Deviņos mēnešos budžeta ieņēmumi auguši par 5,8%, bet izdevumi – par 5,2%

(Komentēt)
Deviņos mēnešos budžeta ieņēmumi auguši par 5,8%, bet izdevumi – par 5,2% Foto: arhīvs
26. oktobris, 15:22

Šā gada deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi auguši par 5,8%, bet izdevumi auguši par 5,2%, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 7,15 miljardi eiro, kas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir par 394,3 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada deviņos mēnešos bija 6,79 miljardi eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gada deviņu mēnešu periodu, ir par 337,1 miljonu eiro jeb 5,2% vairāk.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pārpalikums palielinājies par 57,2 miljoniem eiro. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 miljoni eiro, speciālajā budžetā 63,8 miljoni eiro, pašvaldību budžetā 74,7 miljoni eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33 miljoni eiro.

Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši FM prognozēm, 2017. gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadam tiek prognozēts 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 235 miljoni eiro.

FM atzina, ka līdz ar ekonomiskās izaugsmes tempu pieaugumu redzamas pozitīvas tendences nodokļu ieņēmumu dinamikā. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 5,9 miljardi eiro, un salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās par 418,4 miljoniem eiro jeb 7,6%. Kopumā nodokļu ieņēmumu plāns pārskata periodā tika izpildīts 101,3% apmērā, veidojot 75,2 miljonu eiro virsplāna ieņēmumus. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi deviņos mēnešos bijuši gandrīz tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, veidojot 560,2 miljonu eiro.

Labi pildījušies darba spēka nodokļu ieņēmumi, iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN), salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, ieņēmumi kopbudžetā palielinājušies par 109,5 miljoniem eiro jeb 9,8%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kāpuši par 88,1 miljoniem eiro jeb 5,6%. Atšķirības darba spēka nodokļu ieņēmumu pieauguma tempos galvenokārt ir skaidrojamas ar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un iemaksu palielinājuma 2.pensiju līmenī no 5% uz 6%. Tajā pašā laikā IIN ieņēmumu plāns deviņos mēnešos tika izpildīts 102,5% apmērā, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu plāns 101,1% apmērā, veidojot virsplāna ieņēmumus attiecīgi 29,7 miljonu eiro un 17,7 miljonu eiro.

IIN ieņēmumu kāpums jūtami iespaidojis pašvaldību budžeta ieņēmumus, kur redzams ieņēmumu kāpums par 185,8 miljoniem eiro jeb 11,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem.

FM izceļ arī solidaritātes nodokļu ieņēmumu kāpumu un pozitīvo plāna izpildi, kopbudžetā veidojot 9,9 miljonu eiro virsplāna ieņēmumus. Virsplāna ieņēmumi veidojušies arī akcīzes nodoklim, kur plāns izpildīts 101,8% apmērā, bet virsplāna ieņēmumi veido 11,7 miljonus eiro. Joprojām no plānotā atpaliek akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem, kas šā gada deviņos mēnešos bijuši par 7,9 miljoniem eiro jeb 5,2% mazāki nekā plānots, kas skaidrojams ar tabakas izstrādājumu patēriņa apjoma samazinājumu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem kopbudžetā deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams 113,7 miljonu eiro jeb 7,7% palielinājums, bet uzņēmuma ienākuma nodoklim (UIN) sešu miljonu eiro jeb 1,9% palielinājums. Kā PVN, tā arī UIN ieņēmumi šogad bijuši plānotajā apmērā.

Nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos veidoja 4,36 miljardus eiro un, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, samazinājās par 28,2 miljoniem eiro jeb 6,1%. Pamatbudžeta līmenī nenodokļu ieņēmumi samazinājās vēl straujāk, t.i. par 54,7 miljoniem eiro jeb 13,7%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu. Ieņēmumu samazinājums galvenokārt skaidrojams ar vienreizējo pērn valsts budžetā ieskaitīto maksājumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tikmēr nenodokļu ieņēmumu plāns pamatbudžetā janvārī-septembrī tika izpildīts par 97,3%, ieņēmumiem esot par 9,5 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Turpretī speciālajā budžetā nenodokļu ieņēmumiem vērojams 23,4 miljonu eiro jeb 75,6% kāpums, kas lielā mērā skaidrojams ar Privatizācijas aģentūras veikto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārvaldīto AS "Latvijas kuģniecība" kapitāldaļu pārdošanu.

FM norādīja, ka straujākais izdevumu palielinājums vērojams pašvaldību budžetā, kur izdevumi kāpuši par 217,9 miljoni eiro jeb 14,6%. Galvenokārt izdevumu kāpumu sekmē pieaugošie atlīdzības un kapitālie izdevumi. Konsolidētā kopbudžetā atlīdzības izdevumi šā gada janvārī-septembrī bija 1,62 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājās par 142,7 miljoniem eiro jeb 9,7%.

