Uzņēmējdarbība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Ieguvumi un šķēršļi

(Komentēt)
Atpūtas kompleksam “Brūveri” šogad atjaunota un vēlreiz piešķirta vides kvalitātes zīme “Zaļais sertifikāts”, kas apliecina videi draudzīgu saimniekošanu. Atpūtas kompleksam “Brūveri” šogad atjaunota un vēlreiz piešķirta vides kvalitātes zīme “Zaļais sertifikāts”, kas apliecina videi draudzīgu saimniekošanu. Foto: no “Brūveru” un U. Dvinska privātā arhīva
11. maijs, 14:15

Latvijas unikālā daba ir tās lielākā vērtība. Esam bagāti – Latvijā ir vairāk nekā 680 īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, tostarp četri nacionālie parki – Gaujas, Ķemeru, Rāznas un Slīteres –, kuros tiek saglabātas dabas, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības.

Uzņēmēji, kuru tūrisma komercdarbība notiek īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nešaubīgi apgalvo: ieguvumu ir vairāk nekā šķēršļu.

Dabas dotās ekskluzīvās iespējas
Gan Ķemeru nacionālā parka plašumi, gan Gaujas nacionālā parka takas piedāvā izzinošas ekskursijas un dabas izpētes iespējas, ko visos laikos ir novērtējuši gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Nacionālo parku dabiskie procesi nepārtraukti attīstījušies līdzās cilvēka saimniekošanai. Cik atbildīgi un zinoši ir Latvijas uzņēmēji, kuru tūrisma uzņēmējdarbība noris īpaši aizsargājamās dabas teritorijas zonās?

Vides ekspertes, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas Vides aizsardzības katedras docentes Ineses Silamiķeles vērtējumā, uzņēmēji kopumā ir daudz atbildīgāki par saviem viesiem un klientiem:

"Katrs uzņēmējs maksā nodokļus un kopj apkārtni, bet viņu viesiem un apmeklētājiem ir iespēja izmantot īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās esošos labumus. Katra šāda teritorija ir interesanta vieta, kur saglabājies kaut kas vairāk, daba ir neskartāka. Pateicoties šim saudzējošajam režīmam, viesu mājas atrašanās īpaši aizsargājamā dabas teritorijā ir ekskluzīva iespēja; šajās teritorijās ir ierīkoti skatu torņi, takas un tamlīdzīgi, ko izmanto atpūtas kompleksu klienti."

Tomēr vietas, kas ir skaistas un šķiet tik piemērotas atpūtai, ne vienmēr ir ieteicams izmantot komercdarbībai, uzskata vides eksperte. Tieši tāpēc, lai saglabātu to dabiskumu. I. Silamiķeles vērtējumā, viesu māju un atpūtas kompleksu saimnieki nereti mēdz pārāk daudz uzlabot, labiekārtot un mainīt dabisko vidi, lai izpatiktu savu klientu labklājībai. Bet kā lielāko problēmu visā valsts teritorijā I. Silamiķele min atkritumus, kas izmētāti un savesti Latvijas mežos, un notekūdeņus.

Dabīgās pļavas un divsimtgadīgas priedes
Gaujas nacionālais parks izveidots, lai aizsargātu maz pārveidotās un bioloģiski daudzveidīgās dabas teritorijas izteiksmīgās reljefa formas, kā arī Vidzemei tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus, veicinātu dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Nacionālā parka teritorijā atrodas vairāki simti savdabīgu ģeoloģisku veidojumu un lielākā daļa no visām Latvijas alām.

Viens no uzņēmējiem, kura komercdarbība notiek Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir atpūtas kompleksa "Brūveri" saimnieks Uldis Dvinskis. "Brūveri" atrodas Siguldas novadā. Nelielu daļu no 12 hektāru plašās teritorijas aizņem atpūtas komplekss, pārējā ir dabīgā pļava. Uldis zina teikt, ka šāda veida pļavas Latvijā iet mazumā.

