017