Uzņēmējas viedoklis: Lidl un Ikea ienākšana Latvijā sekmēs arī tūrisma pieaugumu

(Komentēt)
Uzņēmējas viedoklis: "Lidl" un "Ikea" ienākšana Latvijā sekmēs arī tūrisma pieaugumu Foto: foto.delfi.lv

Šī gada martā izskanēja informācija, ka Latvijā ienāk Vācijas zemo cenu veikalu tīkls "Lidl", kas daļai sabiedrības radīja prieku par iespējamām zemajām cenām, bet daļai – bažas par to, kas notiks ar vietējiem ražotājiem. Vēl Latvijā ienācis arī cits tirdzniecības milzis – "Ikea", kas sola vairāk nekā 400 darbavietu.

Veikalu tīkls uzsverot, ka Latvija ir gatava "Ikea" veikalam, jo katru nedēļu simtiem mūsu valsts iedzīvotāju iepērkas Viļņas veikalā, un "Ikea" esot gatavs Latvijas tirgum. Arī šajā gadījumā daļa sabiedrības beidzot var atviegloti nopūsties, ka nebūs jāmēro ceļš uz Viļņu, bet daļa satraucas, vai lielie tirdzniecības milži neatņems vietējiem uzņēmējiem jau tā trūkstošos darbiniekus.

Lai nauda no mūsu valsts neaizplūst

Sociālajos medijos bieži parādās informācija par latviešiem, kas brīvdienās dodas uz Šauļiem, lai iepirktos "Lidl", vai uz Viļņu, lai iegādātos sev nepieciešamās lietas "Ikea" veikalā. Tāpat ik pa laikam tiek publicēti cenu salīdzinājumi un izvēršas plašas diskusijas par to, vai iepirkties kaimiņvalstī patiešām ir izdevīgāk. Latvieši šajos veikalos ir gaidīti – par to liecina fakts, ka uzraksti kases terminālī ir arī latviešu valodā. Un nauda no mūsu valsts turpina aizplūst, turklāt ne tikai tā, ko iedzīvotāji maksā par saviem pirkumiem minētajos veikalos – daļā gadījumu kaimiņvalstī tiek pildīta arī degviela, iespējams, pat pavadīta visa nedēļas nogale, uzturoties kādā viesu namā vai viesnīcā u.tml.

Radīt vilinošu piedāvājumu tiem, kuri brauc iepirkties

Latvijas tirgū ienākot tādiem veikaliem kā "Lidl" un "Ikea", mēs paši iegūstam iespēju piesaistīt viesus no kaimiņvalstīm, piedāvājot viņiem ne tikai iepirkšanos, bet virkni papildu pakalpojumu, tā veicinot ieņēmumus. Tūristi tērē ne tikai veikalā. Taču daudz kas būs atkarīgs no mūsu pašu attapības un uzņēmības – vai būs aktīvi uzņēmēji, kas netālu no šiem veikaliem atvērs restorānus vai kafejnīcas, vai spēsim nodrošināt komunikāciju ar "iepirkšanās tūristiem" viņiem ērtā veidā un valodā, vai radīsim pietiekami vilinošu piedāvājumu, lai pēc iepirkšanās viņi nedotos uzreiz mājās, bet uzkavētos Rīgā vēl vienu vai dažas dienas.

Meklēt ieguvumus no situācijas

Kas attiecas uz bažām par saspīlēto konkurenci darba tirgū, kurā jau tagad katastrofāli trūkst darbinieku, jāuzsver, ka šīs papildu darbavietas, protams, nozīmē papildu konkurenci starp funkcionāla līmeņa darbiniekiem, kas viņiem radīs lielākas izvēles iespējas. Jā, mūsu uzņēmējiem būs jāpacīnās par darbiniekiem, un to veiksmīgi var darīt, piedāvājot vilinošāku atalgojumu un citus bonusus. Aicinātu vietējos uzņēmējus nedomāt kategorijā "man tagad būs vēl grūtāk atrast darbiniekus", bet izpētīt, kā katrs var iegūt no tirdzniecības milžu ienākšanas.

Vietējos ražotājus glābj kvalitāte un stabils klientu loks

Ir izskanējuši arī jautājumi, vai "Ikea" neapdraudēs pašmāju mēbeļu ražotājus. Šeit gan ir svarīgi saprast, ka auditorija nepārklājas – "Ikea" ir savs klientu loks, no kuriem liela daļa ir gatavi braukt pat uz citu valsti, lai nopirktu kāroto, bet pašmāju mēbeļu ražotājiem, kuri ir citā cenu grupā un kvalitātes līmenī, ir cita mērķauditorija. Kvalitatīvas koka mēbeles tiek novērtētas neatkarīgi no citiem apstākļiem. Tie klienti, kuri raduši iegādāties individuālas mēbeles pēc pasūtījuma, nemainīs savus paradumus tikai tāpēc, ka Latvijā ienāks "Ikea", tāpēc noteikta segmenta ražotājiem un uzņēmējiem nav pamata bažām.

Tirdzniecības milžu ilgtspēja Latvijā

Vēl būtisks ir jautājums par šo uzņēmumu ilgtspēju Latvijā. Savulaik Latvijas tirgu pameta gan igauņu veikalu tīkls "Selver", Somijas apģērbu veikali "Seppala" un veikalu tīkls "Prizma", kas liek uzdot jautājumu par šādu lielo ķēžu veikalu ilgtermiņu darbību Latvijā. Izšķirošais fakts ir tirdzniecības milžu stratēģiskie mērķi Latvijā – ja tie paredz tikai paplašināšanos bez padziļinātiem un detalizētiem pētījumiem par Latvijas tirgu un iedzīvotāju pirktspēju, tad pastāv iespēja, ka darbība Latvijā būs salīdzinoši neilga. Tik liela mēroga uzņēmumi visbiežāk neizstrādā atsevišķas stratēģiskās nostādnes mazajiem tirgiem, bet vadās pēc principa – ienāk tirgū, strādā un pēc kāda laikā vērtē rentabilitāti. Ja tā neapmierina, pamet attiecīgo tirgu. Ja viens meitas uzņēmums kļūst finansējams, tas atstāj lielu ietekmi uz visu grupu.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Foto: Ikšķili @Ikskilelv pieskandina vasaras lielkoncerts aprinkis.lv/kultura/item/4… pic.twitter.com/QS8L23d7AG
aprinkislv
Lai arī kā Dziesmu svētku nedēļā šķita, ka esam vienoti un uz viena viļņa, nu atkal sāk izskatīties, ka diemžēl kat… twitter.com/i/web/status/1…
aprinkislv
Salaspils novadā atkal ķeza ar būvniecību aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/mhAaxciVPj

Twitter Citi raksta

Adazu_novads
No 23. līdz 25.jūlijam remontdarbu laikā apgrūtināta satiksmes Muižas ielā goo.gl/hNuye6
Adazu_novads
6.augustā Ādažos Donoru diena goo.gl/kuePtR
sigulda_lv
Šovakar plkst.19.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis”, XIII Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu laikā, n… twitter.com/i/web/status/1…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018