Mūrniece: NA dalība nākamajā koalīcijā atkarīga no principiem, uz kuriem to veidos

"Tas, vai NA redz sevi nākamajā koalīcijā, atkarīgs no tā, kāda šī koalīcija būs un pēc kādiem principiem tā tiks veidota," sacīja politiķe, uzsverot, ka NA ir svarīgi, lai valdības vadītājs savus ministrus vērtētu pēc padarītā darba, nevis "patīk, nepatīk, gribu, negribu kritērijiem".

Ministru vērtēšanai, viņasprāt, jānotiek pēc konkrētiem kritērijiem - tas nevar būt voluntārs lēmums - tas ir gan demokrātijas attīstības, gan cieņas pret partneriem jautājums. Tieši tāpēc bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvājums par ministru rotāciju NA nebija pieņemams - netika paskaidrots, kāpēc jārotē viens vai otrs politiķis, atklāja ministre.

Jautāta, vai NA redz iespēju turpmāk strādāt opozīcijā, Mūrniece akcentēja, ka NA nāca politikā nevis vienkārši tāpat, bet lai pildītu vēlētājiem dotos solījumus. "Mēs nemētājamies atkarībā no tā, kādi politiskie vēji iepūš burās. Tas nozīmē, ka esam par vērtībām, nevis viena mirkļa politisku izdevību," teica politiķe.

LETA jau ziņoja, ka NA līdz šim asi iestājusies pret iespēju strādāt vienā koalīcijā ar partiju "Progresīvie". Pretenzijas pret šādu risinājumu NA paudusi jau pašā valdības darbības sākumposmā, kad vēl tikai tika domāts, no cik partijām būtu jāsastāv jaunajai valdībai. Stingri iebildumi turpinājās arī tad, kad Kariņš piedāvāja runāt par koalīcijas paplašināšanos.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien un rīt, 22.augustā, tiksies ar visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, liecina prezidenta darba kārtība.

Konsultācijās tiks pārrunāts jaunas koalīcijas veidošanas process un Valsts prezidents noskaidros politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem. Kā uzsver Rinkēvičs, Latvijas sabiedrība sagaida konkrētus risinājumus arī šī brīža aktuālākajām problēmām - augstajiem elektroenerģijas tarifiem un banku kredītprocentiem, kā arī straujajai pārtikas cenu inflācijai.

Atbilstoši Satversmes 59. pantam Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Tādēļ konsultācijās ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem prezidents vēlas gūt pārliecību, ka izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts spēj gūt iespējami plašu parlamenta atbalstu.

Līdz šim oficiāli savu kandidātu izvirzījusi tikai "Jaunā vienotība" (JV) - līdzšinējo labklājības ministri Siliņu.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas. NA jau paziņojusi, ka nestrādās vienā valdībā ar "Progresīvajiem"

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un LPV - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.