"Izdevumu palielinājumu sekmēja vispārējais algu līmeņa pieaugums valstī, kā arī minimālās algas palielināšana. Pie kopējā atalgojuma izdevumu kāpuma īpaši izceļama iekšējās un ārējās drošības struktūru algu fonda palielināšana, kā arī jauno pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana. Būtiskākais kopbudžeta izdevumu palielinājums vērojams kapitālo izdevumu pozīcijās, kur izdevumi janvārī-septembrī pieauguši līdz 559,9 miljoni eiro, pretstatā pērnā gadā pārskata periodā veiktajiem izdevumiem 387,2 miljoniem eiro, veidojot strauju kapitālo izdevumu pieaugumu par 172,8 miljoniem eiro jeb 44,6%," atzina FM.

Lielākais izdevumu kāpums redzams pašvaldību budžetā, ko ietekmēja arvien aktīvāka Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana. Arī izdevumiem precēm un pakalpojumiem kopbudžetā vērojams izteikts pieaugums. Deviņos mēnešos izdevumi precēm un pakalpojumiem bija 894,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 76,6 miljoniem eiro jeb 9,4%. FM norādīja, ka preču un pakalpojumu izdevumi kopbudžetā straujāk kāpuši Nacionālajos bruņotajos spēkos un Iekšlietu ministrijas resorā, tāpat nozīmīgs pieaugums redzams pašvaldībās un to padotības struktūrās.

Izdevumi sociālajiem maksājumiem deviņos mēnešos kopbudžetā bija 2,1 miljards eiro. Deviņu mēnešu griezumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, izdevumi palielinājušies par 77,1 miljoniem eiro jeb 3,8%. Pensiju izdevumi palielinājušies par 41 miljoniem eiro jeb 2,9%, bet pārējo sociālo pabalstu izdevumi par 36,1 miljonu eiro jeb 5,8%.

Sociālo pabalstu izdevumu kāpumu sekmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums, bet pieauguma temps bija līdzvērtīgs sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma tempam. Izdevumi slimības pabalstiem deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2016.gadā, palielinājušies par 8,6%, kamēr bezdarbnieku pabalstiem izdevumi sarukuši par 2,4%, ko sekmēja sarūkošais reģistrētā bezdarba līmenis valstī.

Savukārt izdevumu pieaugums pensijām ir saistāms ar 2016.gada oktobrī veikto indeksāciju. Lai gan vidējais pensijas apmērs 2017. gadā ir par aptuveni 5,6% lielāks nekā 2016. gadā, kopējais pensiju izdevumu pieaugums bija par 2,7 procentpunktiem lēnāks, kas skaidrojams ar pensiju saņēmēju skaita samazināšanos aptuveni par 1,2%. Ņemot vērā, ka speciālā budžeta ieņēmumi palielinājās par 6,1%, speciālā budžeta pārpalikums pieauga līdz 63,8 miljoniem eiro, salīdzinot ar situāciju pirms gada attiecīgajā deviņu mēnešu periodā, pārpalikums ir palielinājies par 51,5 miljoniem eiro.

Lai arī kopbudžeta izdevumos kopumā bija vērojams pieaugums, atsevišķās kopbudžeta izdevumu pozīcijās 2017.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, vērojams samazinājums. Procentu izdevumu kļuvuši par 13,7 miljoniem eiro jeb 5,5% mazāki, kā arī par 11,8 miljoniem eiro jeb 6,7% mazākas kļuvušas iemaksas ES budžetā.

Tomēr būtiskākais samazinājums bijis izdevumiem subsīdijām un dotācijām, kuras samazinājušās par 109,2 miljoniem eiro jeb 8,4%, kas skaidrojams, galvenokārt, ar mazākiem valdības iestāžu veiktajiem maksājumiem komersantiem par ES fondu projektu īstenošanu, ko ietekmēja ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda slēgšana.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Foto: Putnu portreti un mākoņainavas aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/vC4BTSO9aN
aprinkislv
@Valsts_policija : Vērienīgu meklēšanas pasākumu laikā par plānotu slepkavību Mālpilī @malpils_lv aizturēts vīrietis aprinkis.lv/sabiedriba/kri…
aprinkislv
Muzikālā izrāde Grinča Ziemassvētki ciemosies Mālpilī, Ādažos, Mārupē un Baložos aprinkis.lv/zinas/item/419… pic.twitter.com/Iz3K13JhxR

Twitter Citi raksta

JurmalaLV
Gada sportisti Jūrmalā – Tīna Laura Graudiņa un Aleksandrs Samoilovs jurmala.lv/lv/sabiedriba/… pic.twitter.com/XSRALcgQMO
Ikskilelv
Aicinām pieteikt saldumu paciņu saņemšanai Ikšķiles novadā deklarētos bērnus, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītība… twitter.com/i/web/status/9…
Sigulda_Thrills
Ar saukli Ziemasspēki nāk" Siguldā norisināsies Ziemassvētku pasākumi un koncerti- m.facebook.com/story.php?stor… pic.twitter.com/F9ACZNGLGi

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017