Pētniecības miljonus nekritiski atdod ārzemniekiem

(Komentēt)
Pētniecības miljonus nekritiski atdod ārzemniekiem Foto: (infografika) - "Kodols"

Pirms jaunu lēmumu pieņemšanas vai izvērtējot līdzšinējās politikas sasniegumus visdažādākajās nozarēs, valsts institūcijas pasūta izpēti. Ik gadu tās ir daudzos miljonos mērāmas summas, taču lielākajā daļā gadījumu pelnītāji ir ārzemnieki, turklāt nereti pie pasūtījumiem viņi tiek bez konkursa.

Latvijas akadēmiskā vide tikmēr dara melno darbu – vāc datus par daudzkārt zemāku atalgojumu – vai vispār netiek izmantota.

Sabiedrības integrācijas fonds nule pasūtinājis pētījumu "Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā". Tā mērķis ir noskaidrot, vai publiskie līdzekļi Aizkraukles novada pašvaldībā tiek taisnīgi sadalīti starp sievietēm un vīriešiem un, ja nav, kā to izdarīt taisnīgāk.

Konkursā uzvarējusi personu apvienība "Oxford Research Baltics" un "Oxford Research AB". Zviedri – jo viņiem esot liela pieredze dzimumu diskriminācijas jautājumos. Summa pieklājīga, kaut arī šis ir tikai izmēģinājumprojekts, un vēl nav pat zināms, vai vispār ir nepieciešams Latvijas sabiedrībai. 46 tūkstoši eiro.

Palīdz atbrīvoties no naudas

Liela nauda tiek apgrozīta arī pasūtījumos, kur piedalās starptautisko auditorkompāniju "meitas" – "Ernst&Young Baltic", "PricewaterhouseCoopers", "KPMG Baltic". No dažiem līdz pat simtiem tūkstošiem eiro. KPMG pēdējā laika skaļākais sasniegums ir 217 tūkstošus vērta virspusēja izpēte, kas Latvijas valstij ierosina atdot zviedriem vienu no saviem stratēģiski svarīgākajiem uzņēmumiem – "Latvijas Mobilo telefonu". Lai secinātu to, kas ārzemniekiem izdevīgi, nacionālās drošības apsvērums pētījumā vispār nav ņemts vērā.

Bet ir vēl viena Latvijas pētītāju kategorija, kas pie vērienīgiem pasūtījumiem tiek pat bez slēgtiem konkursiem vai dekoratīvām sarunu procedūrām, un te runa ir pat par miljonos mērāmām summām.

Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka un vēl četras saistītas institūcijas, ko saīsinājumā dēvē par Pasaules Bankas grupu. Tā ir ārpus jebkādiem konkurences apgrūtinājumiem, un Latvijas valdības pasūta tai vienu pētījumu pēc otra, kaut arī rezultāts bieži vien nav lietojams vai arī dublē Latvijas akadēmiskajā vidē jau tapušus pētījumus. Tikai par galvu reibinošu naudu. Tā saucas attīstības palīdzība.

Juridiski konkursa nerīkošana Pasaules Bankas gadījumā līdz šim tikusi pamatota ar izņēmuma atrunu Iepirkuma likumā. Pasaules Bankas pētījumi atbilstot zinātniskā pētījuma un lietišķā pētījuma statusam. Tiesa gan, 3. panta 6. daļa, uz ko atsaucas mūsu Finanšu ministrija, kopš februāra vairs nav spēkā, bet jaunajā likumā šāda norma vairs nav atrodama. Toties izņēmums iepirkuma procedūrā, iespējams, pamatojoties uz "starptautiskas organizācijas īpašu procedūru".

Vismaz līdz šim Pasaules Bankai nodrošināta teju neierobežota pieeja Latvijas valsts budžetam. Latvijas veselības stratēģija – vairāk nekā miljons eiro. Nodokļu politika – teju trešdaļa miljona. Augstākās izglītības finansēšana – vēl tikpat. Gandrīz 400 tūkstoši institucionālās kapacitātes celšanai finanšu jomā. Vēl tikpat par Latvijas ostu pētījumu...

Parādnieka pateicība

Finanšu ministrija vēsta, ka, sākot ar 1992. gadu, kad Latvija iestājās Pasaules Bankā kā saņēmējvalsts, Banka sniegusi attīstības palīdzību Latvijai kopumā 34 projektos. Un te jāatgādina būtisks fakts, ka Latvija joprojām ir Pasaules Bankas parādniece. 2008. gadā tā izsniedza aizdevumu Latvijai 400 miljonu eiro apmērā. Savukārt kopš 2012. gada Latvija saņēma "tehnisko palīdzību" jau donorvalsts statusā, kopā deviņos projektos.

