Apslimušus bērnus bērnudārzā neuzņem. Kā šī norma darbojas?

(Komentēt)
Apslimušus bērnus bērnudārzā neuzņem. Kā šī norma darbojas? Foto: arhīvs
8. novembris, 11:45

Kad 2014. gadā tika noteikts bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju pienākums pakalpojuma sniegšanas vietā neuzņemt bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm, daudzi neslēpa skepsi, vai to izdosies īstenot. Kā audzinātāja pratīs noteikt, vai bērns tiešām ir saķēris kādu vīrusu, vai arī iesnu un klepus iemesls ir alerģija? Ko pakalpojumu sniedzēji darīs, ja vecākiem nebūs, kur saaukstējušos bērnu atstāt?

Jautājumu bija daudz. Ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šajā laikā regulējums ir pilnveidots un pie tā ir vairāk vai mazāk pierasts.

Pakalpojumu sniedzēji neslēpj, ka aizliegums uzņemt slimus bērnus ir bijis pareizs, jo tam ir audzinoša nozīme, kas veicina vecāku izpratni par viņu atbildību infekcijas slimību izplatības ierobežošanā. Vienlaikus pat pie vislabākās gribas strādājošiem vecākiem ne vienmēr ir iespējas šo normu ievērot.

Ko paredz noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu" (turpmāk Higiēnas prasības) ir saistoši gan pašvaldības un privātajiem bērnudārziem, kuros tiek īstenota pirmsskolas izglītības programma, gan arī fiziskajām un juridiskajām personām, kuras sniedz pilna laika vai īslaicīgus bērnu uzraudzības pakalpojumu ārpus bērna dzīvesvietas. Tās ir, piemēram, aukles, kā arī dažāda veida bērnu rotaļu centri, kuros vecāki var atstāt bērnus pieskatīšanai.

Taču, ja lielākā daļa noteikumu regulē pakalpojuma sniegšanas vietas – teritorijas un ēkas – atbilstību bērnu drošībai, prasības telpu plānojumam, iekārtojumam, uzturēšanas kārtībai u. tml., vairāki Higiēnas prasību punkti paredz arī tiešu vecāku atbildību nevest uz pakalpojuma sniegšanas vietu apslimušu bērnu. Higiēnas prasību 13. punkts paredz, ka pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā neuzņem bērnus ar infekcijas slimību pazīmēm un pedikulozi (utīm).

Ņemot vērā dažādās pakalpojumu sniedzēju iespējas, ir noteikti izņēmuma gadījumi. Bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm var uzņemt, ja pakalpojuma sniegšanas vietā tiek pieskatīts tikai viens bērns vai vienas ģimenes bērni (piemēram, bērnus ārpus viņu dzīvesvietas pieskata aukle) vai pakalpojuma sniedzējam ir iespējas nodrošināt slimā bērna izolāciju atsevišķā telpā ar nepārtrauktu ārstniecības personas uzraudzību, neradot inficēšanās riskus pārējiem bērniem (13.1. punkts). Tas ir iespējams, ja pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā ir izveidojis ārstniecības kabinetu, kas reģistrēts Veselības inspekcijas ārstniecības iestāžu reģistrā. Taču nodrošināt šādu pakalpojumu nav obligāta prasība.

Infekcijas slimību pazīmes vai alerģija

Kad pirms vairāk nekā trim gadiem tika ieviesta norma, kas aizliedza bērna uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietās un bērnudārzos uzņemt bērnus ar infekcijas slimību pazīmēm, daudzi vecāki neslēpa bažas, vai bērnu pieskatītāji un pedagogi bez medicīniskas izglītības spēs objektīvi novērtēt bērnu veselības stāvokli.

To apstiprina arī Sandija Salaka, Māmiņu kluba vadītāja, norādot, ka uz papīra šī norma izskatās vienkārši īstenojama, taču realitātē ievērot to arvien vēl esot diezgan grūti. "Kurš tad konstatē, vai bērns ir slims vai nav?" viņa retoriski vaicā, vēršot uzmanību tam, ka daudzos bērnudārzos nav personāla ar medicīnisko izglītību.

Higiēnas noteikumu 15.1 punktā ir uzskaitītas infekcijas slimību pazīmes, kuru gadījumā vecākiem ir jārēķinās, ka bērns netiks uzņemts pakalpojuma sniegšanas vietā, – caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta (virs 37,5o C) ķermeņa temperatūru, infekciozas izcelsmes izsitumi (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana).

Tomēr, lai izvērtētu, vai bērns ir saslimis ar infekcijas slimību, nepietiek ar vienu simptomu, piemēram, izsitumiem vai paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Ja bērnam ir alerģiska rakstura izsitumi, iesnas vai klepus, iespēja apmeklēt bērnudārzu var tikt liegta nepamatoti. Arī paaugstināta ķermeņa temperatūra ne vienmēr norāda uz saslimšanu ar infekcijas slimību. Tādos gadījumos vecākiem lieki jākavē darbs, ir iespējamas konflikta situācijas ar bērnudārza darbiniekiem, citu bērnu vecākiem.

