Raidījums: Valstij, iespējams, būs jāiesaistās Latvijas dzelzceļa finanšu stabilitātes nodrošināšanā

(Komentēt)
Raidījums: Valstij, iespējams, būs jāiesaistās "Latvijas dzelzceļa" finanšu stabilitātes nodrošināšanā Foto: arhīvs
8. aprīlis, 22:38

Valdībā iesniegts Satiksmes ministrijas gatavots dokuments, kas paredz valstij iesaistīties VAS "Latvijas dzelzceļa" (LDz) finanšu stabilitātes nodrošināšanā, ja uzņēmums pats netiks galā ar infrastruktūras apsaimniekošanu, ziņo LTV raidījums "de facto".

Dzelzceļa nozare pēdējos gados piedzīvo konstantu kravu kritumu. Ja rēķina pārvadātās tonnas uz sliežu kilometru, tad kopš 2012.gada kritums bijis par vairāk nekā 30%. Kravu ir mazāk, un tas nozīmē mazāk naudas sliežu uzturēšanai. Tādēļ nozare jau kādu laiku skubina valsti palīdzēt. Īpaši aktīvs ir Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), kurš vada Latvijas tranzīta biznesa asociāciju.

Viņš vairākkārt savās preses konferencēs aicināja valdību rīkoties. Februārī Lembergs paziņoja, ka panākta vienošanās starp nozari un ministriju par dzelzceļa infrastruktūras maksas iesaldēšanu uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka kravu pārvadātājiem vairs nepieaugs maksa par infrastruktūru.

Skaidru atbildi nesniedz arī Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais plāns. Dokumentā minēts, ka nākamgad iztrūkums varētu būt 6,7 miljoni eiro. Taču tas attiecas tikai uz kravu pārvadājumiem Eiropas Savienībā (ES), kurus dotēt liek ES direktīva. Taču lauvas tiesu kravu pārvadājumos veido tranzīts no Austrumiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) mierina - valstij maks būs jāatver, ja kravu būs par kādiem 10 miljoniem tonnu mazāk. Ja dzelzceļa kravas nokrīt uz 30 miljoniem tonnu, tad maksa būtu nepieciešama apmēram 5 miljoni eiro. "Aprēķini mums ir dažādi bijuši, bet [gala dokuments] ir tas, ko mēs pašlaik skaņojam un virzāmies uz valdību," saka Augulis.

LDz uzsver, ka pat pie krītoša kravu apjoma pērn strādāts ar peļņu. Arī turpmāk uzņēmums pirms lūgt palīdzību vispirms mēģinās ietaupīt pats.

Vaicāts, kāds varētu būt iztrūkums budžetā sliktākā scenārija gadījumā, LDz viceprezidents Aivars Strakšas atzīst, ka mīnuss kaut kādā brīdī radīsies, un tās nopietnās problēmas sāksies zem 40 miljoniem tonnu. "Teikt, ka tā būs kaut kāda traģēdija, to tā nevajadzētu uztvert. Vienīgais, kas notiks, ka dzelzceļš, kas ir spējis pats uzturēt savu infrastruktūru, acīmredzot, to nespēs turpmāk," saka Strakšas.

Valsts dzelzceļa administrācijas vadītājs Juris Iesalnieks uzskata, ka LDz ir iespējas samazināt tēriņus, lai visi zaudējumi nebūtu jāsedz valstij.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Lai arī kā Dziesmu svētku nedēļā šķita, ka esam vienoti un uz viena viļņa, nu atkal sāk izskatīties, ka diemžēl kat… twitter.com/i/web/status/1…
aprinkislv
Salaspils novadā atkal ķeza ar būvniecību aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/mhAaxciVPj
aprinkislv
Brīvdienas Pierīgā: ko redzēt un dzirdēt, kur aiziet un piedalīties aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/Grxlo5rxNE

Twitter Citi raksta

Adazu_novads
6.augustā Ādažos Donoru diena goo.gl/kuePtR
sigulda_lv
Šovakar plkst.19.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis”, XIII Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu laikā, n… twitter.com/i/web/status/1…
Marupes_novads
18.jūlijā uzsākta Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam grozījumu 1.redakcijas un tās vides pārskat… twitter.com/i/web/status/1…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018