Vidējā alga maskē patieso nabadzību valstī

(Komentēt)
Vidējā alga maskē patieso nabadzību valstī Foto: Harijs Daina Liepiņš

Finanšu ministrijas optimisms attiecībā uz gaidāmo vidējās algas pieaugumu jāvērtē ar piesardzību, jo šis rādītājs ekonomisko situāciju valstī neatspoguļo objektīvi. Dažu cilvēku ekstrēmi lielā alga uz papīra vidēji bagātākus padara visus Latvijas iedzīvotājus, taču realitātē no teju 900 000 eiro lielās gada algas vienīgais ieguvējs ir pats "air Baltic" šefs – Martins Aleksandrs Gauss.

2016. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējā alga palielinājusies par 41 eiro jeb 5,0 %. Finanšu ministrija šķietami pozitīvo vēsti papildina ar tikpat iepriecinošu prognozi: šogad vidējā alga varētu augt līdz 906,1 eiro, bet līdz 2020. gadam vidējā darba samaksa uz papīra pārsniegšot 1000 eiro mēnesī.

Tomēr šajos skaitļos ir paslēpta kāda viltība. Tā izskaidro, kādēļ vidējos rādītājus ir tikpat kā neiespējami attiecināt uz individuāliem cilvēkiem – tāpat kā slimnīcas pacientu vidējo temperatūru uz konkrētiem sirdzējiem. Un cilvēkam šķiet: kā tad tā? Vidējā alga valstī aug, bet makā vairāk naudas kā nav, tā nav! Vienalga, vai viņš ir ierindas darba ņēmējs vai devējs.


Īstais vidējais – dalīts ar 1,3

Atalgojuma statistikā ir iekļautas gan ekstrēmi zemās, gan ekstrēmi augstās algas, kas Latvijas gadījumā vidējo rādītāju padara ievērojami augstāku. To var dēvēt par Gausa algas efektu. Bet rēķināt var arī citādi.

CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste sniedz šādu problēmas skaidrojumu: "Atalgojuma statistikā algu sadalījums parasti nav vienmērīgs un vidējo aritmētisko ietekmē ļoti lielas vai mazas vērtības, tāpēc, ja visi pamatdati pieejami personu līmenī, ir iespējams aprēķināt mediānas rādītāju, ko ekstremālās vērtības neietekmē [..]. CSP aprēķina mediānu no VID informācijas par darba ņēmēju darba ienākumiem un publicē datubāzēs. No šiem datiem redzams, ka vidējie aritmētiskie darba ienākumi 2015. gadā ir apmēram 1,3 reizes augstāki nekā mediāna."

Objektīvais rādītājs ir ievērojami zemāks. Piemēram 2015. gada decembrī vidējais aritmētiskais atalgojums ir 877 eiro, bet mediāna – vien 648. Un tas, jāatgādina, ir bruto – tātad uz papīra.

Kāpēc tādā gadījumā nākotnes prognozēšanā netiek lietots rādītājs, "ko ekstremālās vērtības neietekmē"? Finanšu ministrija atzīst, ka "mediānas algas rādītāji tiešām precīzāk raksturo reālo darba samaksas situāciju un ir piemērotāki tādiem mērķiem kā ienākumu sadales, nevienlīdzības, nabadzības mazināšanas analīze un attiecīgo politiku izstrāde".

Tikmēr vidējā alga labāk raksturojot kopējo makroekonomisko situāciju, uz kā pamata valsts var prognozēt ar darba samaksu saistītos nodokļu ieņēmumus. Pilnībā novērtēt lielo algu ietekmi uz vidējo atalgojumu valstī nav iespējams, tādēļ ka liela daļa privāto uzņēmumu CSP iesniedz summāros rādītājus. Statistiķi netiek pie privāto uzņēmumu vadītāju algām.

Turpretim Valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāju atalgojumu ikviens var uzzināt valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzē. No turienes arī jautājums, vai valsts algas ir samērīgas ar privātā sektora maksātajām.

Taps superalgu vadlīnijas

Pārresoru koordinācijas centra pasūtināts pētījums netieši liecina, ka atalgojums valsts un pašvaldību komercsabiedrību valdēs salīdzinājumā ar privāto sektoru ir pat ļoti konkurētspējīgs un, iespējams, izdara arī spiedienu uz to – ļoti lielās algas celt vēl vairāk, kā rezultātā ar algu fondu vidējā un zemākā līmeņa darbiniekiem nākas knapināties.

"6K" jau vēstīja, ka valsts pārvaldē stratēģiskais mērķis ir panākt, lai atalgojuma vidējais līmenis sasniegtu 80 % no privātā sektora līmeņa. Darbinieku mainība nav savietojama ar efektīvu pārvaldes darbu, un jo īpaši tas attiecas uz vadošo personālu. Taču šis pagaidām ir vien tiešās valsts pārvaldes mērķis – ministrijās un to padotības iestādēs daudziem darbiniekiem alga ir visai pieticīga.

