Ražots Pierīgā. Māja – ātri un vienkārši

(Komentēt) Galerija
Oskars Ūpis: “Cilvēki būvē mājas no ķieģeļiem un akmens, cerot, ka tās kalpos gan viņu bērniem, gan bērnu bērniem. Taču arī koka mājas dzīvo 100 gadu un pat ilgāk, tikai jākopj to fasāde un jāraugās, lai nesāk tecēt jumts. To pašu var teikt par moduļu mājām.” Jautāts, kāpēc pasūtītāji izvēlas it kā askētiskās moduļu mājas, viņš teic, ka tas, iespējams, ir tāpēc, ka šādu māju var ātri uzcelt un tās cena ir saprātīga. Oskars Ūpis: “Cilvēki būvē mājas no ķieģeļiem un akmens, cerot, ka tās kalpos gan viņu bērniem, gan bērnu bērniem. Taču arī koka mājas dzīvo 100 gadu un pat ilgāk, tikai jākopj to fasāde un jāraugās, lai nesāk tecēt jumts. To pašu var teikt par moduļu mājām.” Jautāts, kāpēc pasūtītāji izvēlas it kā askētiskās moduļu mājas, viņš teic, ka tas, iespējams, ir tāpēc, ka šādu māju var ātri uzcelt un tās cena ir saprātīga. Foto: Einārs Binders
10. maijs, 13:59

Lai gan lielākajai daļai latviešu šķiet, ka īsta ģimenes māja ir pamatīga būve, kas celta no guļbaļķiem vai ķieģeļiem, arvien biežāk vietu arī Pierīgā atrod moduļu mājas.

Pirmo moduļu māju uzbūvēja pats sev

"Visu līdzšinējo darba mūžu, kopš pabeidzu Rīgas Industriālo politehnikumu, esmu bijis celtnieks. Man nav inženiera izglītības, esmu būvmeistars. Tas nozīmē, ka varu vadīt būvdarbus, bet, ja nepieciešams, varu arī uzvilkt darba drēbes, ņemt rokās celtnieka instrumentus un paveikt to pašu, ko kvalificēts celtnieks," iepazīstoties teic SIA "Spars AP" īpašnieks Oskars Ūpis. Viņa uzņēmums jau kādu laiku atradis sev mājvietu Ķekavā.

Stāstot par savām moduļu mājām, O. Ūpis skaidro, ka ideja radusies, raugoties uz siltajiem un izturīgajiem celtnieku vagoniņiem. Kādu laiku uzņēmums būvējis arī tādus. "Iedomājos, ka, saliekot kopā vairākus vagoniņus, var uzbūvēt ērtu dzīvojamo māju. Turklāt šādas ēkas nav jāceļ vietā, kur tās stāvēs zem klajas debess. Tās var būvēt zem jumta angārā, kur darbu netraucē laikapstākļi. Tas ļauj arī labāk iekļauties paredzētajos termiņos. Nereti darbus izdodas paveikt pat pirms noteiktā laika," viņš stāsta.

Lai uzbūvētu, piemēram, 70 kvadrātmetru lielu dzīvojamo māju, vidēji ir nepieciešamas 50 darbadienas. Šajā laikā tiek pabeigta mājas ārpuse, tā ir nokrāsota, un ir gatava pelēkā iekšējā apdare.

Nav divu vienādu māju

Pirmo moduļu māju Oskars Ūpis uzcēlis gadsimtu mijā. Kādu laiku tajā padzīvojis, tad ielicis avīzē sludinājumu, pārdevis un sapratis, ka pēc tādām būvēm var būt pieprasījums arī Latvijā. "Tad pats sev uzbūvēju mazāku – 50 kvadrātmetru lielu ‒ māju, gadus septiņus tajā nodzīvoju, atkal pārdevu un uzcēlu vietā citu – šoreiz jau lielāku par iepriekšējo," viņš stāsta.

Būvmeistars skaidro, ka moduļu mājas būtībā ir statņu būves, jo celtas pēc tā paša principa. Vienīgā atšķirība no koka karkasa mājas esot tā, ka moduļu māja tiek uzbūvēta nevis vietā, kur tā stāvēs, bet angārā. Kad moduļi ir gatavi, tos iekrauj treilerī, aizved uz paredzēto vietu un tur uzstāda uz stabiņveida vai lentveida pamatiem. Ja ēka ir vienstāva, pietiek ar stabiņveida pamatiem, ja divstāvu – pamati nepieciešami stiprāki. To izrēķina konstruktors.

"Kad pie manis atnāk pasūtītājs, vispirms kopā uzzīmējam vēlamo plānojumu – kurā mājas pusē vajadzētu būt galvenajai ieejai, kurā virtuvei, kur atradīsies dzīvojamā istaba, kur terase, jo atšķiras gan zemesgabali, gan arī cilvēku ieskati par to, kur un kam mājā jāatrodas. Tad taisām skičveida projektu, vienojamies, kāda māja izskatīsies, un pieslīpējam detaļas. Skatāmies, lai pareizi tiktu izveidotas moduļu savienojumu vietas. Tad tiek taisīts projekts, kuram tiek piesaistīts arī arhitekts.

Var dzīvot mājā no pāris moduļiem, bet to skaits var mainīties – piemēram, celtni veido četri moduļi. Katrai ēkai atšķiras gan krāsojums, gan logu lielums, gan arī moduļu izvietojums."

