Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn pieaudzis par 1,3 procentpunktiem - līdz 22%

(Komentēt)
Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka Foto: LETA
16. maijs, 15:12

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina pētījuma "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017" rezultāti.

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas - 45,5%, neuzrādītie ienākumi - 37,2%, kā arī neuzrādītie darbinieki - 17,4%.

Ēnu ekonomika pērn pieaugusi visās Baltijas valstīs. Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 1,7 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 2,8 procentpunktiem.

Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka atzina, ka lielākā problēma ir aplokšņu algas, ar kurām arī ir vissarežģītāk cīnīties. Šāda situācija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs.

Vienlaikus Sauka norādīja - ir cerības, ka nodokļu reformas rezultātā aplokšņu algu un neuzrādīto ienākumu komponente mazināsies, tomēr to rādīs laiks.

Pēc viņa teiktā, pērn vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpa no valsts, Latvijā bija 17,1%, kamēr Lietuvā tā bija 12,8%, bet Igaunijā - 9,7%. "Igaunijā situācija ir labāka, iespējams tāpēc, ka tur jau ir stājušās spēkā lietas, kuras paredz arī Latvijas jaunā nodokļu reforma," pieļāva Sauka.

Viņš piebilda, ka atbilstoši pētījuma datiem vidējā algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts, Latvijā pērn bija 20,9%, Igaunijā - 18,1%, bet Lietuvā - 15,2%. "Aplokšņu algas Latvijā pieaug, bet tās pieaug arī Igaunijā un Lietuvā," teica Sauka, norādot, ka starp Baltijas valstīm šajā ziņā nav būtiskas atšķirības. Tāpēc joprojām ir jāstrādā pie aplokšņu algu īpatsvara samazināšanas.

Pētījuma dati arī liecina, ka nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars Latvijā pērn veidoja 6,5% no IKP, kamēr Lietuvā tas bija 8,6%, bet Igaunijā 7%. Pēc Saukas teiktā, Latvijā tie pārsvarā ir mazi uzņēmumi, un ir nepieciešams pastiprināt kontroles, lai šādu situāciju novērstu.

Latvijā, pēc pētījuma datiem, lielākais ēnu ekonomikas apmērs ir Rīgā un Pierīgā, bet no nozarēm - būvniecībā.

2016. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 20,7% no IKP, kas bija mazāk nekā gadu iepriekš.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Ugunsgrēkā Baldonē cietis cilvēks aprinkis.lv/sabiedriba/kri… pic.twitter.com/wS5hMRw3Rt
aprinkislv
Carnikavā @Carnikavas_nov likvidē sporta centru @Carnikavassport . Vai politiskā atriebība? aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/pp9z7vXUpk
aprinkislv
Mārupē @Marupes_novads degusi dzīvojamā māja un satiksmes negadījumā cietis velosipēdists aprinkis.lv/sabiedriba/kri… pic.twitter.com/h3uD2GnRYa

Twitter Citi raksta

Kekavas_novads
Sestdien Ķekavas novadā norisināsies Latvijas tautas deju kolektīvu auto orientēšanās sacensības “Pa Pēdām”. Starts… twitter.com/i/web/status/9…
sigulda_lv
Skolēnu vasaras nodarbinātības projekta dalībniekiem no 23. līdz 30.maijam tiks izsniegti norīkojumi uz darba vietā… twitter.com/i/web/status/9…
sigulda_lv
Šajā nedēļas nogalē norisināsies Siguldas pilsētas svētki: sigulda.lv/public/lat/jau… pic.twitter.com/mQfM2kYuHS

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018