"Vienlaikus, ja bērns patiešām ir slims, piemēram, ar vēdera vīrusu, ir iespējams, ka pirmajā dienā redzamu izpausmju nebūs, bet tikmēr jau būs aplaisti visi pārējie," uz grūtībām ierobežot slimības izplatību pirmsskolas izglītības iestādē norāda Māmiņu kluba vadītāja.

Vecāki cenšas noteikumus ievērot

Neskatoties uz bažām, kā normu izdosies iedzīvināt praksē, tā ir veicinājusi atbildīgāku pieeju infekcijas slimību izplatības problēmai, ar ko iedzīvotāji ik gadu saskaras, iestājoties rudenim un ziemai. Piemēram, "aptaujājot bērnudārza vadītājus [Ķekavas novadā], viņi atzīst, ka aptuveni 90–95% vecāku šo kārtību ir pieņēmuši un savus apslimušos bērniņus uz bērnudārzu neved, un ļauj tiem izveseļoties mājās, tādējādi pasargājot no saslimšanas arī citus grupiņas biedrus", LV portālam zināja teikt Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Geka. Šajā Pierīgas pašvaldībā ir noteikts, ka medmāsai, konstatējot slimības/infekcijas simptomus, ir tiesības zvanīt vecākiem un lūgt braukt pakaļ savai atvasei.

Arī Latvijas Privāto pirmskolu biedrības valdes priekšsēdētājas Dainas Kājiņas darba praksē nav gadījumu, kad vecāki būtu apzināti atveduši slimu bērnu. "Mēdz būt situācijas, ka bērns no rīta ir dzīvespriecīgs un vesels, bet slimības simptomi parādās pēcpusdienā. Tad nekavējoties sazināmies ar vecākiem un viņi savu iespēju robežās nekavējoties atbrauc bērnam pakaļ," viņa stāsta.

Tāpat Māmiņu kluba paspārnē esošajā bērnudārzā tiek sekots līdzi bērnu veselībai un, ja kāds ir saslimis, nekavējoties tiek no grupiņas izņemts. "Piemēram, ja ir bijusi kāda vēdera saslimšana, par situāciju apziņojam arī pārējo bērnu vecākus," stāsta S. Salaka. Vienlaikus viņa nesteidzas ar pārmetumiem to vecāku virzienā, kuri ir spiesti apslimušu bērnu uz dārziņu tomēr atvest.

"Ir saprotamas tās situācijas, kad vecākiem ir jāiet uz darbu un nav, kur bērnu atstāt. It īpaši adaptācijas periodā bērni slimo ļoti bieži. Dažkārt tas ir kā protests pret šādām izmaiņām. Tad vecāki kaut kādā ziņā kļūst par situācijas ķīlniekiem, jo nav daudz darba devēju, kuri būs pretimnākoši darbiniecei, kuras bērns regulāri slimo." Arī prasība vienmēr iesniegt izziņu no ārsta ir apgrūtinoša gan vecākiem, gan ģimenes ārstiem.

Līdz ar to Māmiņu kluba vadītāja vērš uzmanību tam, ka bērnudārzs kā vienīgā alternatīva sievietei, kura pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriežas darba tirgū, bieži vien neatrisina problēmu, kā nodrošināt bērnu pieskatīšanu viņas prombūtnes laikā. Tāpēc jauno vecāku atbalstam būtu nepieciešams attīstīt kādas alternatīvas, piemēram, pieejamāku aukļu dienestu, elastīgāku darba laiku.


Pilnu tekstu lasiet portālā LVportals.lv.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Aicina piedalīties Vidzemes piekrastes tūrisma tīklošanās seminārā @Saulkrastu_nov @Saulkrastic… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
Simts gadi šokolādes konfekšu vēsturē Latvijā aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/Xr2XjThQ0w
aprinkislv
Goda jūrmalnieka titulu šogad saņem uzņēmējs Lauris Aleksejevs un treneris Genādijs Samoilovs… twitter.com/i/web/status/9…

Twitter Citi raksta

Carnikavas_nov
"Aizliegtais paņēmiens" iedvesmu operācijai “Barona ielas bruģis” smēlies Carnikavas nov. rīcībā, liekot būvniekam… twitter.com/i/web/status/9…
Saulkrastic
RT @akprodmedia: Latvijas karoga pacelšana Saulkrastos: youtu.be/djR23gSLApA?a, #Saulkrasti
Stopini_Latvia
Pabeigta Līdumnieku ielas posma pārbūve Sauriešos bit.ly/2zVzsKt pic.twitter.com/iAyInuPjA1

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017