"Mums ir šī bagātīgā pļava ar visu tai raksturīgo – augiem, putniem un mazajiem dzīvniekiem, kas tur dzīvo. Ļoti vēlamies, lai šī pļava tāda arī paliek – dabīga." Pļava tāda ir bijusi jau kopš tā laika, kad Uldis sācis te saimniekot. Zāle tiekot pļauta tikai uz rudens pusi, kad putni ir izligzdojuši.

Apkārtnes mežos mītot vai visi meža iemītnieki – stirnas, buki, zaķi, lapsas, un, ja tūristiem paveicas, viņi tos redz, iznākot no viesu nama. "Cilvēki to novērtē – ka daba mums apkārt ir ļoti dzīva un pilnvērtīga, jo daudz kur tas tā vairs nav. Mums apkārtnē ir 150 gadus nezāģēts mežs. Latvijā ir ļoti maz vietu, kur tāds būtu. Te aug divsimt gadus vecas priedes un egles, kur var ligzdot un dzīvot lielie putni. Nav daudz tādu vietu, sevišķi Pierīgā."

“Cilvēki novērtē, ka daba mums apkārt ir dzīva un pilnvērtīga, jo daudz kur tas tā vairs nav,” saka “Brūveru” saimnieks Uldis Dvinskis.“Cilvēki novērtē, ka daba mums apkārt ir dzīva un pilnvērtīga, jo daudz kur tas tā vairs nav,” saka “Brūveru” saimnieks Uldis Dvinskis.


Vides kvalitātes zīme un jaunas apņemšanās
"Mums ir piešķirta organizācijas "Lauku ceļotājs" vides kvalitātes zīme "Zaļais sertifikāts". To mums šogad atjaunoja un vēlreiz pasniedza," teic "Brūveru" saimnieks. "Zaļais sertifikāts" ir nacionālas nozīmes lauku tūrisma uzņēmumu ekosertifikāts jeb vides kvalitātes zīme, kas apliecina videi draudzīgu saimniekošanu.

"Sertifikāts ik pēc trim gadiem ir jāatjauno un jāpierāda, ka pa šo laiku esam kaut ko jaunu ieviesuši vai nu vides standartos, vai atkritumu šķirošanā, vai dabai draudzīgu ķīmisko līdzekļu lietošanā un tamlīdzīgi. Šogad saņēmām arī "Zaļā sertifikāta" padomes rekomendācijas ar ieteikumiem, ko pilnveidot, uzlabot vai attīstīt. Mums ir ieteikts ierīkot uzlādes vietu elektromobiļiem."

U. Dvinskis atklāj, ka to arī plānojot darīt, jo izmaksas neesot nemaz tik lielas. Pirms iepriekšējās sertifikāta pagarināšanas "Brūveros" nosiltinājuši vairākas ēkas, kas celtas vissenāk, kad siltināšanas materiāli neesot bijuši tik kvalitatīvi. Tos tad aizstājuši ar labākiem, modernākiem un dabai draudzīgākiem.

Saskaņojumi un noteikumi problēmas nerada
Atpūtas komplekss "Brūveri" atrodas Siguldas pilsētas teritorijā, tāpēc nav iespējams apgūt Eiropas finansējumu, saka U. Dvinskis. "Finansējums iet caur Lauku atbalsta dienestu un ir vērsts tikai uz lauku teritorijām ārpus pilsētas. Bet mēs atrodamies Siguldas pilsētas robežās, tāpēc nevaram, jo noteikumi to neļauj."