Finanšu ministrija Pasaules Banku ļoti slavē. Ar 100 pārstāvniecību tīklu visā pasaulē un 73 gadu pieredzi valstu attīstībā tā nodrošinot pasaules mēroga augstas kvalitātes rekomendācijas: "Pasaules bankas ekonomistiem ir nozīmīga pieredze darbā dažādos pasaules reģionos, tādējādi viņi spēj valstij piemērot rekomendācijās pasaules labāko un atbilstošāko praksi. Pasaules Bankas sniegtais rezultāts ir politiski neatkarīgs, un katrs izpētes projekts tiek rūpīgi izvērtēts. Pasaules Banka cieši sadarbojas arī ar nacionālajiem ekspertiem, lai, izstrādājot rekomendācijas, tiktu ņemtas vērā arī katras valsts nacionālās/ekonomikas tendences."

Tieši šīs sadarbības sniegtā iespēja salīdzināt ieguldītā darba kvalitāti un apjomus pret saņemto atalgojumu pašmāju pētniekos izraisa visai kritisku attieksmi. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē problēmu formulē šādi: "Latviešu pētnieku rokām top Pasaules Bankas pētījumi, par kuriem Latvijas valsts samaksā milzu naudu."

Datus vāc studenti, apstrādā mācībspēki. Piemēram, LU profesors un vadošais pētnieks Mihails Hazans sniedz eksperta pakalpojumus gan Pasaules Bankai, gan bagāto valstu klubam OECD – darba ekonomikas, darba tirgus un sociālās politikas, migrācijas, izglītības ekonomikas jomās. Tomēr galīgie secinājumi šajos pētījumos paliek pašas Pasaules Bankas ziņā, un tie mēdz būt gana pavirši. Sevišķi gadījumos, kad vietējais resurss izmantots minimāli.

Nevar noticēt nekam

2013. gadā par Pasaules Bankas pētījumu nekvalitāti sāka runāt ostas. Arī Satiksmes ministrija, saņemot ziņojumu "Pārskats par ostu sektoru Latvijā: konkurētspēja un pārvaldība", vērsa uzmanību uz vairākiem punktiem, kas lika apšaubīt šā pētījuma lietderību un ekspertu kompetenci. Pieļautas pat elementāras faktoloģiskas kļūdas – piemēram norādīts, ka seklākajās ostās var apkalpot divreiz lielākus kuģus nekā dziļākajās.

Pērn līdzīgi tika kritizēts 1,3 miljonus eiro vērtais pētījums "Atbalsts veselības sistēmas stratēģijas izstrādei attiecībā uz prioritārajām saslimšanām Latvijā". Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis konstatēja: "Tajā mirklī, kad tu ieraugi ziņojumā simtiem būtisku faktoloģisku kļūdu, kas visas balstās uz pieņēmumiem (un, protams, Veselības ministrijas pakļautības iestāžu bezcerīgo statistiku), nevar noticēt nekam."

Un arī Pasaules Bankas veiktais Latvijas nodokļu sistēmas pētījums pērn bija starp apšaubītajiem. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča izteikumi izraisīja pamatīgu skandālu un vēl tagad tiek citēti: "Mūsuprāt, ir jābeidz nekritiski ieklausīties ārējo ekspertu padomos, vēl vairāk – pirkt šo ekspertu nekvalitatīvos ieteikumus par lielām naudas summām. Mums pašiem ir pietiekami daudz finansistu, ekonomistu, kas spētu izstrādāt nepieciešamos lēmumus, un nav racionāli maksāt milzīgu naudu par ekspertu padomiem, kas ir veca, uzsildīta zupa."

Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns norāda uz vēl kādu būtisku aspektu, kas saistīts ar valstij nepieciešamo pētījumu pasūtīšanu kā ārpakalpojumu no ārvalstīm: "Lielāka uzticēšanās vietējiem ekspertiem ļautu gan attīstīt vietējo ekspertu un pētniecības institūciju kapacitāti, gan ietaupīt līdzekļus, jo bieži vien vietējie eksperti ir gatavi paveikt to pašu analīzi, bet par mazāku naudu. Tāpat tas noteikti būtu atspaids situācijā, kad zinātne un pētniecība ir nepietiekami finansētas."

Valsts finansējums nozarē tuvākajos gados arvien samazināsies. Akadēmiķis Ivars Kalviņš Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā nesen uzstājās ar prezentāciju "Zinātnes un pētniecības finansēšanas politika Latvijā un tās sekas". Turpmākajos divos gados publiskā sektora finansējumu zinātnei valsts plāno samazināt par 18 % – no 13,3 miljoniem 2018. gadā uz nepilniem 11 miljoniem 2020. gadā. Zinātnieku skaits turpina samazināties, un arī privātās investīcijas zinātnē un pētniecībā ieplūst arvien gausāk. Šādos apstākļos pirkt pētījumus ārpakalpojumā ir izšķērdīgi.

