Logo
Drukāt šo lapu

Ārlietu ministrs aicina sabiedrotos stiprināt pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spējas Baltijas valstīs

Foto - NATO Foto - NATO

Trešdien Briselē Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē, kuras laikā notika darba sesija par gatavošanos NATO Viļņas samitam un sanāksme ar Indijas un Klusā okeāna valstu partneriem.

Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka ir svarīgi līdz NATO Viļņas samitam pabeigt īstenot Madrides samita lēmumus aizsardzības un atturēšanas jomā. Ministrs izteica cerību, ka līdz Viļņas samitam Zviedrija kļūs par pilntiesīgu 32.NATO dalībvalsti, tādējādi kopā ar Somiju tiks pilnībā integrēta NATO struktūrā un komandvadībā, informēja Ārlietu ministrijā.

E.Rinkēvičs apliecināja Latvijas mērķi līdz 2027. gadam atvēlēt valsts aizsardzībai 3% no iekšzemes kopprodukta. “Latvija atbalsta iniciatīvu stiprināt 2014. gada Velsas samita apņemšanos, kas noteica alianses dalībvalstīm līdz 2024. gadam izdevumus aizsardzībai palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta gadā. Latvija mērķtiecīgi palielinās uzņemošās valsts sniegto atbalstu un turpinās ieguldīt savās aizsardzības spējās,” uzsvēra E. Rinkēvičs. 

Ministrs arī pateicās Kanādai par tās apņēmību ilgtermiņā vadīt kaujas spējīgu daudznacionālu brigādi, kas ietvers gan kvantitatīvu personālsastāva palielināšanu, gan papildu spēju un ekipējumu izvietošanu Latvijā.

Ņemot vērā līdzšinējo Krievijas kara Ukrainā pieredzi, E. Rinkēvičs vērsa uzmanību sabiedroto pretgaisa un pretraķešu aizsardzības vienību klātbūtnes Baltijas valstu reģionā nodrošināšanu, atzīmē Ārlietu ministrijā.

NATO dalībvalstu ārlietu ministri kopā ar Austrālijas, Dienvidkorejas, Japānas, Jaunzēlandes ministriem un Eiropas Savienības Augsto pārstāvi diskutēja par Krievijas agresiju Ukrainā un Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru atbalstu Ukrainai, kā arī Ķīnas ietekmi uz eiroatlantisko, Indijas un Klusā okeāna reģiona drošību.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024