Pētījums: Vidusskolēni formālajai izglītībai piešķir mazāku nozīmi nekā viņu vecāki

(Komentēt)
Pētījums: Vidusskolēni formālajai izglītībai piešķir mazāku nozīmi nekā viņu vecāki Foto: pixabay.com

Lai gan jauniešu vidū arvien populārāka kļūst personības izaugsmi veicinošas pieredzes iegūšana ceļojot, strādājot vai gūstot neformālu izglītību, lielākā daļa vecāku (80%), kuriem ir bērni vecumā no 15 līdz 19 gadiem, vēlētos, lai viņu bērni turpinātu mācības kādā augstskolā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas.

Tikmēr stingru apņēmību studiju uzsākšanai uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas pauž vien 54% vidusskolēnu, kamēr trešdaļa (33%) vēl šaubās, liecina "Swedbank" veiktais pētījums*.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, lūkojoties nākotnē un domājot par savas atvases profesionālo izaugsmi, vairums (61%) jauniešu vecāku sagaida, ka pēc vidējās izglītības iegūšanas bērns turpinās izglītošanos kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, bet 19% vēlētos, lai viņu atvases studē ārvalstu augstskolā. Tikai 8% vecāku vēlētos, lai bērns nesteidzas ar studiju uzsākšanu, tā vietā veltot laiku sava īstā aicinājuma meklējumiem, bet vēl retāk (6%) vecāki gribētu savu bērnu redzēt drīzāk uzsākam darba gaitas.

Dažbrīd personības briedums pusaudzim vēl var nebūt tik liels, lai nekļūdīgi tiktu galā ar jautājumu gūzmu – vai studēt to, kas patiesi interesē, vai to, kur lielākas peļņas gūšanas iespējas? Ko vispār būtu prātīgi apgūt? Kādas prasmes ir vairāk pieprasītas, un kādas būtu perspektīvas nākotnē? Šie ir tikai daži jautājumi, kas nomāc jauniešus, un, saprotams, patstāvīgi lēmumu pieņemt nav viegli. Tādēļ vecākiem jābūt gataviem dialogam ar savām atvasēm, sniedzot gudru padomu un atbalstu, rēķinoties arī ar viedokļu atšķirībām.

Zīmīgi, ka, jaunietim pieņemot lēmumu pēc vidusskolas "iepauzēt" ar mācību turpināšanu, tas drīzāk saskartos ar vecāku noraidījumu (44%) nekā atbalstu (33%). Vislielākā pretestība sagaidāma no vecākiem vecumā virs 55 gadiem, kas mīt kādā no lielajām Latvijas reģionālajām pilsētām, ar augstiem ienākumiem – virs 1000 EUR. Šādi uzskati tieši izriet no vecāku priekšstata par to, kādi ir galvenie priekšnoteikumi labi apmaksāta darba iegūšanai.

Visbiežāk vidusskolēnu vecāki ir pārliecināti, ka labi apmaksātu darbu nav iespējams atrast, iepriekš neiegūstot labu izglītību. Tam, ka laba darba iegūšana ir atkarīga no indivīda personības īpašībām, piekrīt 26%, bet piektdaļa (20%) pauž nostāju, ka priekšnosacījums veiksmei darba tirgū ir meklējams cilvēka profesionālajās prasmēs. Jāatzīst, ka jauniešu domas šajā ziņā atšķiras no vecāku uzskatiem – par svarīgākajiem priekšnoteikumiem labi apmaksāta darba iegūšanai vidusskolēni līdztekus profesionālajām iemaņām izvirza personības īpašības. Savukārt labai izglītībai jaunieši piešķir mazāk izšķirošu nozīmi – to par būtisku uzskata vien piektdaļa.

Joprojām ļoti liela atbildības daļa par savu nākotnes karjeru jāuzņemas pašam lēmuma pieņēmējam. Jau šobrīd aizvien biežāk tiek piesaukta tehnoloģiju attīstība un robotizācija, liekot apzināties, ka daļa no esošajām darbavietām ir apdraudētas. Praktiski tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs jāmaina kvalifikācija uz citu profesiju pat vairākas reizes dzīves laikā. Ir svarīgi, lai studiju virziena izvēlē jaunieši būtu soli priekšā tehnoloģijām un pievērstu vairāk uzmanības tam, kas robotiem un algoritmiem tik labi nepadodas.

Lai saglabātu spēju pielāgoties mainīgajā darba tirgū, aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz personības kompetencēm, kas būs noderīgas kā šodien, tā arī pēc vairākiem gadiem, piemēram, saskarsmes prasmes, empātija, tehnoloģiskā kompetence, spēja strādāt nenoteiktības apstākļos un gatavība pārmaiņām. Personības attīstība tikpat labi nozīmē arī to, ka pēc vidusskolas pabeigšanas uzreiz neseko studijas augstskolā. Tomēr jāatzīst, ka būtiska ir šīs pauzes lietderīga pavadīšana. Savā ziņā tas jau ir zināms atbildības un personības brieduma tests, vai starplaiks līdz īsto studiju atrašanai būs pavadīts jēgpilni.

Lai atvieglotu jauniešu izvēli, vērtējot dažādu nākotnes profesiju iespējas, 2017. gada nogalē uzsākta studējošo un absolventu reģistra izveide, kas solās nodrošināt absolventu darba gaitu monitoringu. Proti, ar tā palīdzību topošie studenti varēs iepazīties ar informāciju par konkrētās augstskolas studiju programmas absolventu nodarbinātības līmeni, nodarbinātības jomu un pat vidējo atalgojumu. Informācija būs pieejama 2019. gada nogalē, apstrādājot datus par 2017. gada absolventu nodarbinātību uz 2018. gada beigām. Šāds rīks nenoliedzami varētu palīdzēt jauniešiem izdarīt izsvērtāku izvēli par iespējām strādāt un pelnīt izvēlētajā profesijā, tomēr nebūt nav atbilde uz visiem jautājumiem. Tas, ka noteiktu profesiju pārstāvji ir pieprasīti šobrīd, nenozīmē, ka tā tas būs arī pēc 3 vai 5 gadiem. Turklāt ne mazāk svarīgi ir izšķirties par to, kādas studijas patiesi interesē, priekšplānā neizvirzot vien pelnīšanas pašmērķi.

* Pētījums veikts sadarbībā ar "Snapshots" 2018. gada jūnijā, aptaujājot vairāk nekā 500 vecāku, kuriem ir 15–19 gadus veci bērni, un 2017. gada maijā, aptaujājot 500 skolēnu vecumā no 15 līdz 19 gadiem visā Latvijā.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Foto: Ikšķili @Ikskilelv pieskandina vasaras lielkoncerts aprinkis.lv/kultura/item/4… pic.twitter.com/QS8L23d7AG
aprinkislv
Lai arī kā Dziesmu svētku nedēļā šķita, ka esam vienoti un uz viena viļņa, nu atkal sāk izskatīties, ka diemžēl kat… twitter.com/i/web/status/1…
aprinkislv
Salaspils novadā atkal ķeza ar būvniecību aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/mhAaxciVPj

Twitter Citi raksta

Adazu_novads
No 23. līdz 25.jūlijam remontdarbu laikā apgrūtināta satiksmes Muižas ielā goo.gl/hNuye6
Adazu_novads
6.augustā Ādažos Donoru diena goo.gl/kuePtR
sigulda_lv
Šovakar plkst.19.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis”, XIII Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu laikā, n… twitter.com/i/web/status/1…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018