Nekādu cūcību ar cūkām. Kā uzņēmējdarbība sadzīvo ar dabas aizsardzību II

(Komentēt)
Aivars Kokts jau vairākas desmitgades nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu. Viņa uzņēmuma vizītkarte ir sakopti zālieni ap fermu, gaisa filtri pie katra fermas korpusa un moderna mēslu krātuve ar biogāzes ražotni. Tieši pēdējās apliecina rūpes par vidi, lai atmosfērā nenonāktu oglekļa dioksīds, kas veicina globālo sasilšanu. Aivars Kokts jau vairākas desmitgades nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu. Viņa uzņēmuma vizītkarte ir sakopti zālieni ap fermu, gaisa filtri pie katra fermas korpusa un moderna mēslu krātuve ar biogāzes ražotni. Tieši pēdējās apliecina rūpes par vidi, lai atmosfērā nenonāktu oglekļa dioksīds, kas veicina globālo sasilšanu. Foto: arhīvs un publicitātes
3. novembris, 7:43

Uzņēmējs Aivars Kokts jau kopš 1990. gadu sākuma Pierīgā, Stopiņu novadā, nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu. Viņa SIA "Ulbroka" piederošajā fermā ir vairāk nekā 17 tūkstoši cūku. Mūsdienu mērogiem tas gan nav pārāk liels uzņēmums, jo daudzās Eiropas Savienības valstīs ir fermas ar 30–50 tūkstošiem cūku.

"Cilvēki labprāt ēd cūkgaļu, bet, kad runa ir par cūkām un to audzēšanu, ne viens vien iedomājas netīrību un smaku, kas izplatās apkārtnē ap fermu. Taču realitāte ir pavisam citāda," teic A. Kokts.

Aizmirstiet par smirdošu cūku fermu

Lai audzētu cūkas ar tādu vērienu, kā to šobrīd Ulbrokā dara A. Kokts, Vides pārraudzības birojā ir jāsaņem atļauja, kas uzņēmumam ļauj darboties ar pašas augstākās – A kategorijas – piesārņojošo darbību. Tādas prasības ir visiem cūkkopības kompleksiem. Pēc tam rūpīgi jāseko, lai visas atļaujā minētās prasības, kas garantē zemes un gaisa tīrību, tiktu izpildītas.

Jārēķinās ar regulārām vides uzraudzības institūciju un Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudēm. Valsts vides dienests kontrolē gaisa un gruntsūdeņu kvalitāti fermā un tās apkārtnē. Vismaz reizi ceturksnī ierodas arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji. Viņus interesē gan vide, kādā tiek turētas cūkas, gan tas, vai cūku barībai netiek pievienotas vielas, kas aizliegtas Eiropas Savienībā.

"PVD speciālisti regulāri laboratoriski veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai mūsu cūku barībā nav smago metālu un antibakteriālo līdzekļu klātbūtnes, kā arī zāļu atliekvielas svaigā gaļā. Pamatizejviela mūsu ražotajai cūku barībai ir kvieši un mieži, kas tiek audzēti tepat Ropažu novadā, kā arī iepirkti no Vidzemes un citiem Latvijas zemniekiem," skaidro A. Kokts.

Tiek izmantots viss, ko dod cūka

Plānojot ražošanas izmaksas, tiek paredzēts, ka peļņas gūšanai tiek izmantots viss, ko var iegūt no cūkas, tātad ne tikai gaļa. Tie ir arī cūku mēsli, kas ir viens no būtiskākajiem kaitīgo izmešu – oglekļa dioksīda – avotiem. Tāpēc lielajās fermās obligāta prasība ir būvēt noslēgtas mēslu krātuves. No cūku mēsliem atdalot metānu, tiek iegūta biogāze, no tās ražo elektrību, kas darbina siltumsūkņus, kuri savukārt nodrošina cūku fermā komfortablu temperatūru.

