Palielinās Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu

(Komentēt)
Palielinās Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu Foto: Latvijas valsts ceļi
3. oktobris, 16:33

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus likumā par autoceļiem, paredzot palielināt Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu.

Atbilstoši pašreizējam likumam par autoceļiem Valsts autoceļu fondu veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Attiecīgās normas netiek izpildītas, ik gadu valsts budžeta likumā nosakot citādi.

Ar attiecīgajiem likuma grozījumiem tostarp bija paredzēts izslēgt normu, ka gadskārtējā valsts budžeta likumā var noteikt citādu finansējuma apmēru, nekā izriet no likuma par autoceļiem, taču pēc Finanšu ministrijas iebildumiem valdība nolēma normu saglabāt likumā.

Lai gan Satiksmes ministrija (SM) un biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" sēdē pauda, ka norma būtu jāizslēdz, Finanšu ministrija vēlējās, lai finansējums autoceļiem saglabātu sasaisti arī ar valsts budžeta likumu. Vienlaikus gan plānoto finansējuma pieaugumu autoceļiem solīts saglabāt.

SM likumprojekta anotācijā skaidro, ka pašreizējais valsts finansējums autoceļu sakārtošanai ir nepietiekams un valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44% autoceļi ar asfalta segumu un 43% ar grants segumu. Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 1,1 miljarda eiro apmērā, proti, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš. Problēmas cēlonis ir laikus un pietiekamā apmērā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodžu radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošana būti nepieciešami 4,5 miljardi eiro.

Ņemot vērā valsts autoceļu problemātiku, SM izstrādāja informatīvo ziņojumu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. līdz 2023. gadam, kas Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra sēdē tika pieņemts zināšanai. Vienlaikus Ministru kabinets uzdeva SM sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā par autoceļiem, paredzot palielināt Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu.

Attiecīgais likumprojekts paredz palielināt finansējumu Valsts autoceļu fondam no 2018.gada par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja faktiskie ieņēmumi attiecīgajā gadā pārsniedz plānotos. Par bāzes gadu tiek pieņemts pēdējais gads, par kuru zināmi akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi.

Tāpat paredzēts palielināt finansējumu no 2020. gada par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu, ja nominālā Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze attiecīgajam gadam ir ne mazāka kā 5%. Šāds finansējuma pieaugums paredzēts, līdz tiek sasniegts likumā par autoceļiem patlaban noteiktais finansējuma apmērs, kas jānovirza Valsts autoceļu fondam.

Pēc SM paustā, tādējādi 2018. gadā Valsts autoceļu fonda finansējumam jābūt vismaz par 25,62 miljoniem eiro lielākam nekā 2017. gadā (finansējuma pieaugums ir identisks ar akcīzes nodokļa par naftas produktiem plāna pārpildi 2016. gadā). Vienlaikus jāņem vērā, ka turpmākajos gados nav droši zināms, vai faktiskie akcīzes nodokļi par naftas produktiem ieņēmumi būs lielāki par plānotajiem. Šobrīd nav arī iespējams precīzi pateikt, kāda būs IKP pieauguma prognoze 2020. gadā (pašlaik plānota 5,7% apmērā), līdz ar to papildus likumprojektā iekļautajam papildu finansējumam tiks meklētas arī citas iespējas autoceļu finansēšanā.

SM sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespējamību piesaistīt papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam (piemēram, izmantojot publiskās un privātās partnerības finansēšanas modeli), ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Ulbrokas @FSMasters @Stopini_Latvia florbolistu ceļš pretī EuroFloorballCup apstājas pusfinālā… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
LBL: Ķekava, Carnikava un Saulkrasti turpina uzvarēt, Sigulda turpina zaudēt aprinkis.lv/zinas/item/409… pic.twitter.com/VJc6anJTyo
aprinkislv
Māksla un mūzika Siguldas Baltajā flīģelī @baltaisfligelis @sigulda_lv aprinkis.lv/zinas/item/409… pic.twitter.com/xyoourKNYj

Twitter Citi raksta

NBD_LV
Labs darbs, kas padarīts! Uzmanības centrā Latvijas seklekcijas labākie rezultāti, Lielvārdes jostas motīvos... fb.me/27sQtFZ3o
Stopini_Latvia
21. un 22. oktobrī Stopiņu novada ''Jugla 1'' apkārtnē notiks apmācības zemessargiem stopini.lv/lv/jaunumi/nov…
Saulkrastic
Ieskaties padomos, kā izmantot rudens lapas savā labā! ow.ly/DJrb30g0B1u pic.twitter.com/ZsI3TqAkj9

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017