Pierīgas uzņēmēji: nodokļu reforma izaugsmi neveicinās

(Komentēt)
Pierīgas uzņēmēji: nodokļu reforma izaugsmi neveicinās Foto: arhīvs
9. augusts, 16:25

Tuvākajā laikā plānots izsludināt Saeimā pieņemto nodokļu reformas likumu paketi, kas paredz apjomīgus nodokļu izmaiņas, sākot no nākamā gada.

Atgādinām, ka būtiskākie grozījumi paredzēti likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1. janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likmi gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.

Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai. Nākamgad minimālo algu palielinās līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro.

"Rīgas Apriņķa Avīzes" aptaujātie Pierīgas uzņēmēji pārsvarā skeptiski vērtē paredzamos nodokļu izmaiņas, uzsverot, ka kopējo naudas un labklājības līmeni tās maz veicinās.

SIA "Saulkrastu meži" valdes priekšsēdētājs Valdis Baltiņš: "Es uzskatu, ka tā ir acu aizmālēšana iedzīvotājiem – pārliekot naudu no vienas kabatas otrā, bet reāli cilvēku labklājību tas nepalielinās. Ja arī uz rokas sākumā izliksies, ka naudas ir vairāk, tomēr arī sadārdzinājums, kas būs, piemēram, degvielai, starpību ātri "noēdīs" un cilvēki tāpat bagātāki un pārtikušāki nekļūs. Dzīve tāpat kļūs dārgāka, kaut naudas būs mazliet vairāk."

Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam, un, piemēram, paredzams, ka degvielas litrs sadārdzināsies par 4 līdz 5 centiem.

"Jāsaprot, ka atkal piedzīvojam ekonomisko banku "burbuli", kad dzīve kļūs dārgāka, kaut naudas būs mazliet vairāk," uzver Valdis Baltiņš. Uzņēmējs rēķina – lai būtu jūtams iedzīvotāju labklājības pieaugums, minimālajai algai būtu jābūt vismaz divas reizes lielākai.
Būtiski grozījumi ir veikti arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likuma grozījumi nosaka – sociālās iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs, bet 11% – darba ņēmējs.

Skeptisks par paredzamajām izmaiņām ir SIA "Mālpils piensaimnieks" valdes priekšsēdētājs Imants Stepāns, kurš "Rīgas Apriņķa Avīzei" uzsver: "Jebkurā gadījumā jau patlaban samaksāt nodokļus ir sarežģīti. Uzskatu, šī reforma ir vērsta uz to, ka aprēķināts, cik naudas vajadzīgs valstij, bet uzņēmējiem būs vēl grūtāk, un neviens parastais iedzīvotājs vai uzņēmējs nebūs vinnētājs."

Nodokļu izmaiņas skars arī tos maksājumus, kas attiecas tieši uz uzņēmumiem, piemēram, peļņu no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmuma attīstībā. To apliks ar 20% lielu uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), taču reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% nodokļa likme.

"Ir lietas, kas būtu vērtējamas pozitīvi, bet ir lietas, kas neveicina attīstību," tādu vērtējumu paredzētajai nodokļu reformai pauž SIA "Ulbroka" valdes priekšsēdētājs Aivars Kokts.

"Tas, ka uzņēmumos reinvestēto peļņu neapliks ar nodokli, ir pareizi, tas veicina attīstību, taču attiecībā uz darbaspēka nodokli uzskatu, ka būtu jāveido citāda sistēma, lai panāktu nepieciešamo atbalstu mazo algu saņēmējiem, vienlaikus nebremzējot uzņēmumu izaugsmes un lielo algu saņēmēju īpatsvaru valstī.

Ja mūsu valstī notiek cīņa ar ēnu ekonomiku un tiek apgalvots, ka liels ir to uzņēmumu skaits, kas maksā minimālās algas, tad šī reforma neveicinās, ka mazāk paliek tādu uzņēmumu, kas maksā minimālās algas, toties tas var bremzēt lielu uzņēmumu veidošanos un izaugsmi," skaidro Aivars Kokts.

Viņš uzsver – ja esot vēlme palīdzēt tiem cilvēkiem un sociālajām grupām, kurām ir nelieli ienākumi, atbalsta sistēma būtu jāveido ar sociālajiem pabalstiem, nevis mainot nodokļu likmes.

Taču vairāk par nodokļu izmaiņām uzņēmēju Aivaru Koktu uztrauc pieaugošais administratīvais slogs ražojošajiem uzņēmumiem. Ar katru gadu pieaugot dažādu obligāto sertifikāciju, auditu, pārbaužu slogs, kas kavē attīstīties uzņēmumiem un rada papildu netiešās izmaksas. Palielinoties to organizāciju skaits, kas dzīvo uz uzņēmēju rēķina, proti, šādu dažādo sertifikāciju un auditu veicēji. Tā, piemēram, no nākamā gada būs jāveic vēl viens papildu audits – energoefektivitātes pārbaude. Un visas šīs netiešās papildu izmaksas rada arvien smagnējāku pašu ražošanas procesu, to sadārdzina.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
FOTO: Pie kūpošām krāsmatām. Nelaime Siguļos @Carnikavas_nov aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/uuZucFJeN3
aprinkislv
Naktī nodedzis Carnikavas dievnams Siguļos aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/xSKmzUKcjH
aprinkislv
Ķekavas novada @Kekavas_novads domes deputāte: Piederība partijai nemainīs dotos solījumus aprinkis.lv/sabiedriba/pol… pic.twitter.com/6igtA58n9M

Twitter Citi raksta

Carnikavas_nov
Carnikavas domes vadītāja @DJurevica: Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas jāuztic plānošanas reģionam: lsm.lv/raksts/zinas/l…
Marupes_novads
Mārupes novada Zelta kāzu pāru godināšanas pasākums 2017 youtu.be/hqBnD8-hyS8 via @YouTube
muzejsbaldone
Aicinām baldoniešus piedalīties Baldones pašdarbības kolektīvu vēstures izstādes veidošanā: līdz 19. janvārim bijuš… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017