Vēl viens produkts, ko iegūst, fermentējot cūku mēslus, ir slāpekli un fosforu saturošs kultūraugu mēslošanas līdzeklis – digestāts. Atšķirībā no minerālmēsliem, kas uz augiem iedarbojas ļoti ātri, digestāta iedarbības laiks ir krietni ilgāks. Turklāt, iestrādājot aramzemē šo mēslojumu, zeme vairs nesmird kā tad, kad uz lauka ved vircu.

Taču arī digestāta daudzums augsnē tiek pārbaudīts un kontrolēts, jo uz vienu hektāru aramzemes tas nedrīkst pārsniegt 170 kilogramus gadā. Jau paša zemes apstrādātāja ziņā ir augu sekas ievērošana, piemēram, vienā gadā kādā no laukiem sējot kviešus, nākamajā – rudzus, aiznākamajā – rapsi.

Cieņa pret vidi ir ražošanas kultūras daļa

A. Kokts teic, ka vides prasību ievērošana ar laiku kļuvusi par neatņemamu ražošanas procesa sastāvdaļu.

"Kad 90. gadu sākumā pārņēmu Acones cūkkopības kompleksu, ap to bija necaurredzams betona žogs. Iespējams, pirms daudziem desmitiem gadu tas celts tāpēc, lai garāmgājēji neredzētu iespējamo nekārtību, kāda valda cūku fermā. Tagad žogs, kas atdala kompleksu no pārējās pasaules, ir caurredzams, vide sakopta. Sezonas laikā viens strādnieks nodarbojas tikai ar uzņēmuma teritorijā esošo zālāju uzkopšanu. Nav iedomājams arī tas, ka no korpusiem, kuros dzīvo cūkas, atmosfērā varētu izkļūt nefiltrēts gaiss."

Sakopta vide cūkkopības kompleksā strādājošajiem ir tikpat svarīga kā, piemēram, biroja darbiniekiem ērts un moderns birojs. "Patiesībā tā ir ražotāja pasaules uzskata daļa: ja darbs ir tikai peļņas avots un nekas vairāk, tad arī videi, kur notiek ražošana, tik liela nozīme netiek pievērsta. Ja ražošana ir izaugusi tiktāl, ka tā kļuvusi par dzīvesveidu, daudz tiek domāts arī par ražošanas kultūru, kur augstas prasības pret vidi un saražoto produkciju nav apgrūtinājums, bet pašsaprotama norma. Tas ir jautājums par ražotāja labu reputāciju," uzsver A. Kokts.

Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Maruta Bukleviča atgādina, ka jau 2015. gadā VVD A. Kokta vadītajam uzņēmumam pasniedza Zaļās izcilības balvu, apliecinot, ka tas visaugstākajā līmenī ievēro vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī pēc savas iniciatīvas veic pasākumu kopumu, lai samazinātu ietekmi uz vidi. SIA "Ulbroka" "zaļā saraksta" uzņēmuma statuss ir piešķirts uz trim gadiem.

"Cūku audzēšanas komplekss SIA "Ulbroka" nepārtraukti attīstās un seko līdzi jaunākajām tendencēm nozarē. Ražošanas procesā ir ieviestas jaunas, inovatīvas tehnoloģijas, novērsta traucējošu smaku klātbūtne apkārtējā vidē," skaidro M. Bukleviča.

Paveram vārtus uz dabas skaistumu

Braucot no Rīgas puses, Inčukalna novadā, vietā, kur no Vidzemes šosejas atdalās ceļš uz Valmieru, Gaujas krastā atrodas uzņēmums "Rāmkalni". "Mēs ļoti labi apzināmies, ka atrodamies ne tikai skaitā vietā pie Gaujas, bet arī īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. To esam ņēmuši vērā, gan veidojot atpūtas industriju, gan attīstot ražošanu," "Rīgas Apriņķa Avīzei" stāsta "Rāmkalnu" pārstāvis Kaspars Timermanis.