Oskars ŪpisOskars Ūpis

Maza māja ir dārgāka par lielu

Uzsverot to, ka divu vienādu māju nav, O. Ūpis skaidro, ka pats populārākais mājas lielums ir no 70 līdz 120, bet reizēm līdz pat 160 kvadrātmetriem. Viņa pieredze liecinot, ka, ja cilvēki var atļauties uzcelt pili, viņi to arī dara. Taču parasti pasūtītājiem pietiek ar māju, kurā ir trīs vai četras guļamistabas. Tas visbiežāk atbilst cilvēku skaitam ģimenē – vecāki, bērni, kāds no vecvecākiem. Guļamistabu izmērs parasti ir 9–10 kvadrātmetri. Lielākā parasti esot dzīvojamā istaba. Populāras esot arī garderobes istabas ar drēbju skapjiem. Virtuve parasti esot aptuveni 12 kvadrātmetrus plaša, populāras joprojām esot arī virtuves, kas apvienotas ar dzīvojamo istabu.

Lai celtnieki ķertos pie darba, nepieciešams avansa maksājums – apmēram 40 % no mājas izmaksas. Tad tiek sastādīts darbu izpildes un apmaksas grafiks, kas sadalīts trīs vai četros posmos. Kad gatava mājas pirmā kārta, klients tiek uzaicināts paskatīties, vai darbi atbilst plānotajam, vai mājas karkass ir saskrūvēts pareizi, vai iestrādāti siltinājuma materiāli. "Patiesībā jau pasūtītājs var ierasties pie mums jebkurā darba posmā. Pēdējais maksājums jāveic tad, kad māja ir atvesta un uzstādīta," piebilst O. Ūpis.

Jautāts, vai rūpnieciski ražotās mājas reklamējošais sauklis "Māja par dzīvokļa cenu!" atbilst patiesībai, O. Ūpis atzīst, ka dzīvokļi mēdzot būt ļoti atšķirīgi. Tāpēc Ķekavā kvadrātmetrs standarta mājās ar pelēko apdari bez apkures iekārtām maksā, sākot no 360 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis. Taču te atkal jāskatās mājas lielums – nelielas, virs 60 kvadrātmetriem, mājas kvadrātmetrs tā arī maksās. Ja māja būs tikai 20 kvadrātmetru liela, tad dārgāk. Jo mazāka māja, jo dārgāk tā izmaksā.

Moduļu mājas izvēlas gan jauni, gan veci

Uz jautājumu, kurš tad pie mums izvēlas moduļu mājas, O. Ūpis stāsta, ka tās pasūta gan gados vecāki cilvēki, kuri vairs nevēlas dzīvot pilsētā, gan jauni cilvēki, kuriem ir skaidrs, ka viņi negrib dzīvot pilsētas dzīvoklī. Vecāki cilvēki pārdod savu pilsētas dzīvokli un uzbūvē māju laukos. Viņi parasti izvēlas pieticīgākus ēkas apjomus ‒ aptuveni 60 kvadrātmetrus. Jaunāki cilvēki un lielākas ģimenes – aptuveni 120 kvadrātmetrus.

Kopš 2000. gada Oskara Ūpja vadītā firma SIA "Spars AP" Latvijas tirgum ir uzbūvējusi aptuveni 100 māju. To celtniecībā tiek izmantoti vietējie izejmateriāli – koks, finieris, OSB plāksnes. No metāla konstrukcijām tiek izmantotas tikai skrūves un būvkalumi. Metāla rāmjus māju būvē neizmanto, jo ziemā, kad ir auksts, tajos rodas tā sauktie aukstuma tilti.

"Ja moduļu māju būvēšanā ir kādi mīnusi, tad tās ir attiecības ar bankām. Šķiet, ka tās ne pārāk uzticas klientiem, kuri izvēlas dzīvot šādās mājās. Iespējams, pastāv aizdomas, ka māja, kas jau reiz no kaut kurienes atceļojusi uz apbūves gabalu, kādu dienu var doties tālāk, un tad nu ej sadzen vēju laukā. Taču lielākoties tie ir nepamatoti aizspriedumi," domā moduļu māju būvētājs.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Foto: Zibakcijā Mārupes vidusskolā @MarupesVSK atšifrē apsveikumu Latvijai aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/DiS72WgCVD
aprinkislv
Klusums Salaspils kultūras nama Enerģētiķis būvlaukumā @Salaspilsnovads aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/mINws1lv9Q
aprinkislv
Saulkrastu koris Anima @KorisANIMA @Saulkrastu_nov un Kristaps Krievkalns piedāvā jaunu tautasdziesmas versiju… twitter.com/i/web/status/9…

Twitter Citi raksta

Kekavas_novads
Ķekavas novada pašvaldības vadība tikās ar biedrības “Lapenieku ciemats” pārstāvi, lai pārrunātu turpmākos soļus ie… twitter.com/i/web/status/9…
DaugavasMuzejs
Izdots izcils ceļvedis pa piemiņas vietām Rīgā un tās apkārtnē! salaspils.lv/kultura/kultur…
Kekavas_novads
Sveicam Latvijas 99. gadadienā! 🇱🇻Domes priekšsēdētājas Viktorijas Baires apsveikuma runu svētkos skaties šeit:… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017