Pusotra mēneša laikā TUA pieprasīta trīs reizes pret nekustamā īpašuma iegādi Rīgā, Ādažos un Jūrmalā

(Komentēt)
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
2014. gada 16. oktobris, 10:42

Kopš 1. septembra, kad stājās spēkā stingrāki nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi vien trīs šādus pieteikumus.

To 15. oktobrī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē pavēstīja PMLP direktors Vilnis Jēkabsons. Visi trīs pieteikumi vēl tiek vērtēti, jo PMLP gaida atzinumus no tiesībsargājošajām instancēm. Šajos gadījumos pa vienam nekustamajam īpašumam ir iegādāts Rīgā, Jūrmalā un Ādažos. Viens no tiem ir maksājis apmēram 640 000 eiro, norādīja V. Jēkabsons, atgādinot, ka termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas gadījumā valsts budžetā ir jāiemaksā 5 % no pirkuma summas.

Pieci pieteikumi ir saņemti par ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā, un saistībā ar četrām personām ir pieņemts pozitīvs lēmums, piešķirot tām TUA identifikācijas kartes. Katra no šīm personām valstij iemaksu fondā ir samaksājusi 25 000 eiro, kā to paredz jaunā kārtība. Arī piektajā gadījumā pieņemts pozitīvs lēmums, bet attiecīgā persona nav vēl veikusi 25 000 eiro samaksu.

Ja persona ir iegādājusies īpašumu un tas ierakstīts zemesgrāmatā līdz 31. augustam, tad tai ir tiesības pieprasīt TUA Latvijā, pamatojoties uz iepriekšējiem nosacījumiem, kas bija ārzemniekiem labvēlīgāki, norādīja V. Jēkabsons.

Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputāti ar specdienestu un PMLP pārstāvjiem diskutēja par iespējamiem draudiem valsts drošībai saistībā ar TUA piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis aģentūrai LETA norādīja, ka iepriekšējos gados apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi mēnesī saņemti vairāki desmiti pieteikumu no potenciālajiem TUA saņēmējiem.

"Kā tas tika prognozēts, cenas dubultošanās nozīmē, ka īpašumi tiks pirkti dārgajā segmentā Rīgā un tās apkārtnē. Pārrunājot ar Drošības policiju (DP), secinājām, ka viens no riskiem šādā veidā tiks pilnībā likvidēts, jo līdz šim Ķīnas pilsoņi pirka lētos īpašumus. Pozitīva ietekme šiem grozījumiem ir. Jāsaprot, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā ir tā, ka neatkarīgi no Latvijā nekustamos īpašumus sapirkušo Krievijas pilsoņu gribas, ja Krievijas oficiālā vara vēlēsies iejaukties Latvijas iekšējās lietās, tā var izmantot aizbildinājumu par Krievijas pilsoņu aizstāvēšanu," norādīja A. Latkovskis.

Īsi pirms vēlēšanām valdība konceptuāli atbalstīja līdzekļu piešķiršanu DP kapacitātes celšanai, lai tā pilnvērtīgi varētu izvērtēt potenciālos uzturēšanās atļauju saņēmējus un tās personas, kuras jau ieguvušas šīs atļaujas. A. Latkovskis cer, ka jaunā valdība no šī lēmuma neatkāpsies un DP nauda tiks iedalīta.

DP jau septembra beigās paziņoja, ka, neraugoties uz valsts ekonomiskajiem ieguvumiem, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji no Krievijas var paaugstināt apdraudējuma risku Latvijas drošībai.

2012. gadā DP pārbaudīja 2770 personas, 2013. gadā – 4196 personas, bet šogad līdz augustam – 3847 potenciālos atļauju saņēmējus.

Sākotnējo pārbaužu rezultāti neliecina par šo personu apdraudējumu valsts drošībai. Par to, ka šīs personas nerada apdraudējumu valsts drošībai, liecina informācija par pēdējiem diviem gadiem. Šajā laikā bijuši tikai seši gadījumi, kad DP atteikusi uzturēšanās atļauju. Iemesli ir bijuši visdažādākie, proti, personas bijušas saistītas ar organizēto noziedzību, krāpnieciskām darbībām un korupciju.

DP uzrauga arī tās personas, kuras jau ieguvušas termiņuzturēšanās atļaujas. Kopumā bijis tikai viens gadījums, kad atļaujas saņēmēja darbības bijušas tādas, lai viņu iekļautu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Lai saņemtu Latvijas TUA, nerezidenti no 2010. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 1. jūlijam Latvijā ieguldījuši 1,017 miljardus eiro. No ieguldītajiem līdzekļiem 82 % jeb 837,5 miljoni eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti atļauju saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestādes pakārtotajās saistībās, proti, 12 % no visiem ieguldījumiem. Savukārt ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido 6 % no kopējām veiktajām investīcijām.

Kopumā termiņuzturēšanās atļaujas ir pieprasījuši 41 valsts pilsoņi. Atļaujas galvenokārt ir piesaistījušas investorus no bijušajām padomju republikām, jo 90 % no visām atļaujām pieprasījuši tieši šo valstu investori. Ārpus bijušās padomju teritorijas lielākā investoru interese ir no Ķīnas, Izraēlas un ASV. Sākot no pagājušā gada, straujš atļauju pieprasījumu pieaugums vērojams no Ķīnas valstspiederīgo puses. Šī austrumu valsts kļuvusi par otro nozīmīgāko investoru izcelsmes valsti pēc Krievijas.

Jau vēstīts, ka 1. septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Ivars Āboliņš: Latvijas Radio šā gada budžets plānots pēc pavisam citiem principiem aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/PI67fgqYQQ
aprinkislv
@Dzintris Kolāts. Komentārs. Cik bieži labāk ir nezināt aprinkis.lv/component/k2/i…
aprinkislv
Pērn sarkanais gailis Pierīgas novados dziedājis retāk aprinkis.lv/sabiedriba/kri… pic.twitter.com/S6yK4gBPqV

Twitter Citi raksta

Stopini_Latvia
Janvārī Ulbrokas bibliotēka aicina iepazīt simbolus, zīmes, rakstus un Stopiņu novada tautastērpu… twitter.com/i/web/status/9…
Stopini_Latvia
Aptaujas rezultāti par Ulbrokas apļa labiekārtojumu bit.ly/2DLAwQC pic.twitter.com/K2nNjTMYl4

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018