Ar paviršas attieksmes indulgenci

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis stāsta, ka pašmāju zinātnieku sabiedrībā par to bieži diskutē un dusmojas: "Kāpēc mūsu Izglītības un zinātnes ministrija pasūta no ārpakalpojumiem dārgus pētījumus? Kāpēc to nebūtu varējuši veikt mūsu pašu cilvēki?" Jo īpaši tāpēc, ka Valsts pētījumu programmā, ko vērtē gan latviešu, gan ārzemju eksperti, domstarpību nekad nav bijis. "Un, lūk, šis te moments – ja nav domstarpību kvalitātes novērtējumā, kāds tad ir pamats neuzticēties Latvijas ekspertiem!?"

Akadēmiķim Spārītim ir versija, kādēļ tā. Tik mazā valstī kā Latvija, kur visi viens otru pazīst, grūti būt neitrālam. Ierēdniecība tādēļ pieņem, ka vērtētājs no malas būs objektīvāks – neietekmēts, nemanipulēts. Taču problēma ir tā, ka šis neitrālais vērtētājs nesaprot mūsu reģiona postsovjetisko specifiku, nespēj uztvert mūsu ekonomikas, zinātnes un izglītības izkropļojumus.

"Ārzemju eksperts ir par tālu, lai iedziļinātos, laika viņam ir par maz. Viņš atnāk, piemēram, uz vienu augstskolu, lai stundas laikā iegūtu pārskatu šķērsgriezumā – kāda ir augstskola, kādas ir tās problēmas. Plusi, mīnusi, pasniedzēju sastāvs, studentu prasības pret mācību vielu... Nē, viņš nevar iegūt objektīvu pilnu ainu! Un rezultātā tas, ko viņš uzzīmē, nevar arī būt pārliecinošs un ticams."

Bet, iespējams, zinātniskā patiesība viņiem nemaz nav tik būtiska. "Eiropa, sūtot šīs ekspertu grupas uz tādām perifērijas zemēm kā mūsējā, varbūt arī apbruņo ar paviršas attieksmes indulgenci, sak, neko daudz jau jūs no viņiem negaidiet! Tā tur ir tāda perifērijas zeme, un attiecīgi viņus kā tādus arī vērtējiet."

Koordinēta neuzticēšanās

Lai valsts iestāžu pasūtīti pētījumi nedublētos, tos vienā datu bāzē apkopo Pārresoru koordinācijas centrs. Taču reāla koordinācija praksē nenotiek. Katrs pēta, ko vēlas, un arī izglītību – visi, kam nav slinkums. Sarakstā atrodams arī Pasaules Bankas vārds. Līdz 2018. gada beigām ar tās zīmolu taps pētījums par Latvijas augstākās izglītības pārvaldību. Projekta kopējais finansējums 2,4 miljoni eiro. Ļoti dārgi.

Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis pieļauj, ka neuzticēšanās vietējiem pētniekiem un bažas par viņu neitralitāti varētu būt arguments, kādēļ tik daudzi pētījumi tiek atdoti ārpakalpojumā. Taču neitralitātes trūkumu tiklab var piedēvēt arī ārzemju ekspertiem – arī viņiem Latvijā ir savas intereses, ko pierāda, piemēram, LMT pārdošanas pētījums.

Uz to Vespers atbild, ka valdībai tāpēc ir mandāts kritiski izvērtēt jebkurus secinājumus un argumentus: "Pētījumi ir vajadzīgi, bet mums pašiem, balstoties uz savām interesēm un vērtībām, jāpieņem galīgais lēmums." Tikai tādā gadījumā jāvaicā, vai šie noraidāmie secinājumi, vienalga – par nodokļiem, ostām, par medicīnu vai izglītību –, tiešām ir ārzemniekiem samaksāto miljonu vērti.


Pirmpublikācija laikrakstā "Diena"

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Foto: Putnu portreti un mākoņainavas aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/vC4BTSO9aN
aprinkislv
@Valsts_policija : Vērienīgu meklēšanas pasākumu laikā par plānotu slepkavību Mālpilī @malpils_lv aizturēts vīrietis aprinkis.lv/sabiedriba/kri…
aprinkislv
Muzikālā izrāde Grinča Ziemassvētki ciemosies Mālpilī, Ādažos, Mārupē un Baložos aprinkis.lv/zinas/item/419… pic.twitter.com/Iz3K13JhxR

Twitter Citi raksta

JurmalaLV
Gada sportisti Jūrmalā – Tīna Laura Graudiņa un Aleksandrs Samoilovs jurmala.lv/lv/sabiedriba/… pic.twitter.com/XSRALcgQMO
Ikskilelv
Aicinām pieteikt saldumu paciņu saņemšanai Ikšķiles novadā deklarētos bērnus, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītība… twitter.com/i/web/status/9…
Sigulda_Thrills
Ar saukli Ziemasspēki nāk" Siguldā norisināsies Ziemassvētku pasākumi un koncerti- m.facebook.com/story.php?stor… pic.twitter.com/F9ACZNGLGi

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017