Eksperts: Latvijas iedzīvotājiem uzkrājumos nebaltai dienai nav pat vienas mēnešalgas

(Komentēt)
Eksperts: Latvijas iedzīvotājiem uzkrājumos nebaltai dienai nav pat vienas mēnešalgas Foto: arhīvs
20. marts, 9:15

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret uzkrājumu veidošanu uzlabojas, taču pagaidām iedzīvotāju uzkrājumi vidēji neveido pat vienu mēnešalgu, intervijā aģentūrai BNS atzina "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

"Kopumā situācija uzlabojas, arī pagājušā gada beigās bija labs pieaugums. Kopā Latvijā iedzīvotāju uzkrājumi veidoja ap sešiem miljardiem eiro. Bilance pret kredītiem uzlabojas, jau kādu gadu noguldījumu apmērs ir lielāks nekā kredītsaistības. Taču jāpiebilst, ka lielākā daļa noguldījumu pieder mazai iedzīvotāju daļai. Skaidrs, ka ar kredītiem situācija ir pretēja," teica Jansons.


Šobrīd uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā vairāk ir saistīta ar līdzekļu pietiekamības jautājumu. "Arī aptaujās cilvēki atzīmē, ka krāt nav garlaicīgi. Tas nav stāsts par to, ka tas nebūtu interesanti vai moderni, tas ir stāsts par to, ka nav līdzekļu, lai uzkrātu. Kopumā kultūra veidojas, Latvijā pat pēdējos gados starp Baltijas valstīm ir vērojams labs izaugsmes rādītājs. Cilvēki labprāt veido uzkrājumus, un kā mērķi uzkrāšanai atzīmē drošības sajūtu, vecumdienas varētu būt trešais svarīgākais iemesls. Taču, vai iedzīvotājiem ir izveidots drošības spilvens? Nē, nav, bet to arī nevar izdarīt vienā dienā. Lai sabiedrība kopumā kļūtu turīgāka no drošības aspekta, ar lielākiem uzkrājumiem, ir jāpaiet vairākiem gadiem," sacīja "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs.

Pēc viņa teiktā, drošības spilvens trīs mēnešalgu apmērā būtu optimāls līmenis. "Eksperti lēš, ka tam vajadzētu būt 3-6 mēnešalgu apmērā. Es teiktu, ka sešas mēnešalgas būtu jau ļoti turīgas valsts līmenis, trīs mēnešalgas būtu ļoti labs, optimāls līmenis. Taču šobrīd Latvijā vidēji tā nav pat viena mēnešalga, mums ir kur tiekties. Tomēr pozitīvi, ka cilvēki arvien vairāk uzkrāj," norādīja Jansons.

Lielākoties uzkrājumus cilvēki uzglabā bankas kontā. "Pārsvarā tas ir konts bankā, tie pat nav termiņdepozīti. Tas ir loģiski, jo, lai būtu motivācija ieslēgt naudu uz konkrētu termiņu, jābūt pretī kādai naudas cenai, kas šobrīd ir ļoti lēta. No procentlikmju viedokļa konts bankā šobrīd ir tas pats. Latvijā pretēji Lietuvai un Igaunijai ļoti aktīvi tiek izmantoti krājkonti," stāstīja "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs, bet atzina, ka joprojām liela daļa iedzīvotāju uzglabā naudu "zeķē".

"Tas joprojām ir diezgan populāri. Protams, bankas vēlētos, lai šī nauda tiktu uzglabāta banku kontos, un stāsts nav tikai par vēlmi, bet arī par drošību. Viens ir iespēja ierobežot spontānus pirkumus, bet otrs – pasargāt sevi no apkārtējās vides, tomēr nauda mājās nav pasargāta no dažādām lietām. Diez vai cilvēki, kas glabā naudu mājās, ir iegādājušies augstas kvalitātes seifus. Tomēr ir labi, ka uzkrājumi tiek veidoti, bet ir jāapzinās riski, vai nauda tur ir drošībā," teica Jansons.

Motīvi naudas uzglabāšanai mājās esot dažādi, tostarp neuzticēšanās bankām, kā arī, ja nauda ir saņemta "aploksnē", bailes to uzrādīt bankas kontā.

Par uzkrājumu veidošanu lielākoties domā iedzīvotāji vecumā virs 40 gadiem. Jansons sacīja, ka visspilgtāk tas parādās brīvprātīgajā pensiju uzkrājumu jomā.

"Taču tas ir vēlu. Tas nozīmē, ka mēneša iemaksa jau ir pietiekami liela un varbūt pat grūti sedzama. Ja par to domā ātrāk, mēneša maksājums ir krietni mazāks. Līdzīgi ir arī ar citiem noguldījumiem, un tas arī ir loģiski. Karjeras sākumā cilvēks daudz vairāk iegulda karjeras veidošanā, cilvēki turīgāki kļūst ar laiku, vairāk naudas var palikt pāri tad, kad esi apmierinājis savas tūlītējās vajadzības. Piemēram, ja iegādājies īpašumu, tas, visticamāk, ir jāaprīko ar iekārtām, mēbelēm, tāpat jaunam cilvēkam ir sapņi, piemēram, ceļot, taču, paliekot vecākam, esi remdējis lielu daļu no šīm vajadzībām. Līdz ar to, pat, ja ienākumi būtiski nepieaug, samazinās vajadzības, tas nozīmē, ka paliek pāri vairāk naudas, un cilvēki ergonomiski veido uzkrājumus," klāstīja "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs.

Institūta aptauju rezultāti arī liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzkrājumiem novirza mazāk par 5% no ikmēneša ienākumiem.

Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Cīņā par Rīgas čempionāta bronzu Saulkalnes florbolisti uzvar carnikaviešus aprinkis.lv/zinas/item/381… pic.twitter.com/zHn7c1bGcQ
aprinkislv
Komentārs. Darbi, kurus citu cilvēku labā var izdarīt arī tāpat vien aprinkis.lv/component/k2/i…
aprinkislv
@sigulda_lv : Aicina parakstīties par Siguldas spieķa iekļaušanu kultūras mantojuma sarakstā aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/wDtUmoAt4n

Twitter Citi raksta

Baldones_Novads
27.-28.05.2017 norisināsies akcija "Atvērtās dienas laukos" - pavasaris 2017. Baldonē, Ilzes kūku darbnīcā notiks... fb.me/18iIZYzW9
Stopini_Latvia
Brīvdienās sporta un kultūras pasākumi Stopiņu novadā pic.twitter.com/8Rc3Fj7ANY
Sigulda_Thrills
Šodien sākas novada svētku atklāšanas pasākumi! Plkst.18.00 tiekamies Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā!… twitter.com/i/web/status/8…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017