Gandrīz trešdaļa vidzemnieku ir apmierināti ar savu finanšu situāciju

(Komentēt)
Gandrīz trešdaļa vidzemnieku ir apmierināti ar savu finanšu situāciju Foto: pixabay.com

Novērtējot kopējo finanšu situāciju savā mājsaimniecībā 2017. gadā, Vidzemes iedzīvotāji "Swedbank" Finanšu institūta veiktajā pētījumā "Ģimenes budžeta pārskats" uzrādījuši galvenokārt pozitīvu noskaņojumu. Ar savu finanšu situāciju apmierināti 29% iedzīvotāju, bet neapmierināti – 25%.

Kā norāda vidzemnieki, finansiālo situāciju galvenokārt pasliktinājuši pieaugoši tēriņi par pārtiku, transporta izdevumiem un ikmēneša izdevumi par mājokli. Prognozējot finanšu izmaiņas tuvāko 12 mēnešu laikā, būtiski pieaudzis to Vidzemes iedzīvotāju skaits, kuri sagaida situācijas uzlabošanos – 29% (pērn vien 17%).

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem Vidzemē dzīvojošie (29%) ir trešie ar savu finanšu situāciju apmierinātākie iedzīvotāji valstī. Kā pozitīvāko vērtējumu savas mājsaimniecības finanšu situācijai uzrādījuši iedzīvotāji Zemgalē (34%), otrajā vietā ierindojas rīdzinieki (32%). Finanšu situācija uzlabojusies 27% kurzemnieku, savukārt nedaudz mazāk – 26% – apmierināto ir Latgalē.

Kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu Vidzemes iedzīvotāji min pārtikas izmaksas (70%), ikmēneša izdevumus par mājokli (57%) un transporta tēriņus (57%). Puse mājsaimniecību (52%) norāda arī uz izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā pieauguši ģimenes regulārie izdevumi. Negatīvas pārmaiņas šajā gadā, domājot par drošību savā darbavietā, min teju trešā daļa (27%) vidzemnieku. Vienlaikus 33% iedzīvotāju labvēlīgi ietekmējis kopējo ienākumu pieaugums. Bez izmaiņām saglabājies pašvaldību pabalstu apmērs un to pieejamība – tā norāda 57% vidzemnieku, līdzīgi, domājot par mājsaimniecības kopējo parādu līmeni, to kā nemainīgu min 47% Vidzemē dzīvojošo.

"Kopumā redzam, ka Vidzemē iedzīvotāju ienākumi pieaug un uzņēmējdarbības vide Vidzemes centros un ap tiem sakārtojas. Arī situācija darba tirgū ir kļuvusi stabilāka, līdz ar to iedzīvotāji ir atvērtāki un pārliecinātāki par saviem finanšu lēmumiem. Paredzams, ka jaunajā gadā Valmieras pašvaldība beigs intensīvo darbu pie daudzdzīvokļu īres namu būves, lai risinātu dzīvojamā fonda nepietiekamību pilsētā. Valmiera šajā jomā ir pionieris, līdz ar to rezultātu vērtēs arī citas Vidzemes pilsētas, jo šādi projekti darbavietas reģionos veidos pievilcīgākas un pieejamākas potenciālajiem darba ņēmējiem," stāsta "Swedbank" Valmieras finanšu centra vadītāja Dace Antone.

Teju puse jeb 45% vidzemnieku norādīja, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Savukārt, prognozējot finanšu izmaiņas tuvākajiem 12 mēnešiem, vienlīdz liels skaits – 29% – ir to iedzīvotāju, kas jauno gadu sagaida ar bažām par situācijas pasliktināšanos vai uzlabošanos. Kopumā valstī optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki – vairāk nekā puse (57%) jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem ir pārliecināti, ka turpmākajos 12 mēnešos viņu finansiālā situācija turpinās uzlaboties, savukārt pesimisms par nākotni salīdzinoši strauji aug iedzīvotāju vidū pēc 44 gadu vecuma.

"Kā redzam pētījumā, kopējā ekonomiskā situācija valstī un arī uzņēmējdarbībā ir uzlabojusies – to izjūt reģioni ar augstāku ekonomisko aktivitāti, savukārt Latgalē, kur vairākus gadus un arī pašlaik ir lielākais bezdarbs, iedzīvotāji daudz vairāk jūtas nobažījušies par esošo un turpmāko finanšu stabilitāti. Likumsakarīgs šķiet mājsaimniecību vērtējums par pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu spēcīgo negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, jo šīs ir trīs galvenās izmaksu pozīcijas, kam Latvijas iedzīvotāji tērē lauvas tiesu ikmēneša ienākumu," stāsta "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Apskatot iedzīvotāju noskaņojumu reģionos un Rīgā, redzams, ka pozitīvas izmaiņas mājsaimniecības finanšu budžetā visvairāk paredz Zemgalē dzīvojošie (34%). Vidzemniekiem līdzīgu pozitīvu ienākumu pieaugumu sagaida arī Rīgas un Kurzemes mājsaimniecības (vidēji norāda 30% iedzīvotāju). Ievērojami mazāku finanšu situācijas uzlabošanos paredz Latgalē – tur pozitīvs skats nākotnē ir nedaudz mazāk nekā piektajai daļai (18%) iedzīvotāju. Likumsakarīgi, tur 36% iedzīvotāju jauno gadu sagaida ar vislielākajām bažām.

Pētījumu par 2017. gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās un prognozēm par 2018. gadu šī gada novembrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās. Datus un aprēķinus par izmaiņām 2017. un 2018. gadā sagatavoja "Swedbank" Finanšu institūts.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Babītes novada jauktais koris "Maska" Latvijas simtgades gadu atklāj ar koncertiem Austrālijā… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
Nosaukti "Lielās mūzikas balvas 2017" nominanti aprinkis.lv/kultura/item/4… pic.twitter.com/15z2mn5gmR
aprinkislv
Mālpils internātpamatskola – ne grimt, ne peldēt aprinkis.lv/sabiedriba/izg… pic.twitter.com/UTUqbtkKKS

Twitter Citi raksta

Carnikavas_nov
Lai ziemas prieki sākas! No šodienas Carnikavas Hokeja laukumā iespējams arī slidot. Vairāk par nodarbību grafikiem… twitter.com/i/web/status/9…
sigulda_lv
Šodien no plkst.12.00 slēpošanai atvērts Siguldas Pilsētas trases mazais kalns, kas turpmāk ziemas prieku cienītāji… twitter.com/i/web/status/9…
muzejsbaldone
Aizsākot Latvijas simtgadei veltīto pasākumu ciklu, Baldones muzejs aicina uz izstādi “Pašdarbības kolektīvi Baldon… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018