Menu
 

Kājām vai braukšus – jūras krasts vilina visos gadalaikos (nobeigums) Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis
Pāvilostas promenāde ir satikšanās vieta gan zvejiem, gan viesiem. Šogad vērienīgi pilsētas svētki iecerēti 20. maijā. Foto – Valdis Brauns Pāvilostas promenāde ir satikšanās vieta gan zvejiem, gan viesiem. Šogad vērienīgi pilsētas svētki iecerēti 20. maijā. Foto – Valdis Brauns

Asociācija “Lauku ceļotājs” ik gadu izvērtē un nominē gājējiem draudzīgas vietas visā Latvijā. Komisijas uzstādījums ir šāds: “Ieraugot naktsmītnes, kafejnīcas, veikala, tūrisma informācijas centra vai cita uzņēmuma durvīs zīmi “Gājējiem draudzīgs”, pārgājienu ceļotāji var būt droši, ka šeit viņi ir gaidīti un viņu vajadzības tiks saprastas.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Gājējiem draudzīgu vietu meklējumos

Te piedāvā kājāmgājējiem būtiskus un nepieciešamus pakalpojumus – dzeramo ūdeni, informāciju par maršrutu, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi. Naktsmītnē ir iespēja izžāvēt slapjas un izmazgāt netīras drēbes, zābakus un citu ekipējumu.” Zīme “Gājējiem draudzīgs” darbojas visās trīs Baltijas valstīs – Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Pagājušā gada izskaņā īpaša komisija no jauna nominēja vienpadsmit šīs zīmes saņēmējus. Piekrastē to piešķīra viesnīcai “Līva” Liepājā, viesnīcai “OTTO Hotel&Sun.” Pāvilostā un viesnīcai “Alba” Jūrmalā. Der zināt, ka gājējiem draudzīgu viesmīlību var izbaudīt kopumā divsimt piecdesmit trīs “Gājējiem draudzīgos” uzņēmumos Latvijā. 

Asociācija “Lauku ceļotājs” atzīmē, ka īpaši draudzīgas kājāmgājējiem un velobraucējiem ir tradicionālās “Māju kafejnīcu dienas”, kas sāksies vasarā (piemēram, Limbažu novadā – no 14. līdz 16. jūlijam), un tās ir tik populāras, ka veiksme uzsmaidīs, tikai iepriekš piesakoties. Savukārt, piedaloties kustībā “Jūra visu gadu”, ko īsteno vietējās rīcības grupas, iespējams apceļot jūras piekrasti draugu, paziņu vai domubiedru kompānijā. Te neatsverama pievienotā vērtība ir zinošs gids, kas parādīs arī tos dabas objektus, kas nav minēti tradicionālajos tūrisma ceļvežos.

Lielu popularitāti ir iemantojuši vairāku diennakšu pārgājieni, piemēram, “Baltais kalns”, kas šogad no 8. līdz 10. septembrim aicina pārbaudīt savas spējas maršrutā Kolka–Dubulti. Kā zina stāstīt martā notikušā pārgājiena Bigauņciems– Lapmežciems–Ragaciems dalībnieki, pavasarī ekstrēmu brīžu Kurzemes krastā nav trūcis, jo vēlais pavasaris un asais jūras vējš mudināt mudinājis ātrāk meklēt vietas ar zīmi “Gājējiem draudzīgs”. Nu re, zīmols strādā!

Zaļais dzīvesveids izglīto

Jau esam stāstījuši par kempinga un viesu mājas “Ūši” saimnieci Dženetu Marinsku. Viņas brīvdienu māja atrodas Lībiešu krastā netālu no Kolkasraga, Slīteres Nacionālā parka teritorijā. Saprotams, ka tieši  pati daba rosina Dženetu darboties videi draudzīgi. Liela veiksme ir viņas stāstnieces talants un pedagoga dotības – no “Ūšiem” neviens neaizies ar nolauztu zaru vai nesašķirotu atkritumu saini. Viesu namam un kempingam ir “Zaļais sertifikāts”, jo “Ūšos” tradicionāli tiek ievēroti videi draudzīgi zaļās saimniekošanas principi.

Katram ceļotājam jau pirmajā tikšanās reizē tiek paskaidrots, ka krāna ūdens te ir tīrs un dzerams. Saimniece ir iegādājusies speciālu apavu žāvējamo skapi, kurā var izžāvēt pārgājienā samirkušos apavus. Telpās ir izvietoti videi un cilvēka veselībai draudzīgi materiāli, te var iznomāt velosipēdus un ir pieejama plaša informācija par zaļā tūrisma maršrutiem.

Ja esat Kolkā, nepabrauciet garām Zēņu dīķim, ko par jauku tūrisma vietu izveidojuši Kolkas makšķernieku kluba dalībnieki.


Pavisam rosinoši ir ielūkoties viesu mājas “recepcijā”, kur blakus vietējo meistaru darinātiem suvenīriem nopērkami arī Dženetas ceptie gardum gardie kurzemnieku sklandrauši un vietējā Kolkas cehā tapušās “Rīgas šprotes eļļā”. Viesu nams un kempings durvis vēris pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un ir stabila vērtība ceļā no Lībiešu krasta ciemiem uz Kolkasragu gan kājāmgājējiem, gan velotūristiem. Pievienotā vērtība te noteikti ir Dženetas aizrautīgais ceļotāju izglītošanas darbs, lai, dodoties tālāk pa “Jūrtaku”, vides sapratne un izpratne mūsu līdzcilvēkos augtu ģeometriskā progresijā.

Zaļās nākotnes prakse. Kas tā ir?

Apkopojot Latvijas, Igaunijas un Norvēģijas uzņēmumu praktisko pieredzi, tapusi zaļās prakses rokasgrāmata mazajiem un mikro uzņēmējiem – pārtikas un dzērienu ražotājiem, kuri mārketinga nolūkos iesaistās tūrismā. Kā tas varētu līdzēt piekrastes ceļinieku labsajūtas veidotājiem? Pirmkārt, rokasgrāmatu papildina tiešsaistes apmācību kurss. Otrkārt, tā ir praktisks padomdevējs tiem piekrastniekiem, kuri savu produkciju visbiežāk audzē, ražo un tirgo paši.

Rokasgrāmatā “Zaļās nākotnes prakse” lasām: “Šodienas sabiedrība kļūst aizvien izglītotāka, informētāka un zaļāk domājoša. Tas nozīmē, ka produktu un pakalpojumu izvēlē noteicošā būs ne tikai kvalitāte un cena, bet arī tas, cik videi draudzīgs ir uzņēmums un kā tiek ievēroti vidi saudzējoši principi.” Citiem vārdiem sakot – izstāsti savu stāstu, kā parādīt  un pierādīt, ka esi atbildīgs un zaļi domājošs uzņēmējs.

Dažādas valsts institūcijas ik pa brīdim nāk talkā mazajiem lauku uzņēmējiem. Lūk, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra šopavasar organizēs gastronomijas un viesmīlības tūrisma apmācību ciklu – sešus vebinārus un trīs meistarklases, kurās piedalīsies gan vietējie, gan starptautiskā tūrisma eksperti. Būšot pat lietpratēji no visaugstākās raudzes restorāniem.

Tas labi. Derētu vēl pašmāju zivju delikateses un īsta “dabas maize”, lai meistarklases izdotos un vasaras sezonas darbi piejūrā sekmētos. Tikmēr aujam kājas pārgājieniem vai sēžamies seglos velosipēdam, jo kustībā ir dzīvība!

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.