Menu
 

DAP par 120 000 eiro pasūtīs lāču monitoringu

  • Autors:  LETA
Foto - Dabas aizsardzības pārvalde Foto - Dabas aizsardzības pārvalde

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) par 120 000 eiro iepirks lāču monitoringu 2023.- 2025.gadam, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, lāču monitoringa veicēju uzdevums noteiktajā laika periodā būs veikt lāču uzskaiti septiņās "Natura 2000" teritorijās - dabas liegumos "Lielais Pelēčāres purvs", "Ziemeļu purvi", "Stompaku purvi", "Lubāna mitrājs", dabas parkos "Vecumu meži" un "Kuja" un "Teiču dabas rezervāts", kur pēc iepriekšējo gadu monitoringa datiem brūnie lāči konstatēti visbiežāk. Tāpat lāču monitorings tiks veikts vismaz piecās vietās ārpus "Natura 2000" teritorijām, tostarp valsts pierobežā ar Baltkrieviju.

Monitorings tiks veikts ar divām paralēlām metodēm, proti, tiks īstenota "Lāča darbības pēdu uzskaite" un "Molekulāri ģenētiskais monitorings" pēc iepriekš izstrādātām metodikām.

Dabā plānots izvietot matu lamatas un slēpņu kameras, veikt veco ābeļdārzu un dravu postījumu vietu apsekošanu. Tā rezultātā tiks ievākti DNS saturoši materiāli, kam pēcāk tiks veikta analīze ar molekulārās ģenētikas metodi, skaidroja Ezeriņa.

Monitoringa veicējiem būs jānodrošina arī ikgadējas apmācības jeb kalibrācijas seminārs DAP darbiniekiem, medniekiem, meža darbiniekiem, biškopjiem, robežsargiem un citiem interesentiem/ dabas draugiem, kam savu aktivitāšu specifikas dēļ pastāv iespēja atrast brūnā lāča pēdas vai ģenētisko materiālu saturošus paraugus.

Kā vēstīts, Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir īpaši aizsargājami dzīvnieki. Tie ir lielākie no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kilogramus. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku. Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļas migas lācis iekārto dabiskās slēptuvēs, pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā. Ikdienā tas nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.

Ja cilvēks savvaļā pamana lāci, tam nevajag tuvoties, mēģināt to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus. Vajag iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas. Ja lācis cilvēka klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, jāuzvedas klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību.

Ja lācis cilvēku ir pamanījis un izrāda interesi, jāatkāpjas, negriežot lācim muguru un trokšņojot.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.