Vēl Uldis teic, ka nepienākoties arī nekādas kompensācijas: "Mums zeme ir kā dabas liegums, līdz ar to mēs nemaksājam par to nodokli. Ja mums būtu lauksaimniecībā izmantojama zeme un būtu ierobežojumi mežam, no kā mēs varētu gūt peļņu vai veikt komercdarbību, tad būtu citādāk. Bet mūsu gadījumā zeme, uz kuras fiziski atrodas atpūtas komplekss, ir biznesa lietošanā. Tā zemes daļa, kas mums ir, bet netiek izmantota biznesā, ir dabas liegums, par ko nepienākas kompensācijas. Jau sākotnēji, parakstot vienošanos, bija ierakstīts, ka mēs nedrīkstam šo zemi izmantot lauksaimniecībai – ne aitas ganīt, ne zirgus turēt."

Uldis stāsta, ka uzņēmējdarbības pašā sākumā tikusi parakstīta vienošanās starp pašvaldību, Gaujas nacionālo parku un uzņēmēju par to, kādi ir nosacījumi, ko drīkst darīt un ko ne.

"Mums tas nekad nav sagādājis problēmas, jo zinājām, ar ko būs jārēķinās." Saskaņošana notiekot katru reizi, piemēram, uzsākot celtniecības darbus. Pirms ko sākt, esot vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums, dažādu biotopu novērtējums utt.

"Mēs esam izvēlējušies šo nišu – dabas tūrismu, un šis tūrisma veids ir ļoti pateicīgs tieši šādām vietām," vērtē U. Dvinskis. "Mēs te neceļam rūpnīcu vai kaut ko tādu, kas nav dabai piemērots un draudzīgs. Mūsu viesi ļoti novērtē dabu un visas tās lietas, kas šeit ir. Tas mums kā cimds ar roku iet kopā, un tā arī vajadzētu veidot, vienam otru papildinot, nevis traucējot."

Gaujas nacionālā parka labumi – rokas stiepiena attālumā
"Brūveru" saimnieks atzinīgi vērtē to, ka Gaujas nacionālais parks ir ieguldījis ļoti daudz pūļu un resursu, lai atjaunotu veloceļus, gājēju celiņus, infrastruktūru, atpūtas vietas un piknika vietas. "Izejot no mūsu atpūtas kompleksa, jebkurš tūrists to visu var izmantot, viss ir rokas stiepiena attālumā. Apmeklētāji novērtē, ka takas ir sakoptas un kāpnes sataisītas – var nokāpt līdz Gaujai un to visu baudīt diezgan civilizēti."

Priecējot arī visur izvietotās norādes un kartes. Ļoti lielu darbu Gaujas nacionālais parks, pateicoties Eiropas finansējumam, ir izdarījis pēdējos gados. "Visur ir izvietotas miskastes. Kādreiz mums nācās daudz vairāk pašiem staigāt un atkritumus vākt," atceras Uldis.

Laba sadarbība esot ar Dabas aizsardzības pārvaldi. "Ikdienā mēs esam kā kolēģi – sadarbojamies un palīdzam. Ja redzam kādas nekārtības vai problēmas, informējam par to. Dabas aizsardzības pārvaldē ir ļoti koleģiāli un visādā ziņā ļoti atsaucīgi cilvēki. Arī mēs paši cenšamies tādi būt."

 

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Salaspils novadā atkal ķeza ar būvniecību aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/mhAaxciVPj
aprinkislv
Brīvdienas Pierīgā: ko redzēt un dzirdēt, kur aiziet un piedalīties aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/Grxlo5rxNE
aprinkislv
Foto: Ikšķile briest vasaras lielkoncertam. Foto Matīss Markovskis aprinkis.lv/kultura/item/4… pic.twitter.com/YGuRQ99Zdc

Twitter Citi raksta

Adazu_novads
6.augustā Ādažos Donoru diena goo.gl/kuePtR
sigulda_lv
Šovakar plkst.19.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis”, XIII Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu laikā, n… twitter.com/i/web/status/1…
Marupes_novads
18.jūlijā uzsākta Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam grozījumu 1.redakcijas un tās vides pārskat… twitter.com/i/web/status/1…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018