Viena no prasībām, lai šeit varētu darboties gan atpūtas un ēdināšanas bizness, gan sporta un tūrisma infrastruktūras objekti, gan ražošanas uzņēmums, ir saudzīga attieksme pret vidi. Piemēram, vienmēr tiek paturēts prātā, ka "Rāmkalnu" teritorijā nedrīkst cirst kokus. Ja kāds aiziet bojā no vecuma, tā stumbru izmanto vides objektu – solu – izgatavošanai. Arī rodeļu trase, kas ir viena no "Rāmkalnu" atrakcijām, "ielikta" vidē, lai pēc iespējas harmoniskāk iekļautos ainavā.

Runājot par ražotni, kurā tiek gatavotas sukādes, to projektējot, kā stāsta K. Timermanis, ticis domāts, lai tā organiski iekļautos vietējā apbūvē, kurā dominē privātmājas. Savukārt ražošana organizēta tā, lai neradītu troksni un nepiesārņotu vidi.

"Mēs apzināmies, ka ģeogrāfiski atrodamies Vidzemes un Gaujas Nacionālā parka vārtos. Tāpēc arī cilvēkiem, kuri izmanto "Rāmkalnu" laivu vai velosipēdu nomu, allaž atgādinām padomāt par dabas skaistumu, ko viņi izbaudīs, un piekodinām, ka, ceļojot pa Gauju vai tās krastiem, aiz sevis nevajag atstāt atkritumus," teic "Rāmkalnu" pārstāvis, kurš ir pārliecināts, ka tieši atrašanās unikālā vietā ir viens no biznesa veiksmes pamatiem.

Inčukalna novada SIA "Rāmkalni", attīstot uzņēmējdarbību un veidojot fizisko aktivitāšu un atpūtas parku, ņēmusi vērā, ka tas notiek īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un pret dabas vērtībām izturējusies saudzīgi un ar cieņu. Tas tiek atgādināts arī uzņēmuma klientiem, kuri izmanto "Rāmkalnu" velo vai laivu nomas pakalpojumus vai citus atpūtas industrijas elementus.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode: "Dabas aizsardzība nenozīmē tikai aizliegumus. Pat Eiropas Savienības vides aizsardzības tīkla "Natura 2000" teritorijās ir vietas, kur atļauts saimniekot gandrīz neierobežoti, ja vien tas nekaitē dabai. Runa ir tikai par ierobežojumiem attīstīt rūpniecību, īpaši jau videi iespējami bīstamās jomās – ķīmiskajā rūpniecībā vai atkritumu apsaimniekošanā, bet neierobežo kokapstrādes uzņēmumu pastāvēšanu vai tūrisma infrastruktūras veidošanu un tamlīdzīgi. Šajā ziņā "Rāmkalni" ir viens no labās prakses piemēriem."

 

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Aicina piedalīties Vidzemes piekrastes tūrisma tīklošanās seminārā @Saulkrastu_nov @Saulkrastic… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
Simts gadi šokolādes konfekšu vēsturē Latvijā aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/Xr2XjThQ0w
aprinkislv
Goda jūrmalnieka titulu šogad saņem uzņēmējs Lauris Aleksejevs un treneris Genādijs Samoilovs… twitter.com/i/web/status/9…

Twitter Citi raksta

Carnikavas_nov
"Aizliegtais paņēmiens" iedvesmu operācijai “Barona ielas bruģis” smēlies Carnikavas nov. rīcībā, liekot būvniekam… twitter.com/i/web/status/9…
Saulkrastic
RT @akprodmedia: Latvijas karoga pacelšana Saulkrastos: youtu.be/djR23gSLApA?a, #Saulkrasti
Stopini_Latvia
Pabeigta Līdumnieku ielas posma pārbūve Sauriešos bit.ly/2zVzsKt pic.twitter.com/iAyInuPjA1

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017