Tikmēr vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst arī valsts un pašvaldību komercsabiedrības, nauda plūst ar krietni lielāku dāsnumu. Tāpēc arī kapitālsabiedrības nosmeļ daudzus labus speciālistus, vēl būdams amatā, atzina Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Jāatgādina: algu jautājums valstī aktualizēts kontekstā ar iecerēto valsts pārvaldes reformu – tai jākļūst kompaktākai un efektīvākai. Taču atalgojums uzņēmumos neietilpst Valsts kancelejas, bet gan Pārresoru koordinācijas centra rūpju lokā.

Pagājušā gada nogalē saņemts noslēguma ziņojums pētījumam par privātā sektora valdes locekļu atalgojumu. (Pētījuma veicējs: personu apvienība SIA "Civitta Latvija" un UAB "Civitta".) Centra pārstāve Elīna Krūzkopa vēsta, ka "pētījuma rezultātus paredzēts izmantot lēmumu pieņemšanai attiecībā uz konkurētspējīgu atalgojuma līmeni valdes locekļiem valsts uzņēmumos Latvijā, veidojot atalgojuma sistēmas vadlīnijas valsts uzņēmumiem un noteiktu kritērijus, kurus tālāk izmantot, nosakot atalgojuma līmeņus".

Vadlīnijas ir tiešām nepieciešamas, jo pašlaik to, cik darbiniekiem maksāt, pēc saviem ieskatiem lemj kapitāldaļu turētājs, un tas pats Martins Aleksandrs Gauss par savu neizskaidrojamo bagātību var pateikties tikai Satiksmes ministrijai. Vairāk nekā 70 000 eiro mēnesī (2015. gadā). Pētījums liecina, ka privātajā sektorā šādas algas maksātas netiek.

Situācija privātajā sektorā

Pētnieki noskaidrojuši, ka vidēji visaug¬stāk atalgotie valdes priekšsēdētāji strādā telekomunikāciju (9520 eiro), finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (6942 eiro) un mežsaimniecības un mežizstrādes (6379 eiro) nozarēs. Zemākie atalgojuma līmeņi ir arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze (2754 eiro), radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības (2645 eiro), kā arī izglītības (1872 eiro) nozarē.

Vidējais valdes priekšsēdētāja atalgojuma līmenis trīs nozarēs ar lielāko atalgojumu ir vairāk nekā trīs reizes augstāks par to, kāds ir trīs nozarēs ar mazāko. Valdes locekļi saņem vidēji 80 % no priekšsēdētāja atalgojuma. Protams, atalgojums arī korelē ar uzņēmuma lielumu. Valdes locekļi vidēja lieluma uzņēmumos pelna vidēji 68 % vairāk nekā mazos, bet lielos uzņēmumos vēl 73 % vairāk nekā vidējos. Priekšsēdētājiem šāds novērtējums ir samērā līdzīgs: vidēja lieluma uzņēmumos viņi saņem par 62 % lielāku atalgojumu nekā tie, kas strādā mazos uzņēmumos, un lielos uzņēmumos – par 68% vairāk nekā vidējos.

Pētījuma veicēji arī snieguši rekomendācijas attiecībā uz publiskās personas atalgojuma politikas veidošanu:

indivīda sniegumam jābūt tieši saistītam ar viņa sniegumu un atbildības līmeni – jo lielāka atbildība, jo lielāks atalgojums;
atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar salīdzināmu, līdzīga izmēra privātā sektora uzņēmumu tajā pašā nozarē;
atlīdzībai jābūt samērīgai ar uzņēmuma iespējām, lai tā nekļūtu par pārlieku slogu;
šie principi būtu jāpiemēro visiem uzņēmuma valdes locekļiem, nevis atsevišķiem indivīdiem.

"6K" pētījuma veicējiem jautāja, vai no viņu datiem neizriet, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu vadība ir tikpat, ja ne vēl labāk, atalgota kā privātajā sektorā. "Civitta Latvija" no komentāriem atteicās, savukārt personāla atlases kompānijā "Fontes", kas iepriekš veica pētījumu par atalgojumu valsts pārvaldē, atzina, ka līdz šim tāda sakarība nav konstatēta.

Tas acīmredzot būtu kas jauns. Gausa algas efekts.


Publikācijas pirmavots "Diena"

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Foto: Ikšķili @Ikskilelv pieskandina vasaras lielkoncerts aprinkis.lv/kultura/item/4… pic.twitter.com/QS8L23d7AG
aprinkislv
Lai arī kā Dziesmu svētku nedēļā šķita, ka esam vienoti un uz viena viļņa, nu atkal sāk izskatīties, ka diemžēl kat… twitter.com/i/web/status/1…
aprinkislv
Salaspils novadā atkal ķeza ar būvniecību aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/mhAaxciVPj

Twitter Citi raksta

Adazu_novads
No 23. līdz 25.jūlijam remontdarbu laikā apgrūtināta satiksmes Muižas ielā goo.gl/hNuye6
Adazu_novads
6.augustā Ādažos Donoru diena goo.gl/kuePtR
sigulda_lv
Šovakar plkst.19.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis”, XIII Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu laikā, n… twitter.com/i/web/status/1…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018